Paplašinātā meklēšana
Meklējam runātājs.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (94):
- gūšķis Aplam runātājs.
- lēzētājs Aprunātājs.
- mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
- daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
- deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
- lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
- garvalodis Daudzrunātājs, pļāpa.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- priekšrunātājs Iepriekšējais runātājs.
- mūsulaikā Kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā.
- informants kādas valodas runātājs, kura runa tiek izmantota par avotu lingvistiskiem pētījumiem.
- liedzējs Kavētājs, atrunātājs, kas noliedz.
- runiķis Labs runātājs.
- meligloss Lielisks runātājs, kam medus mēle.
- dižteicējs Lielisks runātājs, labs orators.
- valodnieks liels runātājs
- dižvalodis Liels runātājs, daudzrunātājs.
- mutainis Liels runātājs, kam vārds vietā.
- ārdams Liels runātājs, mutes varonis.
- mutains Liels runātājs, runīgs.
- mutainīša Liels, asprātīgs runātājs.
- mutaunieks Liels, asprātīgs runātājs.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- paga Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- mūsējs Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- šīmāja Māja, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- melava melis un aprunātājs.
- lacinātājs Mēlnesis, apmelotājs, aprunātājs.
- maltuve Mēlnesis, aprunātājs, apmelotājs.
- baldzis Mēlnesis, aprunātājs.
- soklacis Mēlnesis, aprunātājs.
- varvulis Murminātājs, neskaidrs, nesakarīgs runātājs.
- tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs.
- mēmāputra Nerunātājs.
- pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
- pulga Nievātājs, aprunātājs.
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
- dialoģisms oratoru paņēmiens, kad runātājs uzdod jautājumus un pats uz tiem arī atbild.
- blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs.
- murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs.
- čarža Pļāpa, aprunātājs, klačotājs.
- gvelža Pļāpa, aprunātājs.
- tankšķis Pļāpa, nebeidzams runātājs.
- gaibs Pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis; gaiba.
- gaiba Pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis.
- taukšis Pļāpa, tukša runātājs.
- blankšķis Pļāpa; apnicīgs runātājs.
- plukšķis Pļāpa; citu aprunātājs, zobgalis, ņirga.
- vāvulis Pļāpa; skaļš runātājs.
- orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
- epilemma Runas mākslā iebildums, ko runātājs taisa pats sev, un pats arī atbild.
- mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs.
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
- ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
- ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
- urava Skaļš runātājs, kliedzējs.
- vienciemnieks Tā paša ciema iedzīvotājs (kā runātājs).
- lielrunātājs Tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs.
- lielvalodis Tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums.
- niekgrabis Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
- pulduris Tukšs runātājs, pļāpa, nemākulis.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- naukšis Vājš runātājs.
- ņaukšis Vājš runātājs.
- pasīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
- ventrilokvists Vēdera runātājs.
- ventrologs Vēderrunātājs.
- mūsupuse Vieta, apvidus, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs.
- tejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šejiene.
- šejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu.
- šīpuse Vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- lunkmēlis Viltīgs runātājs, glaimotājs.
- šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1.
- šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
runātājs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV