Paplašinātā meklēšana
Meklējam runātājs.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (95):
- gūšķis Aplam runātājs
- lēzētājs Aprunātājs
- mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā
- daiļlasītājs cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais
- deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs
- lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild
- garvalodis Daudzrunātājs, pļāpa
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- priekšrunātājs Iepriekšējais runātājs
- mūsulaikā kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā
- informants kādas valodas runātājs, kura runa tiek izmantota par avotu lingvistiskiem pētījumiem
- liedzējs Kavētājs, atrunātājs, kas noliedz
- runiķis Labs runātājs
- meligloss Lielisks runātājs, kam medus mēle
- dižteicējs Lielisks runātājs, labs orators
- valodnieks liels runātājs
- dižvalodis liels runātājs, daudzrunātājs
- mutainis liels runātājs, kam vārds vietā
- ārdams liels runātājs, mutes varonis
- mutains liels runātājs, runīgs
- mutainīša Liels, asprātīgs runātājs
- mutaunieks Liels, asprātīgs runātājs
- pa lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag
- pag lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2
- paga lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2
- pagaidīt lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies
- ak lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi
- mūsējs Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā)
- šīmāja Māja, kurā atrodas, dzīvo runātājs
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
- melava melis un aprunātājs
- lacinātājs Mēlnesis, apmelotājs, aprunātājs
- baldzis Mēlnesis, aprunātājs
- soklacis Mēlnesis, aprunātājs
- maltuve Mēlnesis, aprunātājs, apmelotājs
- varvulis Murminātājs, neskaidrs, nesakarīgs runātājs
- tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs
- mēmāputra Nerunātājs
- pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs
- pulga Nievātājs, aprunātājs
- šepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit
- te norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1)
- tepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1)
- šeit norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur
- dialoģisms oratoru paņēmiens, kad runātājs uzdod jautājumus un pats uz tiem arī atbild
- blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs
- murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs
- gvelža pļāpa, aprunātājs
- čarža pļāpa, aprunātājs, klačotājs
- tankšķis pļāpa, nebeidzams runātājs
- gaiba pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis
- gaibs pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis; gaiba
- taukšis pļāpa, tukša runātājs
- blankšķis Pļāpa; apnicīgs runātājs
- plukšķis Pļāpa; citu aprunātājs, zobgalis, ņirga
- vāvulis Pļāpa; skaļš runātājs
- orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem
- epilemma Runas mākslā iebildums, ko runātājs taisa pats sev, un pats arī atbild
- mutēts vīrs runātājs, argumentētājs
- mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs
- šīspuses saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs
- ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību
- ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu
- ak tā saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras
- urava Skaļš runātājs, kliedzējs
- vienciemnieks Tā paša ciema iedzīvotājs (kā runātājs)
- lielrunātājs tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs
- lielvalodis tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību
- vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums
- niekgrabis Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis
- pulduris Tukšs runātājs, pļāpa, nemākulis
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot)
- naukšis Vājš runātājs
- ņaukšis Vājš runātājs
- pasīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto
- ventrilokvists Vēdera runātājs
- ventrologs Vēderrunātājs
- mūsupuse vieta, apvidus, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs
- šejiene vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu
- tejiene vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šejiene
- šīpuse vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs
- lunkmēlis Viltīgs runātājs, glaimotājs
- šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot)
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2)
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1
- šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs
runātājs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV