dižvalodis
dižvalodis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dižvalodis | dižvaloži |
| Ģen. | dižvaloža | dižvaložu |
| Dat. | dižvalodim | dižvaložiem |
| Akuz. | dižvalodi | dižvaložus |
| Lok. | dižvalodī | dižvaložos |
Liels runātājs, daudzrunātājs.
Avoti: LE, Sin