dižvīrs
dižvīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dižvīrs | dižvīri |
| Ģen. | dižvīra | dižvīru |
| Dat. | dižvīram | dižvīriem |
| Akuz. | dižvīru | dižvīrus |
| Lok. | dižvīrā | dižvīros |
Atbildīga amatpersona, bagātnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prāta ( intelekta) dižvīri strādā un valda zinātnes valstī.
- Viņam jāsaprot, ka mūsu partijas programma jārealizē ar šādu dižvīru klātbūtni.
- Nemāku tā braukt ar muti, kā saulaino polittehnoloģiju un ēnainās politekonomikas dižvīri.
- Svēt’, Augstais, mūs’ dižvīru Bomu,
- Šos dižvīrus godā par lieliem prātniekiem un zinātniekiem.