sunene
sunene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sunene | sunenes |
| Ģen. | sunenes | suneņu |
| Dat. | sunenei | sunenēm |
| Akuz. | suneni | sunenes |
| Lok. | sunenē | sunenēs |
Kuce.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zeltainā medību sunene pievēršas Žeromam, un viņš pakasa tai galvu.
- Tagad stāstam ir laimīgas beigas – sunene atguvusi savus kādreizējos saimniekus. „
- Bet paralēli tam ik pa laikam tiek dresēta sunene.
- Mans labākais draugs mūs iepazīstināja: viņa ir sunene un arī dzīvo parkā.
- Skrien pretī vilku sunene, nezobodamās.