sūneklis
sūneklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sūneklis | sūnekļi |
| Ģen. | sūnekļa | sūnekļu |
| Dat. | sūneklim | sūnekļiem |
| Akuz. | sūnekli | sūnekļus |
| Lok. | sūneklī | sūnekļos |
1.Sūnājs.
2.apvidvārds Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
3.apvidvārds Purvains mežs.
Avoti: LLVV, ViV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasarai aizejot, tīreļa vēsais, uzrūgušais sūneklis,
- Cauri kroplīgai, sadilušai mežaudzei sūneklī bija iepēdoti neskaitāmu kāju nospiedumi.
- Viņš iemaucās manī, un sūnekļa mīkstais paklājs nodevīgi ielīgojās...
- Tur taka jau ved pa sūnekli, kurā aug mazas priedītes un dzērvenes.
- Tālāk ceļš aizvijās pa sīkiem bērziņiem un līkām priedītēm noaugušu sūnekli.