badmire
badmire apvidvārds
1.Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
1.1.Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
2.Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
3.Skops, nenovīdīgs cilvēks.
Avoti: LivP, SiV