runātājs
runātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātājs | runātāji |
| Ģen. | runātāja | runātāju |
| Dat. | runātājam | runātājiem |
| Akuz. | runātāju | runātājus |
| Lok. | runātājā | runātājos |
runātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātāja | runātājas |
| Ģen. | runātājas | runātāju |
| Dat. | runātājai | runātājām |
| Akuz. | runātāju | runātājas |
| Lok. | runātājā | runātājās |
1.Darītājs → runāt.
2.Runīgs cilvēks.
3.Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl pēdējos trijos gados norādes par dzimtās kursenieku valodas runātājiem trūkst.
- Tādējādi uzmanību iespējams novirzīt viena runātāja sacītajam daudzu citu sarunu vidū.
- Pirmkārt, nedrīkst pārtraukt tamadu - galda runātāju un tostu saucēju.
- Vienīgi runātāji tovakar bija atpazīstamāki; pāris bijušo premjeru, piemēram.
- Arābu valodas telpa tiek lēsta no 300 līdz 400 miljoniem runātāju.