badmēris
badmēris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badmēris | badmēri |
| Ģen. | badmēra | badmēru |
| Dat. | badmērim | badmēriem |
| Akuz. | badmēri | badmērus |
| Lok. | badmērī | badmēros |
Bada nāve, liels trūkums.
Avoti: ME