Paplašinātā meklēšana
Meklējam āda.
Atrasts vārdos (315):
- āda:1
- gāda:1
- lāda:1
- rāda:1
- sāda:1
- vāda:1
- Vāda:1
- ādaks:1
- ādats:1
- abāda:1
- Arāda:1
- āžāda:1
- blāda:1
- grāda:1
- irāda:2
- irāda:1
- skāda:1
- utāda:1
- bādas:1
- čādas:1
- dādas:1
- kādai:1
- šādai:1
- tādai:1
- ādaine:1
- ādains:1
- ādaiņi:1
- aitāda:1
- aļņāda:1
- apgāda:1
- āpšāda:1
- arkāda:1
- armāda:1
- Arvāda:1
- atgāda:1
- aunāda:1
- cikāda:1
- cūkāda:1
- dorāda:1
- Eneāda:1
- gonāda:1
- hagāda:1
- hamāda:1
- iegāda:1
- Iliāda:1
- jēlāda:1
- jērāda:1
- kaķāda:1
- Kanāda:1
- kaņāda:1
- kazāda:1
- Kumāda:1
- kuvāda:1
- lāčāda:1
- lakāda:1
- lidāda:1
- lūsāda:1
- lūšāda:1
- menāda:1
- mītāda:1
- Najāda:1
- Nīrāda:1
- nobāda:1
- palāda:1
- pelāda:1
- peļāda:1
- posāda:1
- ragāda:1
- ratāda:1
- Rijāda:1
- roņāda:1
- sagāda:1
- sakāda:1
- segāda:1
- strāda:1
- sukāda:1
- suņāda:1
- šahāda:1
- teļāda:1
- ūdrāda:1
- vīļāda:1
- zaķāda:1
- zemāda:1
- zoļāda:1
- zosāda:1
- zošāda:1
- hiādas:1
- plādas:1
- tādaiš:1
- vādars:1
- ādainis:2
- ādainis:1
- ādamaks:1
- ādamīti:1
- ādapuža:1
- Azavāda:1
- ballāda:1
- bebrāda:1
- Begdāda:1
- Boņhāda:1
- buļļāda:1
- caunāda:1
- cietāda:1
- čaunāda:1
- čūskāda:1
- džamāda:1
- Džerāda:1
- džihāda:1
- glotāda:1
- gļotāda:1
- govsāda:1
- Grenāda:1
- Hellāda:1
- Hernāda:1
- hromāda:1
- intrāda:1
- juhtāda:1
- juktāda:1
- kailāda:1
- kirzāda:1
- kromāda:1
- lapsāda:1
- nercāda:1
- Nogrāda:1
- oderāda:1
- Pallāda:1
- plejāda:1
- prasāda:1
- seskāda:1
- Tasnāda:1
- taukāda:1
- trušāda:1
- ūdeļāda:1
- vēršāda:1
- Vēršāda:1
- vilkāda:1
- virsāda:1
- zamšāda:1
- zirgāda:1
- zvērāda:1
- žurkāda:1
- cikādas:1
- driādas:1
- gonādas:1
- jādalēt:1
- jādalis:1
- menādas:1
- najādas:1
- nekādai:1
- oreādas:1
- pusādas:1
- savādai:1
- stādags:1
- ādainīca:1
- ādamieši:1
- ādamisms:1
- ādamzāle:1
- ādaunīca:1
- ādavnīca:1
- alborāda:1
- Alīābāda:1
- alvorāda:1
- Amdāvāda:1
- Barigāda:1
- Baripāda:1
- Behābāda:1
- Bozdžāda:1
- briežāda:1
- bufonāda:1
- čīkstāda:1
- Čongrāda:1
- Dhanbāda:1
- Dombrāda:1
- dukurāda:1
- Errijāda:1
- Hānābāda:1
- jenotāda:1
- juchtāda:1
- juktsāda:1
- Kākināda:1
- kažokāda:1
- Kolorāda:1
- kotikāda:1
- kumeļāda:1
- kurmjāda:1
- Naģatāda:1
- pamatāda:1
- Prahlāda:1
- sabuļāda:1
- smalkāda:1
- stirnāda:1
- šervoāda:1
- ševroāda:1
- šķeltāda:1
- šķērsāda:1
- teravāda:1
- tīģerāda:1
- vāverāda:1
- velūrāda:1
- heliādas:1
- kādamējs:1
- klādains:1
- lādapuža:1
- meliādas:1
- plejādas:1
- plikādas:1
- Sporādas:1
- stādaiga:1
- stādaigs:1
- stādaiks:1
- stādaiķi:1
- strādaba:1
- šmādaris:1
- vienādai:1
- vienādas:1
- zādariga:1
- zādarkls:1
- ādainieks:1
- ādamābols:1
- ādasērces:1
- ādaskrāsa:1
- ādaunieks:1
- ādavnieks:1
- ādažnieki:1
- Abotābāda:1
- Ādilābāda:1
- Alijābāda:1
- Asadābāda:1
- Asifābāda:1
- Asijābāda:1
- Faizābāda:1
- Feizābāda:1
- Geseriāda:1
- idžtihāda:1
- Kārlsbāda:1
- Katigrāda:1
- kolonnāda:1
- pastalāda:1
- pauturāda:1
- priekšāda:1
- pussuņāda:1
- safjānāda:1
- sarkanāda:1
- sermuļāda:1
- skunksāda:1
- šagrēnāda:1
- Tamilnāda:1
- theravāda:1
- Trinidāda:1
- Višegrāda:1
- apjādalēt:1
- atjādalēt:1
- iejādalēt:1
- ragādains:1
- stādadzis:1
- stādaigas:1
- trādarīda:1
- ādasgabals:1
- Abbāsābāda:1
- Ahmadābāda:1
- Anbarābāda:1
- betmeniāda:1
- dzeltānāda:1
- Farīdābāda:1
- Firozābāda:1
- Gāzijābāda:1
- hamadriāda:1
- Horamābāda:1
- Islāmābāda:1
- kapucināda:1
- karakulāda:1
- Karīmābāda:1
- Murādābāda:1
- Nizāmābāda:1
- Ponderuāda:1
- šinšillāda:1
- zemgļotāda:1
- ziemišķāda:1
- adatādaiņi:1
- biezādains:1
- kādamraide:1
- melnādains:1
- nevienādai:1
- plānādains:1
- rupjādains:1
- sarkanādas:1
- spurādaiņi:1
- tumšādains:1
- Aurangābāda:1
- Džalālābāda:1
- Faisalābāda:1
- Haidarābāda:1
- krokodilāda:1
- Sentbrelāda:1
- Vidžajavāda:1
- adatādainie:1
- Bādaiblinga:1
- mīkstādains:1
- ādasģērētava:1
- ādasstrēmele:1
- Farrukhābāda:1
- Muzafarābāda:1
- hrizomonādas:1
- sarkanādains:1
- tumšādainais:1
- ādažmuižnieki:1
- vidžnjānavāda:1
- Boršodnādašda:1
- dzeloņādainie:1
- kaskādavārija:1
- pusdziedādams:1
- sarkanādainis:1
- stādaudzētava:1
- hloromonādaļģes:1
- Huballi-Dhāravāda:1
Atrasts vārdu savienojumos (21):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- (no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
- (sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
- (uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
- krāsojums [krāsas]{s:1855} kārta (uz kādas virsmas).
- vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums
- tāss āda
- urskala āda
- gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda
- Parmelia tiliacea ādainā parmēlija
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
- juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija
- nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- kasuha ādas jaka
- ādene Ādas jaka, ādas žakete
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
- ādeņīca ādas pātaga
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma
- frinoderma ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi; A avitaminozes pazīme
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
- īstā āda ādas slānis starp virsādu un zemādu
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
- dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu
- vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna
- sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements
- dzeloņādainie Adatādainie
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen")
- adatādainie Adatādaiņi
- adataiņi Adatādaiņi
- echinodermata Adatādaiņi
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- asterias Adatādaiņu tipa ģints
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
- grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla
- lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā
- reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese
- mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā
- apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
- ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aita Aitāda
- kūkailis Aitāda ar vilnu
- kutkailis Aitāda ar vilnu
- kūtkailis Aitāda ar vilnu
- kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks
- aitenes Aitādas cepure
- aitnica Aitādas cepure
- aitnīca Aitādas cepure
- jērine Aitādas cepure
- jērnīca Aitādas cepure
- villene Aitādas cepure
- vilnenīca Aitādas cepure
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē
- igoniete Aitādas cepure ar ausu atlokiem
- aitnieks Aitādas kažoks
- kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda)
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
- uz (kāda) pamata aiz (kāda) iemesla; ar (kādu) motivāciju
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
- daart Aizart, uzart līdz kādai vietai
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām)
- tāpļāt Aizdot (kādam)
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
- slāvisms aizguvums no kādas slāvu valodas
- somugrisms aizguvums no kādas somugru valodas
- daiet aiziet līdz kādai vietai
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizvantēties aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu
- dajāt Aizjāt līdz kādai vietai
- dajāties Aizjāt līdz kādai vietai
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ)
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu
- dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai
- dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam)
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam)
- nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam)
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai
- danest Aiznest līdz kādai vietai
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
- žicīt Aizņemties (no kāda)
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai)
- damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai
- aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam)
- atplūst Aizplūst (no kādas vietas)
- daplūst Aizplūst līdz kādai vietai
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai
- dapūst Aizpūst līdz kādai vietai
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
- darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
- rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas)
- daskriet Aizskriet līdz kādai vietai
- aizjaukt Aizsprostojot (pirms kāda) izkaisīt, izvandīt
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā)
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam)
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku)
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi)
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums
- trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām
- blūzga Akots, atlobījusies āda
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- glazē āda alauna smalkāda
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts
- aļņāda Aļņa āda
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
- dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
- dermatodishroja Anomāla ādas pigmentācija
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
- subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- ergometrs aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā
- perimetrs aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai
- algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
- trokšņmērs aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs
- kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes
- piepilsēta apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
- Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
- Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
- Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā
- Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
- Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
- Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
- Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
- Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Bedī apdzīvota vieta Saūda Arābijā, Rijādas mintakas dienvidaustrumu daļā
- Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
- Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
- Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
- Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
- cirkumcīzija Apgraizīšana; priekšādas nogriešana
- mākt Apgūt (kādu arodu, kādas prasmes, iemaņas)
- panckas apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder
- šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
- kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum
- apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- apčupt Apķerties kādam ap kaklu
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
- stulpiķi Apliekami ādas stulmi
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam)
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda)
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas
- apgvelzt Aprunāt, informēt, runāt (visā apkārtnē un kādam par ļaunu)
- ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā)
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.)
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
- āpšāda Āpša āda
- mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls)
- apžaugties Aptīties kādam ap kaklu
- pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises)
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē
- zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam
- zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko)
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam
- zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
- mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana
- lekcija ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu
- dermat- ar ādu, ādas slimībām saistīts
- dermato- ar ādu, ādas slimībām saistīts
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
- pasargāt ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt
- segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
- smalkāda ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība
- kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā
- kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
- nobadīt ar pirkstiem ar atklātu nosodījumu, naidīgu attieksmi, pārmetumiem radīt kādam neciešamus apstākļus
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
- vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
- noblēdīt ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev
- izblēdīt ar blēdību iegūt (no kāda); izkrāpt
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā
- vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
- atslēgkadrs ar datorgrafiku veidotās animācijas kadrs, kurš norāda objekta kustības sākuma vai beigu pozīciju
- dažādmalu ar dažāda garuma mātām
- sadzirdēt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu)
- saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
- juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
- uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
- balts ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi)
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
- aplīpināt ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas
- hipergrafika ar grafisku attēlu izveidota saite, kas norāda uz radniecīgu informāciju
- uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas
- atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- izpīties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām
- aizkārpīties ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa
- izvilkties ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
- hennas māksla ar hennu veidoti raksti un simboli uz roku un kāju ādas; mehndi
- hloroformēt ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli
- hromatogramma ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu
- nomākt ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē
- biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
- kaitējums ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums
- kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- skenēt ar kāda stara palīdzību notaustīt
- tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
- sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
- aizkāsēt ar klepošanu novirzīt no kādas domas
- urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- kriokauters ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai
- pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa
- ilgoņa ar laiku, pēc kāda laika
- atlakstīt ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
- karogs ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs)
- aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
- prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
- likme ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu
- nolikums ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai
- mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs
- uzmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
- sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- izkārtoties ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus
- izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu
- aizmest ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
- uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
- pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
- atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
- instruēt ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot
- valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
- parādprasība ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā
- atdabūt ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai)
- izstiknīt ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas)
- aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
- dasakulties ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai
- aizkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atraut ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko)
- uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
- iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
- gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
- reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem)
- reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības
- veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
- sargāt ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem)
- uzprasīties ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi
- piekantēties ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- ieriebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas
- sarūgtināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu
- nerrot ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību
- iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
- sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
- veidot ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām
- subskribēt ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam)
- uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
- narrāt ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot
- nodot ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā)
- atsist ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzsist zilumu ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu
- aizsist ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieskaitīt ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā)
- izskūpstīt ar skūpstiem nomierināt, nosausināt (kāda) asaras
- gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
- atlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas)
- uzlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3)
- izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
- atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- uzspert ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas
- pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
- uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
- izraut ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu)
- triekt ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas)
- aizsviest ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest
- atsviest ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
- uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
- uzsvilpt ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko
- purpurs ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma
- atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
- aizšaut ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām)
- pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
- peilēt ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu
- portretēt ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
- piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
- statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
- aiztriekt ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- attriekt ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
- nebalts ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi)
- pievārdot ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
- izmest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu)
- izsviest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5)
- par varu (arī vari, arī varēm) ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību
- dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
- atvilnīt ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atvēdīt ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
- piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
- aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
- paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
- dot zīmi ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko)
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls
- skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
- iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai)
- ārpuse Ārpus kāda kopuma
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu
- miligamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena tūkstošā daļa gammas, skaitliski vienāda ar nanogramu
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai
- noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidīšana no valsts teritorijas vai no kāda tās rajona
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs
- gnīde Asa, nodrāzta vai netīra āda
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes
- izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam)
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam)
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem
- uretrostakse Asins sūkšanas no urīnizvadkanāla gļotādas
- enterostakse Asins sūkšanās no zarnas gļotādas
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši
- ecchymosis Asinsizplūdums zem ādas
- sugilācija Asinsizplūdums, zilums zem ādas vai uz kāda orgāna virsmas; ādas nobrāzums
- lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju
- dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas
- epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms
- traheorāģija Asiņošana no trahejas gļotādas
- gastrostakse Asiņu sūkšanās no kuņģa gļotādas
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- aktelis Astotdaļa (no kādas mērvienības veseluma)
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua
- au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km
- ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu
- domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
- populists ASV šāda nosaukuma fermeru partijas biedrs ap 1891.-1900. g.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
- pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi
- nostāties kāda pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā)
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2)
- tikties Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2)
- būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai
- atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas)
- izplēvēt Atbrīvot gaļu no ādas un kauliem
- noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda)
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem)
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme)
- atrubīt Atbrīvoties (no kāda)
- nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
- dabūt nost no kakla (kādu) atbrīvoties no kāda
- aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka
- aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
- dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības
- atvieglot sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
- dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma)
- dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma)
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas)
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
- atdot visu līdz pēdējam atdot (kādam) pilnīgi visu
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2)
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ
- reabilitēt Atdot kādam tiesības
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atdot pēdējo maizes kumosu atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- nokārtot parādu atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
- nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam)
- teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību)
- pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko)
- pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) atgādināt (kādam) par savu esamību
- pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) atgādināt (kādam) par savu esamību
- garšot atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā
- atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā)
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem)
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva (ādā)
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas)
- iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x)
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību
- atšņūkāt atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas
- grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu)
- (pie)naglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu
- naglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu
- pienaglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību
- noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
- ķert uz vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.)
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
- rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai)
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu
- izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā)
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu)
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- uzvēlēt Atļaut, atvēlēt (kādam ko)
- uzvēlēties Atļaut, atvēlēt (kādam ko)
- uznīdēt Atļaut, atvēlēt (kādam, ko)
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko)
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko)
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko)
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- noraut masku atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos
- noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- paņemt Atņemt (kādam ko)
- atņemt visu līdz pēdējam atņemt (kādam) pilnīgi visu
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt
- slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
- atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas)
- relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli
- oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
- pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem
- radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos
- izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
- ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda
- atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt
- tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā)
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- atstāties Atradināt sevi (no kāda ieraduma, parašas u. tml.)
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma)
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
- rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
- aizmesties ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizcirsties ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda)
- atdiebt ātri atskriet šurp; ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aiztraukt ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- plomba ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums
- signālaugi ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas
- apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
- pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
- sprugulēties ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam
- uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
- steigt ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi)
- steigties ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi)
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos)
- uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
- uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
- nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai
- beigu vēre atsauce vai piezīme, kas izvietota dokumenta vai kādas tā daļas beigās, nevis lappuses apakšējā daļā
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam)
- atbildēt atsaukties (piem., uz kāda jūtām)
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij
- remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība
- eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi
- Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- seksuālā aversija atsevišķu seksuālo paņēmienu vai paņēmienu kopuma, kā arī kāda partnera noraidīšana
- contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma)
- pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem
- slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona)
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums
- rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.)
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba
- atstāt kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai)
- atkost Atšifrēt (ko); atklāt (kāda nodomus)
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā)
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma)
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam)
- justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- kudurs Attāls kādas celtnes stūris
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme
- gabarīta izmēri attālums starp kāda objekta tālākiem punktiem noteiktā virzienā
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā
- abandons Atteikšanās no parāda prasībām
- atmest domu atteikties no kāda nodoma
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses
- sirjektīvs (pārklājošs) attēlojums attēlojums, kurā katrs b ir kāda elementa a attēls
- sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu)
- binārs attēls attēls, kurā visi elementi – dažāda platuma, garuma un formas līnijas, laukumi, atsevišķi punkti u. c. – ir tikai divos krāsas intensitātes līmeņos – 0 vai 1
- svītru attēls attēls, kurš veidots tikai no divām krāsas vērtībām – minimālās un maksimālās – un attiecībā pret fonu sastāv no vienāda optiskā blīvuma elementiem
- trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
- intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.)
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski
- dermopapillārs attiecīgs uz īstās ādas papillām
- vārds attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām
- gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots; veids, kādā ko parāda, attēlo
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1)
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem
- molekulas struktūra attieksmju kopums starp atomiem, kas parāda atomu izvietojumu telpā, saites starp atomiem un šo saišu stiprumu
- kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā
- pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus
- dimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo kāda locekļa dubultošanās
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem
- piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības
- dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas)
- uzsliekt Atvēlēt (kādam ko)
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas)
- traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā
- pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai
- reasamblēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vairākus protokola datu blokus vienā šī paša slāņa datu blokā
- segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas)
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- lentes atzīme atzīme magnētiskajā lentē, kas norāda datnes vai lentes sākumu vai beigas
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam)
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda
- bāze atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības
- autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.)
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai)
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu)
- vainot atzīt kādu par [vainīgu]{s:1996}, piedēvēt kādam [vainu]{s:1997}
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības)
- brākāt Atzīt par nepiemērotu, neatbilstošu (kāda darba, pienākuma veikšanai)
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam)
- vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2)
- pamataudi audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; parenhīma (2)
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem)
- biotripsija Audu (ādas) nodilšana veciem cilvēkiem
- horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos
- horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam)
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu
- trijnīts Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna
- trinīšs Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna
- trinīte Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums
- gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
- gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
- kords Audums, ko gatavo no šāda diega
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
- daturēt Audzējot, barojot dzīvnieku, noturēt to (līdz kādam laikam)
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
- pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām
- organoma Audzējs, kura sastāvā ir kāda orgāna daļas (dermoīdcista)
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem)
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- spalvaina zeme augsne ar dažāda veida zemi vai zemes slāņiem blakus
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure
- kalpaks Augsta, galā šaurāka cepure ar ādas atlokiem
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
- akr- Augstākais, galīgais; norāda uz locekļiem
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- augšpols augšējais pols, nierei, kādam veidojumam u. tml.
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- celolignīns augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas
- vijolīšaugi augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte
- haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
- špalera augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa
- epiblēma augu sakņu ārējie vienkārtas segaudi, kuriem tāda pati izcelšanās, kāda ir virszemes orgānu epidermai
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
- rūsa augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā
- mozaīkslimība augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- luksts augu valsts šāda tipa pļavās
- mozaīka augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā
- sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai
- raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa"
- raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa"
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- aunāda Auna āda
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure
- vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
- autorloksne autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā: 40000 rakstzīmju, 700 dzejas rindu vai 3000 cm^2^ ilustratīvā materiāla
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
- saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla); noaust (1)
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- āžāda Āža āda
- rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam)
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
- gāmurs Balsene, ādamābols
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums
- laringokseroze Balsenes gļotādas sausums
- pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm
- vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu)
- stakles Balsts, pamats kādai ierīcei
- staklis Balsts, pamats kādai ierīcei
- baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
- baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
- baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu
- virements Bankas operācija - kādas summas pārskaitīšana no vienas personas konta citas personas kontā
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- sadot vēju bargi sabārt, izrāt kādu, izteikt kādam pārmetumus
- endoezofagīts Barības vada gļotādas iekaisums
- kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda)
- bebrs Bebrāda
- bebrene Bebrādas cepure
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma)
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- izkava Beigtas uts āda
- B Beļģijas apzīmējums uz transporta reģistrācijas zīmēm, kurās norāda valsts piederību
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
- šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
- apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
- matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam)
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- nezinot bez (kāda) ziņas, līdzdalības
- dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
- ar tukšām rokām bez kāda guvuma; tukšā
- nožņeigt bez kāda ieroča lēnām nogalināt
- pliks kā zirnis bez līdzekļiem, bez kādas mantas, ļoti nabadzīgs
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
- strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
- bauzene Bieza kažokādas cepure
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods
- šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
- bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
- pīcenis Biezputra no zirņiem ar kaņepēm; šādas biezputras pikas
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu
- krāsts Biezumu sakāsums no kāda šķidruma
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
- kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam)
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits
- kadra beigu norobežotājs bitu secība vai noteikts signāls, kas norāda pārraidāmā kadra beigas
- kadra sākuma norobežotājs bitu secība, kas norāda pārraidāmā kadra sākumu
- piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri
- kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas
- kadra sākuma ierobežotājs bitu virkne, kas norāda kadra pārraides sākumu
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- sēborreja Blaugznas, pārliecīga tauku atdalīšanas un ādas kārtošana matainās vietās
- defurfurācija Blaugznošanās, ādas klijveida lobīšanās
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem)
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
- Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
- trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu
- priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
- davest Braucot aizvest līdz kādai vietai
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
- ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- pižiks Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā)
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi)
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus)
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda)
- paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas)
- disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
- bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums
- endobronhīts Bronhu gļotādas iekaisums
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu
- bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas
- Laccifer lacca bruņutu suga, kuras ādas dziedzeri izdala gumilaku
- laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- Pāli kanons budistu svēto rakstu pamatvaloda; theravādas budisti atzīst tikai šos rakstus
- ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas
- bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
- buļļāda Buļļa āda
- penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
- miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma
- kudzums Burbulis zem desas ādas
- gremžus Burkšķošā manierē, aizskaroši runāt kādam pretī
- pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai
- parastihs Burtu rinda, vārsmu sākumā vai beigās, kuri sastāda sevišķus vārdus
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
- ierosināšana Būšana par cēloni (kādai parādībai), par (kādas parādības) izraisītāju
- sildīties būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē
- piedarēt būt (kāda) īpašumā
- piederēt būt (kāda) īpašumam
- piederēt būt (kāda) izveidotam, radītam
- stāvēt (kāda) spēkā būt (kāda) spēkos
- stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
- klausīt būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- karāties kaklā būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda)
- robežoties būt (kam) līdzīgam, tuvam; būt tādam, kas mijas viens ar otru
- nolekties būt (pēc ārējā izskata vai rakstura) līdzīgam (kādam)
- nolēkties būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem)
- palikt būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam)
- sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
- nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
- drīkstēt būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts
- piekļauties būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai)
- saderēt būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu
- pieslieties būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai)
- ziedēt būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām)
- nebūt ne plika graša vērtam būt bez kādas vērtības, nekur nederēt
- nākt būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas)
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi
- skaldīt būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi)
- celties būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas)
- strādāt būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā)
- pazīt būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.)
- noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
- pavērst būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.)
- izkaisīt būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā, strādāt pie kāda
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt
- izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā
- atlikt būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku)
- būt pie rokas būt kāda rīcībā, piederēt
- aizņemt būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā
- būt kāda nagos būt kāda varā
- būt kāda rokās būt kāda varā, ziņā, būt no kāda atkarīgam
- pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- aizdairīties būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu
- sasaistīt būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko)
- raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
- saskanēt būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas)
- aizdegt būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai)
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
- būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
- kaitināt būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas
- snaust būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā)
- raustīties būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas
- snaust būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas
- turēties būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- neteikt paldies būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt to
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt
- karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam)
- neuznīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
- neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
- nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
- niķoties būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
- kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
- valkāt (kāda, kā) vārdu būt nosauktam (kāda, kā) vārdā
- balstīties būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu)
- tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
- saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
- vēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.)
- pavēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
- stāstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
- rosināt būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība
- būt uz kakla būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā
- norakt būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi)
- prasīt (arī maksāt) upuri būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai
- pamudināt būt par cēloni (kāda) darbībai
- nest nāvi būt par cēloni (kāda) nāvei
- novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē
- ierosināt būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju
- uzmudināt būt par cēloni (kādai) darbībai
- kutēt būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu)
- dzīt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem)
- trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- noraut būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli)
- radīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko)
- likt būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē)
- vilt būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas
- pievilt būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek
- radīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes
- padarīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams
- pazemot būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
- sarūgtināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem)
- sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums
- novest būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.)
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- sasaldēt būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- rosināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt)
- kārdināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
- piesaistīt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese)
- sariest būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras)
- piesiet būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība
- novest būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei
- kaparot būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
- raisīt būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem
- nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
- pamest būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu
- vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā
- aizturēt būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko)
- atturēt būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība)
- izšķirt būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām
- apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
- kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā)
- kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā)
- aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei
- mudināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
- vilināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
- tīties pa kājām būt par traucēkli kādam
- paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu
- uzticēties būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi
- laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
- līst būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem)
- atsisties būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem)
- atdzimt būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt
- vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt
- derēt būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku
- noderēt būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par dzīvām būtnēm)
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
- vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
- dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
- dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
- lauzīt būt šādai sāpju sajūtai
- paspēt būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
- durstīt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu
- durties būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu
- durt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu
- maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
- mēslāties būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi)
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- nozīmēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko)
- patrulēt būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā
- baidēties būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības
- blāzmot būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu)
- puteņot būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
- putināt būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
- plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
- smaržot būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu)
- sprēgāt būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu)
- pazīt būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare
- šņukstēt būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti
- spīdināt būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu
- izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
- vēdināt būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā
- nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
- plest būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem)
- stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
- pārkrustot būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri
- turēt būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu)
- mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- sagriezt būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem)
- baidēties būt tādam, kam (ne)kaitē (kādi apstākļi, iedarbība)
- mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi
- plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
- veidot būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- šķaudīt būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko)
- nobeigties būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums
- siekaloties būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas
- mīlēt būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- sabalsoties būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā
- dzanāties būt tādam, kam ir dzīšanās sāpes (par dzīvniekiem)
- izstiept būt tādam, kam ir garena forma
- apdzimt būt tādam, kam ir iedzimis kas nevēlams
- interesēties būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko)
- pārdzīvot būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums
- šaubīties būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko)
- pārkārties būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.)
- saprast būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā)
- raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
- skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
- sutināties būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.)
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
- novelties būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums
- uzglabāties būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku)
- murgot būt tādam, kam ir murgi (4)
- datrūkt būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
- turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
- uzputot būt tādam, kam ir radušās putas virsmā
- sasaukties būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā
- dziedināt būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
- staigāt būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām
- tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
- piederēt būt tādam, kam ir tiesības (uz ko)
- apsakrauties būt tādam, kam ir vairāki bērni
- velvēties būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids
- klebečēties būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija
- ļubīt būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā
- zināt būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija
- stīgāties būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi)
- nosatirīties būt tādam, kam izdalās placenta
- putāties būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem)
- klepot būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas
- žagoties būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas
- būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība
- turpināt būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā
- sliet būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu
- turpināties būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- padoties būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms
- atpalikt būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem
- prasīties būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- zālāt būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi
- šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
- šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu)
- variēt būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti
- miglot būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
- migloties būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
- nokūlāt būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem)
- vārguļot būt tādam, kam nav attīstības iespēju
- kalksnīt būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem)
- stāvēt tālu (no kā) būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)
- uzsmaidīt būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.)
- būt pēdējā vietā būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- krepečāties būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma
- briest būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem
- nokārt būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem
- mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- oksidēties būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe
- pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
- pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- degt būt tādam, kam piemīt degtspēja
- redzēt būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm)
- redzēt būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu
- dzirdēt būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas
- lasīt būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu)
- šķielēt būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2)
- puņķēties būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas
- puņķoties būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas
- magnetizēties būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam
- pūkoties būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1)
- pūkoties būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2)
- tikt būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}
- reducēties būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe
- redzēt sapnī būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli
- pāriet būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem)
- degt zilās ugunīs būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- tapt būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- plūksnāties būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāt, plūksnot
- plūksnāt būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties
- plūksnoties būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnot
- plūksnot būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties
- pumpuroties būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem)
- krokoties būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1)
- krokoties būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (3)
- ļumēt būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas
- žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- samigloties būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm)
- paresnināt būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka
- savaldzināt būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem)
- izteikt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5)
- izsacīt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5)
- skaut būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm)
- pārstāvēt būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
- pārstāvēt būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas
- reprezentēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams
- pārstāvēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- apasiņot būt tādam, kas apgādā ar asinīm
- vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
- mīlēt būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt
- rēgoties būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas
- pervēt būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko)
- augšāmcelties būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves
- vērt būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- svārstīties būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības
- spēlēt būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu)
- reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
- sagriezties būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām)
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- izvirzīt būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem
- izvirzīties būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām)
- skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
- zust būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.)
- dalīties būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli)
- streikot būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi
- uzturēt būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo
- valdīt būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu
- peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi
- peldēt pa virsu būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas
- zaroties būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2)
- zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
- uzrunāt būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- vilcināties būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku
- saistīt būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu)
- iedarboties būt tādam, kas ietekmē vai pārveido kaut ko
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
- glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
- pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
- runāt būt tādam, kas ir apguvis runu (3)
- retardēt būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu)
- nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
- nokārties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu
- pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
- stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
- rotāt būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.)
- pazīt būt tādam, kas ir izjutis (emocijas, stāvokli, situāciju)
- būt uz pekām būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību
- vērst būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- izbīdīt būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām
- atpasēt būt tādam, kas ir noderīgs (kam)
- pārdzīvot būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā
- nolemt būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.)
- turēt būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku)
- piestāvēt būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli
- piemist būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko) būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko)
- pārstāvēt būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu)
- kulminēt būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1)
- nosūdot būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem
- piesātināt būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu)
- skart būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību
- rotāt būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
- slāpēt būt tādam, kas izjūt slāpes (1)
- dzirkstēt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
- dzirkstīt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
- pārnēsāt būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus)
- vēdīt būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.)
- skaust būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību
- valdzināt būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi
- imponēt būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi)
- vilkt būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko)
- uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
- sviedrēt būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām)
- saistīt būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.)
- sildīties būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu
- vīpsnāt būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko)
- glabāt būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust
- vilties būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko)
- valstīties būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- ost būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- smirdēt būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- sagatavot būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām
- paust būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos
- badēties būt tādam, kas mēdz badīt
- badīties būt tādam, kas mēdz badīt
- spalvoties būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu)
- turēt būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam)
- sargāt būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko)
- vilties būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem)
- pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
- pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
- pasargāt būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu)
- savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
- saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
- nošķirt būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu)
- vainagot būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu
- pretoties būt tādam, kas novērš slimību (par organismu)
- nomaskēt būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu
- zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
- zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
- zust būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts
- pārsniegt būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu)
- raksturot būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm
- pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.)
- pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto)
- pamatot būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
- likt sevi manīt būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt
- smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
- uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- uzstāties būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko)
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
- derēt būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli)
- vilkt būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm)
- vilkt būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis)
- spiest būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību
- slēgt būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.)
- savienot būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu)
- komponēt būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu
- saturēt būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā
- vilināt būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- pievilkt būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku)
- pievilkt būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi
- lipt būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- saposmot būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.)
- sadalīties būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- skaidrot būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem
- saistīt būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu
- satecēt būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.)
- rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
- piesātināt būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu)
- panest būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu
- žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
- barot būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām)
- uzsūkt būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām
- zvalstīties būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- sadalīties būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa
- pievilkt būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu)
- iespēt būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu)
- iespēt būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā)
- konkurēt būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- strādāt būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
- sastādīt būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu)
- pietrūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
- trūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
- zaļot būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā)
- zelt būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību)
- velt būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā)
- saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
- pervēties būt tādam, kas, atdalot krāsu, notraipa (ko)
- staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
- plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
- žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- krāsāt būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
- krāsāties būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
- valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
- pienākties būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt
- palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras
- saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras
- dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt
- ziežams būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci
- stāvēt tuvu (kam) būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības
- pludot būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
- atkarāties būt tādam, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
- būt draugos būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu)
- saistīt būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem
- ieiet būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā)
- ietilpt būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā)
- lasīties būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā)
- ecēties būt tādam, ko var viegli ecēt
- sastāvēt būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- saņemt būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas
- tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
- zelt būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu)
- saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
- nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
- kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- vagot būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu)
- čumēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
- mudžēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
- niezēt būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām)
- ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
- viļņoties būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni
- viļņot būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1)
- vējot būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi)
- uzmest būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
- izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
- skaloties būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi)
- ņirbēt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
- ņirbt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
- tumst būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi)
- ziedēt būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi
- migt būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī)
- miglot būt tādam, kur rodas [migla]{s:1126}
- migloties būt tādam, kur rodas migla (1); miglot (1)
- smaržot būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- svilpt būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem)
- šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
- rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
- dārdēt būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
- grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
- sist būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
- mest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
- sviest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
- samigloties būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla
- samiglot būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties
- murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- padoties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
- pakļauties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
- uzņemt būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi)
- velt būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju)
- glabāt būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm
- kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- pārstāvēt būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- izturēties būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem
- slāpt būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem
- kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
- kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
- pārsniegt būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu)
- paātrināt būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli)
- regulēt būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām)
- plosīties būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu)
- līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
- veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
- vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
- publicēt būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem
- skanēt būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu)
- pulsēt būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu)
- pukstēt būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu)
- nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
- mācīt būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa)
- dārdēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- dūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- dunēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- rūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- nolīgoties būt tādam, kurā īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa
- rādīt būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem
- izbiedēt būt tādam, kurā izpaužas bailes
- samocīt būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu)
- raudzīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
- skatīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
- izmocīt būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas
- smieties būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm)
- kaist būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi
- pārmest būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums
- trīcēt būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi)
- trīsēt būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi)
- sāpēt būt tādam, kurā izraisās [sāpes]{s:2221} - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- smaidīt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm)
- smīnēt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas
- reaģēt būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām)
- pārsniegt būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu)
- pāriet būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku)
- uzturēties būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes
- novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
- novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
- darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
- vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
- prasīt būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu)
- perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
- vārīties būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.)
- pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
- nobeigties būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- pulsēt būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem)
- sakņoties būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā)
- putot būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas
- žulkstēt būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām)
- rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
- urkšķēt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim
- spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
- izdalīt būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem
- pārplūst būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju
- skanēt būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- strutot būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas
- sniegties būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā)
- sanēt būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- dunēt būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu)
- zumēt būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- sīkt būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām
- spindzēt būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- klaudzēt būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
- dūkt būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- rūkt būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
- starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
- spoguļoties būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu)
- svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- kutēt būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām)
- trūkt būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo
- saglabāt būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes)
- nodarboties būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari)
- plandīt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt
- plandēt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2)
- mezgloties būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.)
- velties būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu)
- plīvot būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- zvīņoties būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4)
- spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- spoguļot būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu
- pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
- spoguļot būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu
- varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
- varēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.)
- spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
- raustīties būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi)
- sastāvēt būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
- velties būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu)
- nobirdināt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem
- nobirt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem
- piegādāt būt tādam, no kā iegūst (ko)
- teikt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1865}
- sacīt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}
- pasacīt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju
- pateikt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju
- sijāt būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas
- smakot būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka vai kurā izplatās nepatīkama smaka; smirdēt
- putekšņot būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem)
- smirdēt būt tādam, no kā izplatās smaka vai kurā izplatās smaka
- vončīt būt tādam, no kā izplatās smaka vai kurā izplatās smaka; smirdēt
- nobirdināt būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem
- runāt būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju
- rādīt būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt
- nomest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas)
- mest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas
- sulot būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums
- pilēt būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem
- nogulsnēties būt tādam, no kura izdalās nogulsnes
- pūžņot būt tādam, no kura izdalās pūžņi; strutot
- sveķot būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām)
- tecēt būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu)
- sēt būt tādam, no kura izplatās (smarža)
- vēdināt būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2)
- sviest būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža
- asiņot būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm)
- raudāt būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem)
- notecēt būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu)
- lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
- lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- izplatīt būt tādam, no kura plūst (smarža)
- kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg)
- kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām
- kūpēt būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.)
- kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- dūmot būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti)
- putēt būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā)
- tecēt būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem)
- reprezentēt būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu)
- paust būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu
- krāsot būt tādam, no kura viegli atdalās [krāsa]{s:2011} un kas notraipa
- kūpēt būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem)
- sulot būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to dalām
- novadīt būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam)
- novest būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3)
- pievest būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- tecēt būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu)
- staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
- tecēt būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2)
- pārvest būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- uzvest būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas
- plūst būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi)
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā
- rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu)
- rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
- orientēt būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu
- pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
- laimēt būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.)
- noturēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī
- turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī
- pludot būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.)
- nolipt būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita
- pelēt būt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums
- nest būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti
- uzņemt būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.)
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei
- iedzīt stāvus kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei
- kiknīt būt vārgam, vājam, tādam, kam drīz jāmirst
- identificēties būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu)
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu)
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām)
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam
- nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu)
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai)
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm)
- būt atvērtām durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam)
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam)
- piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to)
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās)
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai
- viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā
- cauna Caunāda
- čaunāda Caunāda
- caunaine Caunādas cepure
- caunene Caunādas cepure
- caunāda Caunas āda (parasti kažokāda)
- transkutāns Caur ādu izdarāms, arī zemādas
- perkutāns Caur ādu izdarāms; zemādas
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
- izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas)
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- avots Cēlonis (kādam procesam, norisei)
- dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei)
- nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas)
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka
- jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija
- dome Celtne, kurā darbojas šāda institūcija
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce
- padome Celtne, telpa, kur darbojas šāda varas institūcija
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība
- ministrija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- pašvaldība Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija
- policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība
- redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa
- tiesa celtne, telpas, kur darbojas šāda valsts institūcija
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli)
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai)
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas)
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā
- apakšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa)
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē)
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt)
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību
- kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti)
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
- piļīt Censties kaitēt (kādam)
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
- dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam
- piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam)
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3)
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4)
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- sirds centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
- spriskas Cienasts pēc kādas vienošanās, salīgšanas (darbā)
- iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
- noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
- bābiņa cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābīna cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābiņš cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
- saslēgties cieši apvienoties (kādai darbībai)
- skauties cieši kļauties (pie kāda, kā)
- iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
- piedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu)
- (pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- turēties uz papēžiem cieši sekot kādam
- plakt cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas)
- spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza
- konkrements ciets veidojums kāda orgāna dobumā vai audos
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
- cikādas Cik dažādas
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums
- rullītis cilindriskā formā vairākās kārtās satīts mazs (kāda materiāla) veidojums
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā
- celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei)
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā
- perspektīvisms cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu
- liktenis cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei
- ietekme cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem
- iespaids cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem [ietekme]{s:2644}
- izmantošana cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā
- erizipeloīds cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā
- ietekme cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es"
- valstspiederība cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum
- dermatoglifika cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
- leišmanioze cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1)
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
- ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- bālģīmis cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu
- stentors cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda
- kopčonij cilvēks ar tumšu ādas krāsu
- kopčonijs cilvēks ar tumšu ādas krāsu
- drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
- vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
- pazīstams cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare
- ienaidnieks cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu
- pretinieks cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- parādnieks cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību
- īpašnieks cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi
- alts cilvēks, kam ir šāda balss
- baritons cilvēks, kam ir šāda balss
- bass cilvēks, kam ir šāda balss
- mecosoprāns cilvēks, kam ir šāda balss
- soprāns cilvēks, kam ir šāda balss
- tenors cilvēks, kam ir šāda balss
- varoņtenors cilvēks, kam ir šāda balss
- balts cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais
- dzeltens cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais
- cietpaurains cilvēks, kam ir šādas īpašības
- bēdubrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem
- bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
- tautietis cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam
- profesionālis cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim)
- neprofesionālis cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris
- recipients cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus
- pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
- putns cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā
- netiklis cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks
- vēlētājs cilvēks, kas (kādam ko) [vēl]{s:1822}
- biedrs cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem
- viesis cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
- sienāskrējējs cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi
- pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
- kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- krukņa cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba
- pāridarītājs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas
- atklīdenis cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas
- pakaļbraucējs cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē
- pretimbraucējs cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā
- pakaļābraucējs cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda
- pakaļbraucējs cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pēctecis cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas
- fanātiķis cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.)
- entuziasts cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja
- bramanis cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- padomdevējs cilvēks, kas dod kādam padomu
- piedzīvotājs cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī)
- vivērs cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās
- centrinieks cilvēks, kas dzīvo kādas teritorijas centrā
- viņgalietis cilvēks, kas dzīvo pretējā kādas teritorijas galā
- šļema cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena
- šļemozis cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena
- līdzāsgulētājs cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu
- pretīrunātājs cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
- praktikants cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības
- ieliktenis cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
- tehniķis cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
- kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
- rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
- rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
- priekštecis cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina
- priekšgājējs cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2)
- ticīgs cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem
- vietraudzis cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- kritušais eņģelis cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās
- mīla cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
- mīlestība cilvēks, kas izraisa šādas jūtas
- sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
- bļodlaiža cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību
- līdzjutējs cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam)
- tuvcilvēks cilvēks, kas kādam ir tuvs (6); arī tuvākais
- advokāts cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju
- demonstrators cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē
- bļauka cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas
- skolnieks cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda)
- pretimņēmējs cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī
- pretīņēmējs cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī
- biblioklasts cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas
- gāneklis cilvēks, kas lamājas un lādas
- gānīklis cilvēks, kas lamājas un lādas; gāneklis
- priekšālasītājs cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā
- roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- piepalīgs cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus
- pakaļnācējs cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē
- pretimnācējs cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā
- pakaļānācējs cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda
- pakaļnācējs cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda
- nebrālis cilvēks, kas nav (kādam) brālis
- nerads cilvēks, kas nav (kādam) radinieks
- bezpartejisks cilvēks, kas nav kādas partijas biedrs
- pusciemiņš cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies
- teorētiķis cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi
- vēstnesis cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis
- ziņnesis cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis
- līnijnieks cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu
- vadītājs cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai
- palīgs cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu
- adepts cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos
- modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
- atkritējs cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
- sekotājs cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko)
- šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
- ģīmbrālis cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam
- vaigbrālis cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam
- aplātnieks cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2))
- neticīgs cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas
- bušmeņi cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm
- zulusi cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm
- piekritējs cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to)
- pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
- ceļvedis cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem)
- lasītājs cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.)
- sekotājs cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs
- sagādnieks cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko
- priekšāteicējs cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā
- onkopacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai
- pansionārs cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- biksteklis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
- bikstis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
- pretimsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- pretīsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- līdzāssēdētājs cilvēks, kas sēž līdzās (kādam)
- instruktors cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai
- dudulis cilvēks, kas staigā dudinādams
- duduris cilvēks, kas staigā dudinādams
- palīgs cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā
- maiseklis cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt
- turpinātājs cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2)
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- kājlaiža cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu
- tiesnesis cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus
- bruņinieks cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai
- oponents cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko
- darbonis cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi
- pretinieks cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati
- sirdsāķītis cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots
- eksemplārs cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis
- piedzīvotājs cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis
- vācējs cilvēks, kurš prasa un saņem (maksājumus), arī aicina dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
- blakussēdētājs cilvēks, kurš sēž kādam blakus
- nezināms cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks
- zibeņnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
- zibensnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana
- pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā
- nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
- tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam
- čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa
- alterglobālisti Citādas globalizācijas piekritēji
- prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā
- adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
- bumburi Cūkas zemādas (mandeļu) dziedzeri
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
- kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
- krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem
- čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi
- koza Čaula, āda (dzīvniekam)
- skura Čaula; arī āda
- žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā
- četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6)
- puspetits Četru punktu bieznes apzīmējums; šādas bieznes burtus sauc par dimanta burtiem
- aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem
- cegums Čuprs; tā stāda daļa, no kuras aug lapas
- valks Čūskas āda, kas nomesta
- zuomauka čūskas nomestā āda
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare
- aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā)
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
- novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
- partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu)
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda)
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma)
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- ppm daļas no miljona (angļu "parts per million"), koncentrācijas mērvienība, kas norāda cik daļiņu no miljona atbilst konkrētajai specifikācijai
- puskroms Daļēja hromāda
- ieskatīties dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām
- identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras)
- lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
- uzdevumgrupa darba grupa kāda konkrēta uzdevuma risināšanai
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei)
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
- kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
- universāls darbgalds darbgalds, kas ļauj apstrādāt dažāda izmēra detaļas un izstrādājumus
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- sardze darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam)
- pakalpojums darbība, ar kuru tiek apmierinātas kāda vajadzības, prasības
- stihija darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām
- reakcija darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme
- modinājums darbība, kad tiek pārtraukts (kāda) miegs, tiek panākts, ka (kāds) mostas
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- pēcdarbība darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē
- procedūras izsaukums darbība, kas saistīta ar kādas procedūras aktivizāciju programmas izpildes gaitā
- diversifikācija darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā
- nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- iedarbība darbība, norise, kas kaut ko pārveido vai ietekmē; šādas darbības, norises rezultāts
- attece darbība, process - attecēt 1; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna)
- pāridarījums darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
- likvidācija darbības izbeigšana, piemēram, kāda uzņēmuma, organizācijas darbības likvidācija
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
- angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
- laika forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu
- personas forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības, teksta autora un darbības subjekta attieksmēm
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild
- vajadzības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību
- īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību
- palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
- rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai)
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs,- aktīva 2(1) loceklis
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli)
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida)
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
- piedalīšanās darbošanās kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
- sākšana darbošanās, rīkošanās (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
- liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam
- piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
- pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu
- opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus
- vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt
- krudīt darīt (kādam) pāri
- nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
- celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt
- nodarboties darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam
- ēdināt darīt pāri (kādam)
- pieskarties darīt pāri (kādam)
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
- nest darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu)
- ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
- gatavoties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt)
- taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
- posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
- pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to
- izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci
- privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
- ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas)
- burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
- sistēmas datne datne, kas ir operētājsistēmas vai kādas citas vadības sistēmas sastāvdaļa un kas satur informāciju par šai sistēmai nepieciešamajiem resursiem
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
- BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli
- lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes
- direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā
- diagnostikas bloks datora vai kādas iekārtas sastāvdaļa, kas kalpo kļūdu vai bojājumu diagnostikai
- teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
- īpašdators Dators, kas izmantojams kāda speciāla uzdevuma risināšanai
- mantota sistēma dators, programmatūra, tīkls vai kāda cita datora iekārta, kas tiek izmantota arī pēc tam, kad organizācijā ir uzstādītas jaunas sistēmas
- aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
- piekļuves vadības saraksts datoru tīkla lietotāju saraksts, kas norāda, kuriem lietotājiem ir atļauta piekļuve kādam no datoru tīkla resursiem un kā lietotāji šo resursu var izmantot
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
- jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
- vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
- heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus
- paplašināmā adresēšana datoru tīklu objektu adresēšanas veids, kas paredz dažāda garuma adrešu izmantošanu, ļauj palielināt adresējamo elementu skaitu un ietvert adreses laukā papildus informāciju par šo elementu struktūru
- augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem
- reāllaika apstrāde datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā
- loģiskā projektēšana datu apstrādes sistēmas vai kādas tās sastāvdaļas loģiskās struktūras projektēšana, neizvirzot īpašas prasības projektējamās sistēmas realizācijai aparatūrā
- konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem
- saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē
- pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu
- atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails
- vadības bloks datu struktūra, kas satur kādas ierīces vai objekta parametrus
- disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus
- digitālais paraksts datu virkne, kas apliecina, ka datu paketē, kas izsūtīta ar šādu parakstu, nav veiktas nekādas izmaiņas; ciparparaksts
- termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam
- ēst matus no galvas nost daudz apēdot, sagādāt kādam rūpes, putināt laukā kādu
- atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
- vienveidīgs apziednis daudzmaz vienāda veida un krāsas visas apziedņa lapas
- regulārs daudzstūris daudzstūris, kura visas malas ir vienādas; n-stūris (n=3, 4,...)
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
- heterestēzija Dažāda ādas jutība blakus apvidos
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība
- alfabētiskā notācija dažāda augstuma muzikālo skaņu apzīmējums ar burtiem
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
- heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
- cereālijas Dažāda labība
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
- koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
- heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
- enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā)
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- proporcionālā iestatne dažāda platuma rakstzīmju vietu izmantošana drukātā tekstā atkarībā no to faktiskā platuma
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
- borāti Dažāda sastāva borskābju sāļi
- pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
- pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai
- šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
- iedzīvotāju atražošanās rādītāji dažāda tipa absolūtie un relatīvie lielumi, kuri raksturo paaudžu nomaiņas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
- guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana
- profesionālās sankcijas dažāda veida ierobežojumi (smagākos gadījumos arī sods) par profesionālās ētikas kodeksos nostiprināto normu pārkāpumiem
- stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
- tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā
- pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai
- heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums
- verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c)
- elektroniskie elektromēraparāti dažādas elektroniskas iekārtas (mērāmā lieluma pārveidotājs, pastiprinātājs u. c.)
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai
- uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos
- ārstnieciskās dūņas dažādas izcelsmes nogulas, ko var izmantot ārstniecībā; Latvijā izmantojamas tikai sulfīdu un bezsulfīdu kūdras dūņas
- izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
- brāzeklis dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā; vīšķis
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas
- blaugas Dažādas mantas, grabažas
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot
- aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot)
- cūku būšana dažādas nebūšanas, nepatikšanas
- lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas
- depresivitāte Dažādas nomāktības formas
- dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
- dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti
- porante Dažādas sīkas un lielas mantas
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
- hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus
- takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes
- alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
- paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
- gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi
- izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
- tutti frutti dažādi augļi; visvisādas lietas
- pasta dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida
- valcis dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem; arī šāda darbmašīna
- kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts
- balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
- jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m)
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- variācija dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā
- hipermetamorfoze dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida
- māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
- landgrāfs dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls
- debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
- debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
- dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši)
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme
- nano- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljardo daļu (10^-9^ = 0,000000001); mērvienību saīsinājumos apzīmē ar n
- mikr- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu
- mikro- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu
- periodisks decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kura daļveida daļas visi cipari no kādas vietas periodiski atkārtojas
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1)
- atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai
- rinofīma Deguna ādas un zemādas hipertrofija ar asinsvadu paplašināšanos "acne rosacea" vēlīnās stadijās
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu
- kseromiktērija Deguna gļotādas sausums
- mikterokseroze Deguna gļotādas sausums
- rinomikoze Deguna gļotādas sēnīšinfekcija
- rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
- melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
- upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas
- maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos
- abšivka Dēļu vai kāda cita materiāla apšuvums
- ādele dem. --> āda
- ādīna dem. --> āda
- ādiņa dem. --> āda; (neliels) ādas gabals
- ragādiņa dem. --> ragāda
- vādiņa dem. --> vāda
- vādīte dem. --> vāda
- zamšādiņa dem. --> zamšāda
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu
- diaskopija Dermatoloģijā ādas apskate caur diaskopu; caurskate
- imūndermatoloģija Dermatoloģijas nozare, kas pētī, kā imūnprocesi ietekmē ādas slimības, to ārstēšanu un profilaksi
- genodermatoloģija Dermatoloģijas virziens, kas pētī pārmantotas ādas slimības
- dermoskopija Dermatoskopija - ādas izpēte
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
- cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma
- aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai
- šūpoles Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai; ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes)
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā)
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.)
- vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1)
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- umlauts diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa), kas rāda patskaņa palatalizāciju
- sedijs Diakritiska zīme zem burta c (miniatūra s burta veidā), kas norāda, ka tas savādāk izrunājams (piem., franču valodā kā s)
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis
- strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- nodiedelēt Diedelējot iegūt (ko no kāda)
- ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganīt
- ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt; ganu diena
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes
- asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
- sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- bona officia diplomātijas termins, ko lieto, kad kāda valsts piedāvā būt par starpnieku citu valstu strīdā
- akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis)
- aktuālais direktorijs direktorijs, ar kuru operētājsistēma vai lietojumprogramma strādā; komandu uzvedne parasti norāda aktuālo direktoriju un diskdzini
- apakšdirektorijs Direktorijs, kas iekļauts augstākas hierarhijas direktorijā; lai organizētu pieeju datnēm tajā, jāuzrāda visi direktoriji, kas hierarhiskajā sistēmā atrodas virs tā
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija
- melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
- sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
- diloģija Divējāda nozīme; divdomība
- divertikulopeksija Divertikula atdalīšanas operācija no apkārtējiem audiem un piešūšana pie kāda blakus orgāna
- ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu
- duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums
- strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
- morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība
- radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra
- agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas
- eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np
- fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
- uzdīžāt Dīžādamies iegūt
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
- blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī)
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu)
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
- atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt)
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
- šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to)
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai
- kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi
- bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā
- kreditīvs Dokuments, ar ko kāda firma otrai firmai dod pilnvaru viņas vārdā izmaksāt naudas summas
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme
- ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos)
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.)
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā)
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam
- kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus
- sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos
- programmdokuments Dokuments, kas satur ziņas, kuras nepieciešamas kāda programmprodukta izstrādei, izgatavošanai, ekspluatācijai un uzturēšanai
- maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību
- komerciālais akts dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai)
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam)
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim; atbalstīt (kāda viedokli)
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai)
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija)
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā
- dominance Dominēšana, tāda divu vai vairāku gēna alēļu mijiedarbība, ka viena alēle nomāc otras darbību
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference
- metastrofa Domu novirzība no kādas lietas
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- kukuļot dot (kādam) kukuli (3)
- rekomendēt dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
- sūtīt dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam)
- veltīt dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim)
- atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko)
- ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt)
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt
- izglītot dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam)
- šķirties dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu
- aizliecināt dot liecību kādam par labu
- palaist grožus dot lielāku brīvību; mazāk prasīt no kāda
- mērķēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu)
- tēmēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2)
- kārtot parādu dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
- samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert
- pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1)
- teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā)
- atstāt Doties prom (no kādas vietas)
- pamest Doties prom (no kādas vietas); atstāt (3)
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām)
- aizalasīties Doties prom, aiziet no kādas vietas ar visām mantām
- absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
- atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- apakšdrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas
- apukšdrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas
- apuždrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
- skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam
- damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas (0,3759 mm); to parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma
- mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž
- ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju
- diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
- dūķeris Dūķerēšanas jeb dūlēšanas rīks, ar ko nakts tumsā gaismu rāda
- dermatobijas Dunduru ģints, kuru kāpuri parazitē zem ādas
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene
- bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda)
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda); bārt
- dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā
- heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām
- astrofija Dzeja bez dalījuma pantos pretstatā strofiskai (pantos dalītai) un brīvās strofikas (dažāda garuma pantu) dzejai
- brīvā dzeja dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu
- dikols Dzejas strofa ar divējāda pantmēra daļām; teikums ar 2 daļām
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību
- figūrvārsmas Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru
- pegnijs Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru; figūrvārsmas
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos
- ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas
- ohrodermatoze Dzeltenīga ādas krāsa eiropiešiem, kas dzīvo tropos
- ksantoeritrodermija Dzeltenīgi sarkana ādas nokrāsa
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa; šādas krāsas kārta
- dzeltenzaļš Dzeltenīgi zaļš vai zaļgani dzeltens, šāda krāsa
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- ambarkadēra Dzelzceļa satiksmē - dažāda veida platformas
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- dējala Dzelzs rīks tāda koka izdobšanai
- atlobene Dzemdes gļotāda
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
- metroendometrīts Dzemdes gļotādas un muskulatūras iekaisums
- denidācija Dzemdes gļotādas virsējās kārtas sairšana un atdalīšanās, piem., menstruācijā
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos
- endocervicīts Dzemdes kakla gļotādas iekaisums
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai)
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam)
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to)
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera
- kāsība dzēriens, ko kādam pasniedz
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
- atdziedāt Dziedāt (kādam) priekšā
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai)
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai)
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus)
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības
- lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas
- respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei
- pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu)
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
- sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.)
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
- balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi
- heterogametiskais dzimums dzimums, kura pārstāvji veido pēc dzimumhromosomu tipa divējādas gametas, piemēram, ar X un Y dzimumhromosomām
- rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt
- sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām
- artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību
- autoģenēze Dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem)
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1)
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens
- biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā
- kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite
- soma Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis
- soms Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis
- tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
- integuments Dzīvniekiem ārējā āda, kas šķir ķermeni no ārpasaules
- baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds
- balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības)
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
- konnektīva Dzīvnieku anatomijā nervu šķiedru saites starp dažāda veida ganglijām
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai
- elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru)
- ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
- hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā
- jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
- ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās
- pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
- dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas; vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai
- piedzīve Dzīvošana, apmešanās pie kāda
- aplāgs Dzīvošana, mitināšanās (pie kāda)
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī)
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās
- just līdzi dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli)
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā)
- piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.)
- piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda)
- Dželalabada Džalālābāda - pilsēta Afganistānā
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru)
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai)
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- zuda Ēde, ādas slimība
- zude Ēde, ādas slimība
- zūde Ēde, ādas slimība
- zuds Ēde, ādas slimība
- skleredēma Edematozs ādas un zemādas audu sacietējums
- dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa
- dajemt Ēdot, dzerot paņemt klāt (kādas piedevas)
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.)
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas)
- materiālu aprites periods ekonomisks rādītājs, kas parāda, cik reizes dotā perioda laikā notiek materiālu krājumu aprite vai cik dienas paiet, lai pārvērstu materiālu krājumus naudā vai debitoru saistībās
- parādu segšanas rādītājs ekonomisks rādītājs, ko aprēķina nesadalītas peļņas un amortizācijas (nolietojuma) summu izdalot ar kārtējo atmaksājamā parāda summu
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves)
- rolsroiss Ekskluzīva luksusa klases angļu vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
- apieska Ekspedīcija; kādas vietas vai kāda jautājuma vispusīga izpēte
- pilotprojekts Eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
- slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes
- detonācija Eksplozija, sprādziens; sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
- sukre Ekvadoras naudas vienība līdz 2000. g., vienāda ar 100 sentavo
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- dedere Ekzēma, ādas izsitums
- dederve Ekzēma, ādas izsitums
- sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā)
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli
- vatstunda Elektriskās enerģijas mērvienība, vienāda ar 3600 vatsekundēm
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V
- kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt
- elektrodermatoms Elektrisks "nazis" ādas lēveru noņemšanai
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras
- levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju
- anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota)
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
- pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem
- pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas
- ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
- antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam
- dīvainās daļiņas elementārdaļiņas, kuru dīvainība (3) nav vienāda ar nulli (K mezoni (kaoni), hiperoni, un vairāki rezonansi, kā arī to antidaļiņas)
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam)
- traheīts Elpvada gļotādas iekaisums
- aerocistīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem
- aerosakulīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem
- induktors Embrioloģijā dīgļa daļa, kas inducē kādas citas daļas attīstību
- dermatomērs Embrionālā metamēra ādas segments
- homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem
- humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi)
- izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas)
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J]
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- epidermolīze Epidermas atlobīšanās no īstās ādas
- akantoze Epidermas dzeloņainā slāņa hiperplāzija, ko novēro daudzās ādas slimībās
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem; šāda veida patstāvīgs skaņdarbs
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē
- sarcoptiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder akarīdērču, bruņērču, ādasērču, matērču un spalvērču dzimtas
- spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum")
- uleritēma Eritematoza ādas slimība ar rētu veidošanos pēc infiltrata resorbcijas
- sekundārās eritrodermijas eritrodermijas, kas rodas uz kādas citas slimības fona kā komplikācija
- stiklene ērkšķoga; mellene; arī kāda zināma meža oga
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.)
- pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt
- estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
- Vinipegs ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m
- Vinipegosiss ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m
- Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
- Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
- Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
- Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
- Vēršādiņa ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
- Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
- svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu
- adharma Ezoterismā norāda uz tikumu un godprātības trūkumu
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas
- tapas Ezoterismā tas ko jogas māceklim jādara katru dienu
- bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu
- sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām
- robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās
- Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā
- Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- apsūdzība fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības
- reāllaiks faktiskais datu apstrādes procesa norises laiks, kas atkarīgs no datu plūsmas, kuru dators saņem no kāda ārēja procesa; reālais laiks
- reālais laiks faktiskais datu apstrādes procesa norises laiks, kas atkarīgs no datu plūsmas, kuru dators saņem no kāda ārēja procesa; reāllaiks
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
- bēgļu izdošanas līgumi feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību
- erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs
- abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā
- fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu
- fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai
- sufidūciants Fiduciārs, kurš kādas atsevišķas mantas pārvaldīšanu uzticējis citai personai
- perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
- pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā
- sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums
- ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai)
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
- pakalpojumu sniedzējs firma, kas nodrošina tiešu piekļuvi internetam vai kādam citam teritoriālajam datoru tīklam
- koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam
- strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
- psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība
- izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
- absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām)
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
- operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
- quinto Florences 16. gs. sudraba 1/5 florīna monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem
- rīrekrāns Fona ekrāns, uz kā attēlu rāda no otras puses; to izmanto televīzijā un filmu uzņemšanā
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija
- pārīsums Fonētiska kvalitāte, kas norāda, ka skaņa ir īsāka par īsu skaņu
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam
- pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls
- vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem)
- apagoģisks pierādījums formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem
- satelītvalsts Formāli patstāvīga, bet faktiski no kādas citas valsts politiski atkarīga valsts
- pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām
- tālmēra fotoaparāts fotoaparāts, kurā asumu iestāda ar tālmēru
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- izvilkums Fragments (no kāda teksta)
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
- paisa Franču Austrumndijas (Pondišerijas) 18. gs. vara monēta vienāda ar 1/4 faraona
- arpans Franču senlaiku zemes platības mērs, dažādos laikos un vietās dažāda lieluma
- sitroens Franču vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu
- dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī
- fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā
- Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
- Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
- Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P
- periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas)
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu
- slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa
- blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai)
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija; klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā
- datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- jubileja Gadadiena; šādas dienas svinēšana
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda)
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei)
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- rūpes Gādība (par kādu); uzmanība (pret kāda vajadzībām)
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols
- casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka
- ražas gads gads, kurā kādas sugas koki zied bagātāk nekā citus gadus; pretēji – neražas gads, kad ziedu nav nemaz (eglēm)
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi
- rata gadskārtu gredzens (kāda koka stumbra šķērsgriezumā)
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
- aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
- elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
- pūšana gaisa virzīšana (izelpā) kur iekšā; kāda priekšmeta virzīšana ar izelpu
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu
- aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- lamberts Gaismas avota vai apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība, kas vienāda ar 3183 nitiem
- halogēnu lampas gaismas avots, kurā izmantota kāda no halogēnu gāzēm
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm
- pneimoderma Gaiss vai gāze zem ādas vai ādā
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
- tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.)
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
- matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana
- fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem
- cilindroma Galvas matainās ādas vēzis, kura stroma sastāv no hialīna cilindriem vai hialīnajiem saistaudiem
- heterotrihoze Galvas matu, kā arī citu ķermeņa daļu matu dažāda krāsa
- metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām)
- polene Galvassega no ādas ar apšuvumu
- pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai)
- pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā
- pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
- ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums
- pamattermini Galveno, nozīmīgāko kādas nozares terminu kopa
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?"
- atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi)
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- aizslāpēt gandrīz nosmacēt (kādam aizspiežot degunu)
- pavienos gados gandrīz vienāda vecuma
- nekrodermatīts Gangrenozs ādas iekaisums
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
- garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
- ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele
- ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele
- ādasstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādsstrēmele; ādstrēmele
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
- zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums
- torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām)
- kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas
- ceļa maize garīgas vērtības, padomi, ko dod kādam līdzi tālākās dzīves gaitās
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam
- svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas)
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis
- līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga)
- parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
- kvadrāts garuma mērvienība šriftu, salikuma formāta, malu u. c. mērīšanai; vienāda ar 48 punktiem jeb aptuveni 18 mm
- pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram
- amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu)
- rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam)
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties
- atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.)
- torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
- supresorgēns Gēns, kura darbība pilnīgi vai daļēji nomāc kāda cita gēna darbību
- epistāze Gēnu mijiedarbības veids, kurā kāda gēna dominante vai recesīvā alēle nomāc cita nealēliska gēna darbību
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes
- glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā
- glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai
- apoferitīns Globulīnu tipa proteīns tievās zarnas gļotādas šūnās; piesaistot dzelzi, veido feritīnu
- kotons Gluda, plāna kokvilnas drēbe ar dažādas krāsas rakstiem; katūns
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
- plīns Gluds, līdzens (ledus, miza, āda u. c.)
- glotāda Gļotāda
- lumis Gļotāda
- konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene
- MM Gļotāda (angļu "mucous membrane")
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus
- jēlums Gļotādas bojājums; čūla
- blenadenīts Gļotādas dziedzeru iekaisums
- epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija
- mukozīts Gļotādas iekaisums
- mukozektomija Gļotādas izgriešana, piem., lokzarnas iekaisuma gadījumā
- demukozācija Gļotādas noņemšana
- kutizācija Gļotādas pārveidošana par pamatādu
- ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas
- pahimukoza Gļotādas sabiezēšana
- aftoze Gļotādas saslimšana ar čūlu veidošanos
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi
- dermosinovīts Gļotsomiņas un ādas iekaisums
- juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas)
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām
- mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama)
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- govsāda Govs āda
- zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds
- strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
- šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur)
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
- maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas
- slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas
- augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu
- mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu
- īstā pieturzīme grafiska zīme, kas rakstos rāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem
- klikšķināma attēlkarte grafisks attēls, kura noteiktas daļas norāda uz hipersaitēm; novietojot uz šīs attēla daļas kursoru un noklikšķinot peli, pārlūkprogramma atver resursu, uz kuru norāda hipersaite
- direktoriju koks grafisks diska satura attēlojums, kas rāda direktoriju un apakšdirektoriju savstarpējās attiecības un to hierarhiju
- uroritmogrāfija Grafisks pieraksts, kas rāda urīna izplūšanas ritmu pa urīnvadu atverēm
- semantiskais trīsstūris grafisks vārda nozīmes modelis, kas rāda vārda, apzīmējamās reālijas (referenta) un nozīmes resp. jēdziena attieksmes
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
- semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās
- ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus
- bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā
- skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība
- grāmatvedības forma grāmatvedības reģistru hronoloģisko un sistemātisko grāmatvedības ierakstu organizācija un savstarpējā sakarība; izšķir šādas formas: žurnāla virsgrāmatas, memoriālorderu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas
- apgrozījumu pārskats grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā uzrāda debeta un kredīta apgrozījumus pārskata periodā, kā arī sākuma un beigu atlikumus
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
- kokomelasma Granulāra ādas melanoze
- grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
- tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai)
- zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem
- ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās
- GD Grenāda, valsts divburtu kods
- GRD Grenāda, valsts trīsburtu kods
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.)
- grenādieši Grenādas iedzīvotāji
- skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām
- zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
- Dafnīds Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja un kādas nimfas dēls bukoliskās dzejas aizsācējs
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
- Argo Grieķu mitoloģijā - kuģis, ar kuru 50 argonauti devās uz Kolhīdu pēc zeltvilnas aunādas
- Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu
- driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
- Glauke grieķu mitoloģijā - Nēreja un Dorīdas meita, viena no nereīdām, kuras vārds ('glaucos' - zaļgans, gaišzils) norāda uz ūdens krāsu
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā
- Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks
- nogriešanas grieznis grieznis kāda elementa nogriešanai no apstrādājamā ķermeņa
- klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām)
- urbulis Grifele vai kociņš, ar kuru rāda burtus, mācoties lasīt
- aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi
- cikliska grupa grupa, kuras visi elementi ir kāda tās elementa (veidotājelementa) pakāpes
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros
- aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
- aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
- melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
- melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
- dīnydečs Gultas pārklājs - kāda greznāka sega
- pamatbaļķis Guļbūves sienas apakšējais baļķis; viens no šādas sienas apakšējiem baļķiem
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
- pelnīt maizi ar muti gūt sev labumu, lišķējot kādam, iztapīgi runājot
- taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem)
- chamois Ģemzes krāsā (gaišdzeltens); arī ļoti maiga ziemišķa āda
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
- nonsenss Ģenētikā - mutācija, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu
- cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
- izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā)
- uzņēmuma tīkls ģeogrāfiski izkliedēts datoru tīkls, kas atrodas kādas organizācijas jurisdikcijā, un parasti tajā ir iekļauti dažādu firmu ražotie dažādi datoru tīkli vai datoru sistēmas
- pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
- izjukusi ģimene ģimene, kurā šķiršanās, viena vecāka nāves vai aiziešanas no ģimenes dēļ trūkst kāda no vecākiem; viena vecāka ģimene
- sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība
- habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.)
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
- piekartransportēšana Helikopteru operācijās - jebkādas piekarkravas transportēšana
- piekarkrava Helikopteru transporta operācijās - jebkāda ārēja, zem helikoptera fizelāžas piekārta krava
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- stigma Hemorāģisks plankums uz ādas
- nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana)
- divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.)
- līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas
- heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
- upju tīkls hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes
- caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa)
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.)
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
- akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
- melnais caurums hipersaite globālajā tīmeklī, kas norāda uz dokumentu, kurš ir izdzēsts vai pārveidots citā veidā
- elektrīno hipotētiska elementārdaļiņa ar elektrona lādiņu un miera stāvokļa masu, kas vienāda ar nulli
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
- dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas
- chloromonadophyta Hloromonādaļģes
- gonyostomum Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
- merotrichia Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
- vacuolaria Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
- Merotrichia capitata hloromonādaļģu suga
- pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
- Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums
- līmenis horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā) vai ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm
- hroms Hromāda
- kromāda Hromāda
- kroms Hromāda
- bokskalfs Hrommiecēta teļāda
- bokss Hrommiecēta teļāda
- metacentriskās hromosomas hromosomas ar aptuveni vienāda garuma pleciem
- akrocentriskās hromosomas hromosomas ar izteikti nevienāda garuma pleciem
- duplikācija Hromosomu pārveide, kāda hromosomas iecirkņa (sākot no viena nukleoīda līdz vairākiem gēniem) dubultojums
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
- parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes
- sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to
- neirodermatīts Hroniska ādas slimība, saistīta ar autointoksikāciju
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
- parafinoma Hroniska granuloma vietā, kur zem ādas injicēts parafīns
- donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- hipertrofisks katars hronisks katars ar gļotādas un zemgļotādas sabiezējumu
- parahronisms Hronoloģiska kļūda, kāda notikuma attiecināšana uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā bijis
- Hubli Huballi-Dhāravāda - pilsēta Indijā
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
- pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem
- piešķire Identifikatora piešķiršana ierīcei vai kādam citam resursam, ko izmanto programmas
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu
- eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas)
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas
- pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.)
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.)
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības
- gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
- dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā)
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
- aizdot iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot
- izlīdzēt Iedot, aizdot (kādam)
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz
- sašausmināt Iedvest kādam šausmas, bailes
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu)
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai
- ektopija iedzimta vai iegūta kādas tipiskas cilvēka erogēnās zonas nejutība
- dermatolīze Iedzimts ādas šļauganums, kas radies pārmērīgas attīstības dēļ
- adermija Iedzimts ādas trūkums
- ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos
- meromēlija Iedzimts kādas locekļu daļas trūkums, piem., adaktilija
- apostija Iedzimts priekšādas trūkums
- ugunszīme Iedzimts sarkans plankums uz kādas ķermeņa daļas
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos
- iedzīvotāju sastāvs iedzīvotāju strukturāls sadalījums; dažādas demogrāfiskās, sociālās un bioloģiskās grupas, kurās var klasificēt iedzīvotājus
- apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā
- aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai)
- piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu)
- apsvilt iegūt (ādas) apdegumu
- pieņemt iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.)
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
- piekļūt iegūt (kāda) uzticību
- piekļūt sirdij iegūt (kāda) uzticību, simpātijas
- samesties iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- izdabūt iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību
- izmaļīt iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt
- apsust iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ)
- izplukt iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem)
- izplukt iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu)
- dasakantēties iegūt kāda draudzību, simpātijas
- izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt
- augt (kāda) acīs iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā)
- izvēlēties iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums
- atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību
- pičings Ieinteresēto personu vai institūciju pārliecināšana par kāda projekta un tā finansēšanas nepieciešamību
- iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā
- ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- kāda ādā būt iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām)
- neīstais krups iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums
- panangiīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus
- panangīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku
- modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses)
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības
- palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai, transportlīdzekļa bremzēšanai
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma
- paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu
- aizsargiekārta Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi
- melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina
- kortelēt Iekārtot dzīvot (kur, pie kāda)
- piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda)
- piemāsoties Iekārtoties kā māsai pie kāda
- elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam)
- elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss dažāda veida enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā
- accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu
- iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam)
- ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam)
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā
- ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam)
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu; iekļūt pret kāda gribu
- Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
- represija Iekšējais analogs noliegšanai, jebkāda potenciāla vai nepieņemama impulsa izslēgšana no apziņas
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos
- dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse
- intranets Iekštīkls, kāda uzņēmuma iekšējais datortīkls ar ierobežotu piekļuvi no ārpuses
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū
- dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita
- apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu)
- iesūcināt Iemērcot ko, panākt, ka tajā iesūcas kāda viela
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to
- krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu
- aizdevu procenti ienākums no jebkāda veida naudas aizdevuma
- sēsties kāda (arī kādā) krēslā ieņemt kāda amatu; stāties kādā amatā
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma
- prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
- kārtošanas atslēga ieraksta lauks vai lauki, kas nosaka, kāda būs ierakstu secība datnē
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam)
- grābste ierāvēja; tāda, kas grābstās
- izvadierīce ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas)
- dzirnas ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai
- dzirnavas ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai
- sensimetrs ierīce ādas jutības mērīšanai
- dermografometrs ierīce ādas kairinājuma pakāpes mērīšanai dermogrāfisma pārbaudē un ādas reakcijas lieluma noteikšanai
- fizioskops ierīce ar ko rāda dzīvas būtnes pārmērīgā palielinājumā
- perambulātors ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu
- ciparu-analogu pārveidotājs ierīce ciparu kodu izteikšanai kāda mainīga fizikāla lieluma atbilstošās vērtībās
- kraniografs ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas
- regenerātors ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām
- kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
- darbmašīna ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbgalds
- darbgalds ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbmašīna
- multiplikators ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai
- fonautografs ierīce kāda skanoša ķermeņa vibrējumu atzīmēšanai
- termofors ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai vai dzesēšanai
- detektors ierīce kādas parādības atklāšanai, konstatēšanai
- grauzdētava ierīce kādas uztura vielas grauzdēšanai
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu
- bolometrs ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai
- svari ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu
- koders ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju
- kodētājs ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju - kodu
- vedējs ierīce vai automatizēta iekārta, kas paredzēta kādas kravas transportēšanai
- analizators ierīce vai datorprogramma, kas analizē kāda kompleksa elementus
- ventilācija ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā
- atmiņas sardze ierīce vai programma, kas aizliedz piekļuvi kādai atmiņas daļai
- maltuve ierīce vielu malšanai; uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce
- heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
- akcelerometrs ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu
- izvads ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas)
- variometrs ierīce, kāda ģeofizikāla lieluma maiņas noteikšanai
- metālmeklētājs ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus
- amortizators ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces
- loksokosms ierīce, kas rāda zemes griešanos ap sauli
- sprieguma indikators ierīce, kas rāda, vai attiecīgais vads vai kontakts ir pieslēgts spriegumam
- kontrolierīce ierīce, kas reģistrē kādas sistēmas darbības
- sildāmais spilvens ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu
- sensors ierīce, kuras uzdevums ir noteikt kāda objekta fizikālo stāvokli vai tā fizikālo kvalitāti un pārveidot to datora ieejas signālā
- aplikators ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu
- duša ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas
- līdzeklis ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai
- prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces
- lūnārijs Ierīkojums, kas izrāda mēness griešanos ap zemi
- pievilkt grožus ierobežot kāda rīcības brīvību; vairāk prasīt no kāda
- rezervācija ierobežota kādas valsts teritorija, kurā aborigēniem ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā
- inervācija Ierosas nokļūšana kādā orgānā; kāda orgāna pāriešana ierosas stāvoklī
- sabuntot Ierosināt kādai darbībai
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai
- aizcirst iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai)
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- aizbilst iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai)
- iesaukt iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku
- iztecēt iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju)
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība)
- blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba
- uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
- pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam)
- iemaidzīt Iesist kādam
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko)
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai)
- anticipācija Ieskaņa - kāda akorda skaņa, kas parādās pirms visa akorda
- rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.)
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies
- divkrāsu iespiedmašīna iespiedmašīna ar divām krāsu sekcijām, kas ļauj drukāt ar divām krāsām vienā laidienā; šāda iespiedmašīna ar perfektoru ļauj vienā laidienā nodrukāt divas krāsas uz vienas loksnes puses (2 + 0) vai pa vienai krāsai uz katras loksnes puses (1 + 1)
- hibrīdiespiedmašīna iespiedmašīna, kura sastāv no vairākām sekcijām un kurā tiek izmantotas dažādas drukas tehnoloģijas (piemēram, lokšņu ofseta iespiedmašīna ar fleksogrāfijas un sietspiedes sekcijām)
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā
- lupozorijs Iestāde, kur ārstē ādas tuberkulozi
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka
- notariāts Iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai)
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
- šlepēt Iet (pie kāda)
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
- vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai)
- pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai)
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5)
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru)
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju
- pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās
- pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
- briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem)
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta
- kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu
- displejs Ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju dažādās informācijas sistēmās, automātiskajās vadības sistēmās, informācijas un mērsistēmās vizuālā veidā ievadīt un izvadīt tekstu un dažāda veida grafisku informāciju
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam)
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
- apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
- pievadāt Ieviest (atvedot to no kādas citas vietas)
- spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
- akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam)
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros
- triplets Ik viens no trim kādas retas grāmatas utt. eksemplāriem
- annuitāte Ikgadējs maksājums pēc šāda aizņēmuma
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas
- īsinājumikona Ikona, ko izmanto operētājsistēma un kas nodrošina ātru piekļuvi kādai programmai
- pseidodzelte Ikteriska ādas krāsa, ko nav radījuši žults pigmenti
- ekzematoze Ikviena ādas slimība, kas līdzīga ekzēmai
- dermatomiāze Ikviena ādas slimība, ko izraisījušas mušas
- pigmentdermatoze Ikviena ādas slimība, kuras gadījumā novēro pigmentāciju
- dermatokonioze Ikviena putekļu izraisīta ādas slimība
- jododerma Ikviens ādas bojājums vai izsitumi jodisma gadījumā
- dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība
- gads Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms
- ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- nospiest ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu
- izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
- nokluknēt ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās
- pavadīt ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu
- nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
- kulties ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda)
- noplaikšķināt ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas)
- nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
- izglaimoties ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam)
- izkalpoties ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur)
- sapļāpāt ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt
- izjusties ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam)
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ
- dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem
- aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda)
- pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis)
- aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei)
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
- impetiginizācija Impetigo pievinošanās citai ādas slimībai
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
- siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
- vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
- cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
- sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem
- frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- kolarieši Indijas pirmiedzīvotāji, kas dzīvojuši tur jau pirms dravidu ienākšanas; tumšu ādas krāsu, biezām lūpām
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
- indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību
- subsumpcija Indivīda loģiskā pakārtošana veidam vai veida sugai, vispār kāda atsevišķa gadījuma izskaidrošana ar norādījumu, ka tas izriet no kāda vispārēja likuma
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā
- peroderms Indivīds ar iedzimtu ādas kroplību
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- nama Indusiem zīme pierē, kas apliecina katra piederību pie kādas kastas
- āčāras Indusu tantrisma mācības dažādas pakāpes
- rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
- kailā ēde infekcioza ādas slimība
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas
- bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām
- evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
- individuālie statistiskie dati informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem
- nevirzīta informācija informācija, kas paredzēta plašam adresātu lokam, piemēram, visiem kāda adresātu saraksta dalībniekiem
- produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu
- īssavilkums Informatīvu materiālu apkopojums, ko kādam adresātu sarakstam nosūta kā vienu ziņojumu
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
- kolions Inkrēts, kuram ir kavējoša ietekme uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas funkciju; halons
- halons Inkrēts, kuram ir kavējoša ietekme uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas funkciju; kolions
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem)
- operācijas kods instrukcijas daļa, kura norāda, kāda operācija datoram jāizpilda
- operands Instrukcijas daļas, kas norāda, ar kādiem objektiem jāveic operācijas
- instrukcijas formāts instrukcijas struktūra, kas norāda tās sastāvdaļu izvietojumu
- skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu
- zestokauters instruments (metāla caurule) dzemdes gļotādas piededzināšanai
- vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
- dermatoms instruments ādas griešanai
- dermohigrometrs instruments ādas pretestības mērīšanai
- dermaterms instruments ādas temperatūras mērīšanai
- gastrofibroskops instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei
- divulsors instruments kāda dobuma paplašināšanai vai striktūras pārplēšanai
- anesteziometrs instruments kādas ķermeņa daļas anestēzijas pakāpes noteikšanai
- kinezimetrs instruments kādas ķermeņa daļas kustību apjoma mērīšanai
- ionoimetrs instruments kādas radioaktīvas vielas radiācijas intensitātes mērīšanai
- raspatorijs instruments kaulplēves vai gļotādas atbīdīšanai
- mikrodermatoms instruments ļoti plānu ādas slāņu griešanai
- sfigmobolometrs Instruments, ar ko nosaka pulsa viļņa enerģiju pēc pulsa spiediena un kādas artērijas sienu saspīlējuma
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos
- dermatogrāfs Instruments, krāsa vai zīmulis, ar ko atzīmēt uz ādas, piem., perkusijas robežu
- instrumentārijs Instrumentu komplekts, kas nepieciešams kādai darbībai: anatomiskai, ķirurģiskai, zobārstnieciskai, dzemdnieciskai u. c.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai
- bruņojums instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai; [apbruņojums]{s:2761}
- programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu)
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai
- pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai)
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas)
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas
- sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā
- apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet
- nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija
- angiektīds Intradermāls mezglveida vēnu paplašinājums, kas veidojas no vēnulām; konstatējams grūtnieču kāju ādā kā sāpīgi ādas pacēlumi
- tīkla invertors invertors, kura izejā ir arī citi maiņstrāvas avoti, tāpēc šāda invertora darba frekvenci nosaka maiņstrāvas tīkls
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta)
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.)
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei)
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2)
- spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku)
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1)
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu
- privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam)
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- zemgļotāda Irdenie saistaudi, kas atrodas zem gļotādas
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu
- Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt
- bomberu žakete īsa jaka, parasti no ādas
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam
- ģeodēziskā līnija īsākā līnija, kas savieno kādas virsmas divus punktus un atrodas uz šīs virsmas
- rugāji Īsas apmatojuma, apspalvojuma daļas (uz ādas, sejas)
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu); atsacīt
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.)
- rings īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam)
- kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
- spaiks īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- standarts īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai
- breviārs Īss izvilkums no kāda veseluma
- stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms
- īstermiņš īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana
- skrebeleits īss plikādas kažociņš
- rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība
- dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas
- dibinistaba Istaba, kas atrodas vistālāk no ieejas; istaba, kas atrodas aiz kādas citas
- īstenieks Īstais, piemērotais kādam darbam vai aicinājumam
- horionīts Īstās ādas iekaisums, kas izraisa sklerodermiju
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu
- nokūpēt īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs
- nobrazdinēt īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim
- uzsmaidīt īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam)
- uzblīkšināt īsu brīdi, arī reizēm blīkšināt (kādam, kam, pa ko)
- uzblīkšķināt īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko)
- uzbungāt īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko)
- uzbungot īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko)
- uzplaukšināt īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas
- uzplaukšķināt īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas
- uzplikšķināt īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko)
- uzplikšināt īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko)
- uzplīkšināt īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko)
- uzplīkšķināt īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko)
- uzpliķēt īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko)
- uzpliukšināt īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko)
- uzpliukšķināt īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko)
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē
- izvāķināt It kā rotaļādamies izaudzēt
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku
- daārdīt Izārdīt līdz kādai vietai
- aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai)
- aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai)
- izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas)
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
- cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā)
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības; tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko)
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā)
- puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas
- purdulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas
- smurgulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas
- snurgalis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas
- snurgulas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas
- torpulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas
- šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās
- atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma)
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma)
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
- iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties
- aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
- izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas)
- ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam)
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt
- iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam)
- sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto)
- paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai
- tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums
- ainavorientācija Izdrukājamā dokumenta tāda orientācija, kad tā platums ir lielāks par augstumu
- grūst rīklē izēdināt, izbarot (ēdienu kādam)
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
- uzģērēt Izgatavot no ādas
- pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas
- sajaukt kārtis izjaukt (kāda) plānus, nodomus
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos)
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei
- iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties
- aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai)
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu)
- izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību
- izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- izkapīties Izkļūt no kāda grūta stāvokļa
- izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem)
- noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu)
- mutilācija Izkropļošana; kādas ķermeņa daļas vai orgāna atdalīšana
- izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
- izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
- iemēdīt Izķēmoti atdarināt (kāda) izrunu
- izblusāt Izķert blusas (kādam, no kāda apģērba gabala)
- virzošā izlase izlase, kas populācijā sekmē tādu formu savairošanos, kurām maksimāli izteikta kādas kvantitatīvas pazīmes attīstība
- aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai)
- egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija
- simulēšana Izlikšanās; kāda procesa izpēte nevis īstenībā, bet gan situāciju modelējot (gk. ar datora palīdzību)
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā)
- izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību)
- nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju)
- paķert uz jūtām izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi
- (pa)ķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību
- nosūkt Izmantot kādu; dabūt (no kāda)
- ieguldīt izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu) kādam mērķim
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai)
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai)
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim
- saģērēt Izmiecēt (ādas) lielākā daudzumā; izmiecēt (lielāku daudzumu ādu)
- korduans Izmiecēta kazu āda
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
- blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums
- atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku)
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas
- izoatma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienāda daudzuma iztvaikojamiem
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība
- hromoizomērisms Izomērisms, kurā izomēriem ir dažāda krāsa
- izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā)
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
- pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
- pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
- runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu)
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- izpildelements Izpildsistēmas funkcionāls elements kādas noteiktas darbības (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. funkciju) veikšanai apstrādes procesā
- distributors Izplatītājs - persona vai firma, kas izplata kādas noteiktas ražotājfirmas preces
- izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai)
- flegmona Izplūdis zemādas saistaudu vai starpmuskuļu iekaisums
- novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo
- novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo
- benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem
- nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt
- piesaķerties Izrādīt simpātijas (pret kādu); izjust nepieciešamību (pēc kāda)
- piecirsties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml. izraisīt (kāda) interesi par sevi, iegūt (kāda) labvēlību
- pieklīsterēties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml., izraisīt (kāda) labvēlību
- kantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka novēršas (no kāda) un pievēršas (uzmanības izrādītājam)
- kārdināt izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu)
- kārdināt izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu)
- spīdzināt izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību
- kontuzēt izraisīt (kādam) kontūziju
- spirdzināt izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
- urbt izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
- iepatikties izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi)
- rūgtināt izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu
- ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu)
- likt sevi manīt izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.)
- garšot izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko ar patiku ēd
- savaldzināt izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību
- priecēt izraisīt prieku (kādam)
- izplaucēt izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu)
- tīksmināt izraisīt tīksmi (kādam)
- saistīt izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
- ekscerpts Izraksts (no kāda teksta)
- dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- pārsarevēties Izravēt lielu kādas platības daļu
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
- duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties
- kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties
- taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai
- vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
- pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
- slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu
- nokļūt uz pēdām (kādam) izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu)
- būt (arī (no)nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu)
- nozāģēt Izsist kādam balstus; atņemt ticamību
- dzelde izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelba; dzelda
- dzelba izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelda; dzelde
- dzelda izsitumi uz ādas, kas rodas pēc nātres dzēliena; dzelde; dzelba
- enantēma Izsitumi uz gļotādas
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
- komentārs izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes vai papildinājums (kādam tekstam)
- orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto)
- oze Izskaņa, kas norāda uz patoloģisku stāvokli vai procesu, dažreiz arī uz nenormālu palielināšanos
- visā (savā) godībā izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas)
- izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba)
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai)
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- tvaicēšana Izstrādājuma apstrāde ar siltumu un mitrumu; betona un dzelzsbetona izstrādājumi šādas apstrādes ietekmē paātrināti cietē un palielinās to stiprība
- parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta
- cietāda Izstrādāta cieta āda
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas
- izplukums Izsutusi vieta uz ādas
- asortēt Izšķirot un sagrupēt kādas noliktavas preču krājumus
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes
- klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā)
- paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā
- nolādēt Izteikt (kādam) lāstus
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot
- atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai
- sakurināt pirti izteikt ļoti asus pārmetumus, radīt kādam grūti panesamus, neciešamus apstākļus
- gruzīt Izteikt pārmetumus (kādam); bārt (kādu)
- uziet Izteikt prasību (kādam); pieprasīt (1)
- piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1)
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs
- skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:2374}
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam)
- aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi
- klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām)
- pārsatīrīties Iztīrīt lielāku daļu no kādas platības
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko)
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā)
- aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam)
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem)
- nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
- distancēties Izturēties rezervēti (pret kādu, vienam pret otru), nenodibināt tuvākas attiecības; norobežoties (no kāda, vienam no otra)
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām)
- apavu āda izturīga, elastīga, plastiska āda apavu izgatavošanai
- krupons Izturīgākā, vienmērīgākā un biezākā, vērtīgākā jēlādas daļa, kas iegūta no dzīvnieka ādas muguras daļas
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas
- kruķīt Izvairīties no parādu nomaksas vai kādas darbības
- atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
- Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
- uzpost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet
- sapost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu)
- ievirzīt izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā
- sazarot izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus
- uzmūrēt izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem)
- sajaukt izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā
- sajaukt izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas
- pārveidot izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.)
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības
- apstrīpāt izveidot visapkārt kādai vietai svītru
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.)
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām)
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
- apakšizvēlne Izvēlne, kas ir kādas citas izvēlnes (galvenās vai pamatizvēlnes) sastāvdaļa
- ģeogrāfija izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei)
- nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu)
- izastāties Izvirzīt kādam prasības
- izstāt Izvirzīt kādam prasības
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.)
- izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim)
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā)
- paķert Izzobot, izjokot (kādu); pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri; piemānīt
- stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
- aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens"
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem
- bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja
- atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- koto Japāņu kokļveidīgs stīgu instruments, dažāda lieluma, ar 6-13 stīgām
- momme Japāņu svara mērvienība, vienāda ar 3,75 g.
- krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū
- equites Jātnieki Romā, kam dažādos laikmetos bija dažāda nozīme
- atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
- atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA)
- jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus
- kreoliska valoda jaukta valoda, kas izveidojusies no pidžina, tam kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- himēns Jaunavības plēve; gļotādas kroka pie maksts ieejas
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei
- puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei
- laika Jaunlopa āda
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā
- izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts
- prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
- valodas atdzīvināšana jaunu vai atjaunotu sociolingvistisko funkciju piešķiršana kādai valodai
- apspriedums Jautājuma vai lietas apcerēšana no kāda viedokļa
- jauktā java java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi)
- apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā
- ikkatrāds Jebkāda veida
- autoratlīdzība jebkāda veida atlīdzība vai komensācija par aizsargāta darba izmantojumu; saskaņā ar izdevējdarbībā pastāvošo praksi autoratlīdzība ir aptuveni 15% no ieņēmumiem par realizētajām grāmatām
- mēka Jebkāda veida šmuces, netīrumi
- biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana
- anoreksija Jebkādas intereses trūkums par dzimumdzīvi
- aktīvi Jebkādas vērtības, ko ir iespējams apmainīt pret naudu vai kādu citu vērtību
- pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību
- dermatopātija Jebkura ādas patoloģija
- hromatodermatoze Jebkura ādas slimība ar pigmentācijas traucējumiem (hiperpigmentācija)
- atrofodermatoze Jebkura ādas slimība ar sekojošu atrofiju
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav
- aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam
- ģeotelpiskā informācija jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts
- logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas
- pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm
- putekļaizsargs Jebkuras formas un dažāda materiāla detaļa, kas aizsargā pret putekļu piekļūšanu kādai mehānisma daļai
- teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām
- halodermija Jebkuri halogēnu izraisīti ādas izsitumi
- geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus
- ananta Jēdziens budismā, kas norāda uz absolūtu dvēseles neesamību, viena no trim eksistences zīmēm
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības
- ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes
- sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
- paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā
- jēlmene Jēla āda
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
- cabuli Jēlādas zābaki
- cebulas Jēlādas zābaki; cabuli
- cebules Jēlādas zābaki; cabuli
- cebuļi Jēlādas zābaki; cabuli
- ciblas Jēlādas zābaki; cabuli
- sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības
- miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu
- hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda)
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda)
- jērenīca Jērādas cepure; jērene 1(1)
- jērene Jērādas cepure; jērenīca
- baraška Jērādas sproga
- jēraine Jērene - jērādas ziemas cepure
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja
- grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- sliede josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa; apakšējā, sliedei līdzīgā daļa, ar ko arkls slīd pa zemi
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās
- dyrža josta, ādas
- aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis
- tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
- filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
- jukta Juhtāda
- juktāda Juhtāda
- juktsāda Juhtāda
- ļēmenes Juhtāda
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
- pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas; vieta, telpa zem šāda pagarinājuma
- spoguļjūra Jūra, uz kuras virsmas nav novērojuma nekāda viļņošanās, nekāda vēja ietekme
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
- Najas marina jūras najāda
- kabeļtauva Jūras navigācijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar 1/10 jūras jūdzes, t. i., 185,2 m
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
- Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
- Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
- Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā
- Belčera šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos starp Kornvolas salu un Devonas salas Grinela pussalu
- Barova šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos, Nunavutā, Ziemeļu Ledus okeānā, starp Kornvolisa un Samerseta salu, savieno Vikonta Melvila un Lenkasteras šaurumu
- Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
- zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
- holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības
- juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums
- apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem)
- skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību
- traumatiskā anestēzija jutības zudums kāda nerva bojājuma dēļ
- zem (kā) karoga kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas)
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām)
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3)
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1)
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
- informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu
- marote kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona
- jonis kāda (ar kaprīzēm, niķiem u. tml. saistīta) stāvokļa (periodiska) iestāšanās
- čiks kāda (naudas) spēle
- atbalsts kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni)
- mūsējs kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis
- augšgals kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni
- kramiņš kāda ābolu (sīpoliņu) šķirne
- jauniespiedums kāda agrāk iespiesta drba jauns iespiedums
- atpazīšana kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam
- sēre kāda aitu ādas slimība
- transliterācija kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem
- mandakuka kāda alus šķirne
- avifauna kāda apgabala vai pasaules daļas putnu valsts
- bioti kāda apvidus flora un fauna
- dabasskats kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas)
- trīsace kāda ar 3 acīm (pasakā)
- pūrgalve kāda ar izspūrušiem matiem
- rudmate kāda ar rudiem matiem
- sarkankūse kāda ar sarkanīgu kaunuma apmatojumu
- gālacīte kāda ar spīdošām acīm
- zeltcirte kāda ar zeltainām cirtām
- zilzeķiņa kāda ar zilām zeķēm
- znauls kāda arkla detaļa
- arodnieks kāda aroda, kādas ražošanas nozares speciālists
- šlence kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.)
- šlencis kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.)
- skrīpstāji kāda asa zāle
- cēre kāda asa zāle, ko lopi noniecina
- Maija kāda asteroīda nosaukums
- priekšplāns kāda attēla priekšējā daļa
- padzivine kāda auga apzīmējums
- pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu
- šļurka kāda auga stiebrs, no kā bērni gatavo šļirci
- geitonogāmija kāda auga ziedu apputeksnēšana ar citu tā paša eksemplāra ziedu putekšņiem
- čakans kāda augļa kāts
- ģiģēles kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas
- trūda kāda augu slimība, kas bojā saknes
- gaisine kāda augu suga
- govpuķe kāda augu suga
- ķērppuķīte kāda augu suga
- klēpines kāda augu suga
- lapacīši kāda augu suga
- lēdzēkša kāda augu suga
- ledzelkšņi kāda augu suga
- magreņi kāda augu suga
- mārdega kāda augu suga
- mariņi kāda augu suga
- vaišļu lapa kāda augu suga
- pelēksnīca kāda augu suga
- pērklene kāda augu suga
- piekritine kāda augu suga
- plakšenes kāda augu suga
- rāvine kāda augu suga
- smārdes kāda augu suga
- tējenīte kāda augu suga
- melda kāda augu suga ar garām, asām lapām
- kardzenes kāda augu suga ar ziliem ziediem (lietoja pret klepu)
- kaldzene kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu
- vāverkājas kāda augu suga, kas aug mitrās pļavās
- plakšines kāda augu suga; plakšenes
- kontrfakcija kāda autora darbu patvaļīga pavairošana ar nolūku to izdot
- govsmīža kāda beku suga ("Boletus luteus")
- kackas kāda bērnu rotaļa
- cacis kāda bērnu rotaļlieta
- žvurdzins kāda bērnu rotaļlieta
- čēršļi kāda bērnu slimība
- cace kāda bērnu spēle
- karmēklis kāda bērnu spēle
- spokstiņi kāda bērnu spēle
- uzknīpāt kāda bērnu spēle
- žvirdzins kāda bērnu spēle
- langadžu kāda bērnu spēle ar skaliņiem, langadžu logs, logi
- halochromija kāda bezkrāsaina savienojuma tieksme pārvērsties par sālsveidīgu krāsainu savienojumu
- bieķīzis kāda bieza masa, ko ir grūti maisīt
- āle kāda braucamrīka izmantošana ar vēja palīdzību
- trijnadži kāda bruņurupuču dzimta
- dubultojums kāda burta atkārtojums vārdā
- pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
- arhetips kāda celtņu tipa tradicionāls veidols
- pa ceļam kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
- krimene kāda cieta, bālgana sēne
- raksturojums kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums
- spīdzināšana kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta
- parazītvārds kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds
- traucējums kāda cilvēka uzmanības vai iecerētās darbības, procesa nevēlama apgrūtināšana vai pārtraukšana
- vilcene kāda cilvēkiem neēdama sēne
- aizņemšanās kāda cita radītā, veidotā, citam raksturīgā izmantošana; aizgūšana
- kveksis kāda cūku šķirne
- intrazonalitāte kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem
- pirkšana kāda dabūšana savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
- paušņas kāda dadžu suga
- pabungas kāda darba pabeigšana
- mākule kāda darba pratēja
- cūkmicis kāda dārza nezāle
- pladeris kāda dārza puķe
- plazeris kāda dārza puķe
- ulaveņa kāda dārza puķe
- čakstene kāda dārza puķe ar sausiem, čaukstošiem ziediem
- pupauksīte kāda dārza puķe ziliem ziediem
- pupuzīte kāda dārza puķe ziliem ziediem
- plazere kāda dārza puķe, malva
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- cārošana kāda deja
- caurdancis kāda deja
- masteriks kāda deja
- milarete kāda deja
- šēna kāda deja
- šēns kāda deja
- šķēdnieks kāda deja
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
- uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta
- aunpauniņi kāda dzeltena puķe
- lagzdene kāda dzeltena sēne
- nodziras kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār
- heteradēnija kāda dziedzera nenormāla lokalizācija, distopija
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
- agri kāda dzīves posma sākumā
- dendrofilija kāda dzīvnieka (piem., vāveres) uzturēšanās, barošanās, vairošanās saistībā ar kokiem
- animālija kāda dzīvnieka atveids mākslā
- kritala kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritaļa kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritals kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritelis kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- migulis kāda dzīvnieka mazulis, kas guļ mātes migā
- capāns kāda dzīvnieka vai auga liela izmēra eksemplārs
- bārksnene kāda ēdama sēne
- pabaršķi kāda ēdama sēne
- miltene kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes
- taucene kāda ēdamu sēņu suga
- palīgnosacījumi kāda ekonomiska aprēķina veikšanai izmantotie nosacījumi, piemēram, par nemainīgiem valūtas kursiem vai preces cenām
- tetroksīds kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem
- dioksīds kāda elementa atoma savienojums ar diviem skābekļa atomiem
- monoksīds kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu
- izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
- ziņošana kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā
- ģenerāladjutants kāda firsta adjutants ģenerāļa pakāpē
- apakšformāts kāda formāta apakškopa
- pumpumpodiņos iet kāda galda spēle
- kurka kāda ganu bērnu spēle ar sprunguļiem
- nidziņas kāda garkātainu nezāļu suga
- kakactiņas kāda guntiņu suga ("lychnis diurna")
- delēcija kāda hromosomas iecirkņa zudums, kas rodas, tai pārtrūkstot
- prolapss kāda iekšējā orgāna izspiešanās uz āru pa dabiskām vai mākslīgām atverēm
- senči kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi
- citēšana kāda iepriekšsaņemta pasta elektroniskā sūtījuma daļas iekļaušana atbildes sūtījumā
- spāris kāda indīga lapseņu suga
- dividivi kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā
- kolombo kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā
- puķu valoda kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm
- obbligato kāda instrumenta partija skaņdarbā, kuras atskaņojums ir obligāts
- reminiscence kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko
- ījābasaris kāda istabas puķe
- collapzīmējums kāda izmēra apzīmējums collās
- lūzene kāda izplatīta dārza puķe
- ošlape kāda izplatīta sēņu šķirne
- krempis kāda izplatīta zirgu slimība
- popularizēšana kāda jautājuma izklāstīšana viegli saprotamā veidā
- grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu
- traktējums kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa
- plakanžauņi kāda jūras dzīvnieku suga
- dundega kāda jūras zivs, plekstu suga
- kņāvs kāda kaiju suga
- utēlis kāda kaiju suga
- irradiācija kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām
- znārba kāda kaite, slimība
- znērba kāda kaite, slimība, ēde; znārba
- znārbe kāda kaite, slimība; znārba
- vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
- divpuse kāda kakla slimība
- vējkaņipe kāda kaņepei līdzīga nezāle
- aitasgalva kāda kāršu spēle
- aitesgalva kāda kāršu spēle
- cūkas kāda kāršu spēle
- duraks kāda kāršu spēle
- pārcūkas kāda kāršu spēle
- stukulka kāda kāršu spēle
- arulis kāda kartupeļu šķirne
- lopainis kāda kartupeļu šķirne
- mēnesnieks kāda kartupeļu šķirne
- kuiļa pauti kāda kartupeļu šķirne
- stirniņas kāda kartupeļu šķirne
- vācainis kāda kartupeļu šķirne
- zaļlaksti kāda kartupeļu šķirne
- zaļvīši kāda kartupeļu šķirne
- zileņi kāda kartupeļu šķirne
- zilēzieši kāda kartupeļu šķirne
- kuilīši kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem)
- govainis kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem)
- zilīši kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu
- konventuālis kāda klostera jeb mūku ordeņa pilntiesīgs loceklis
- nekroloģijs kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai
- šmugumi kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti
- fokusēšana kāda koncentrācijas punkta izcēlums
- radiokontrolpunkts kāda kuģa vai gaisa kuģa atrašanās vieta, ko nosaka pēc virzieniem, kuros tas saņem signālus no vairākām raidstacijām, kuru atrašanās vietas ir zināmas
- dakšastis kāda kukaiņu suga
- miģe kāda kukaiņu suga
- gomīza kāda kumelīšu suga
- sarkanvārpa kāda kviešu šķirne
- pāržmaugs kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums
- pāržņauga kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums
- ekvivalentsvars kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu
- agri kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros
- vēlai kāda laikposma beigās, beigu daļā, tā pēdējā posmā
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- zedenis kāda latviešu tautasdeja
- dūzene kāda lauku puķe
- brīdines kāda lauku puķe ar baltiem ziediem
- ķīkste kāda lauku puķe, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem
- lēņa kūrija kāda lēņa kunga vasaļu kopa
- dzeltris kāda lielāka ar nātrēm un panātrēm aizaugusi vieta
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
- apakšlēnis kāda lielāka vasaļa lēņa daļa, ko viņš tālāk izlēņojis apakšvasalim
- dzirkles kāda liellopu slimība
- pele kāda liellopu slimība
- paegles kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis")
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija)
- diapazons kāda lieluma vērtību kopums starp divām robežvērtībām
- regresija kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām
- prolongācija kāda līguma, nolīguma, vekseļa u. tml. termiņa pagarināšana
- likuma analoģija kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata
- promulgācija kāda likuma vai cita valsts akta oficiāla pasludināšana
- abolīcija kāda likuma vai lēmuma atcelšana
- ruģeļi kāda linos sastopama nezāle
- kontorsija kāda locekļa vai muskuļu sagrozīšana vai saīsināšana ar varu
- vārnagi kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta")
- ārzdags kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā
- kabinetklase kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase
- krāpšana kāda maldināšana (melojot, izliekoties u. tml.)
- krāpšana kāda mānīšana, maldināšana, lai iegūtu sev materiālu labumu.; arī blēdība (2)
- hiperestēzija kāda maņu orgāna, it īpaši ādas, pārmērīgs jutīgums
- pazole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim)
- zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- ielāps kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos)
- pārvalks kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu
- spietuve kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai
- ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
- granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās)
- depresija kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam
- starpkārta kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām
- tuba kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā
- naibēklis kāda maza, tieva lieta
- purle kāda maznozīmīga dzīva būtne
- meldziras kāda meldru suga
- kazulis kāda mēreni liela un smaga runga
- trušiens kāda meža nosaukums
- Ozolaite kāda meža nosaukums Krapes apkārtnē
- krička kāda meža pīļu suga
- ņirva kāda meža pīļu varietāte vai lokāls nosaukums
- žmiks kāda mīksta masa
- zeltzvīgznīte kāda mitrā vietā augoša augu suga ar dzelteniem ziediem
- memoriālbaznīca kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca
- demonetizēšana kāda monētu veida izstumšana no likumīgo maksāšanas līdzekļu skaita ar piekritīgās iestādes rīkojumu
- daiga kāda mušu suga
- sane kāda mušu suga
- ļepuška kāda nedaudz iepuvusi sēne
- dzeltiņš kāda neliela koka nosaukums
- šišņaks kāda neliela lieta, sīkums, nieks
- ukstiņš kāda neliela zivs
- juiga kāda nelielu meža zosu šķirne
- usnines kāda nelielu usneju suga
- anelektrotonuss kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu
- bālūdine kāda nezāle
- bālūdne kāda nezāle
- celines kāda nezāle ceļmalā
- ķērpis kāda nezāle, kas aug linu tīrumos
- čirkstuns kāda nezāle, kas sastopama dārzos
- zlūģe kāda nezāļu šķirne
- medri kāda niedru suga ezera niedrājā
- valanu dzīšana kāda noteikta istabas spēle
- vieta kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments
- sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids
- aktualizēšanās kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums
- novadniecība kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība; pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība
- inkriminēšana kāda noziedzīga nodarījuma piedēvēšana apsūdzētajam juridiskos aktos, atbilstoši likumā paredzētajam nozieguma sastāvam
- plānošana kāda objekta (piemēram, celtnes, teritorijas) plāna izstrādāšana
- transiluminācija kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu
- stereofotografēšana kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu
- bloķēšana kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā
- radionoteikšana kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu
- atsauce kāda objekta nosaukuma izmantošana cita objekta aprakstā
- pārvaldīšana kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
- pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
- ekspluatācija kāda objekta, mašīnas, transportlīdzekļa u. c. izmantošana
- ilgšana kāda objekta, norises pastāvēšana laika plūsmā
- insuficience kāda orgāna (sirds, nieru) mazspēja
- lejasdaiva kāda orgāna apakšējā daļa, parasti plaušu apaksējā daļa
- denervācija kāda orgāna inervācijas pārtraukšana, pārgriežot vai anestezējot atbilstošos nervus
- hipofunkcija kāda orgāna nepietiekama darbība
- fundektomija kāda orgāna pamata izoperēšana
- hipoplāzija kāda orgāna vai audu nepilnīga attīstība
- parietīts kāda orgāna vai dobuma sienas iekaisums
- hiperaistēzija kāda orgāna vai miesas daļas pārmērīgs jūtīgums
- ekstirpācija kāda orgāna vai tā daļas izoperēšana
- involūcija kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām
- hiperfunkcija kāda orgāna, hormona u. c. pastiprināta darbība
- rekonstrukcija kāda orgāna, ķermeņa daļas atjaunošana
- mukoklāze kāda orgāna, piem., žultspūšļa, gļotādas ķirurģiska iznīcināšana
- endobioze kāda organisma (simbionta vai parazīta) attīstīšanās cita organisma ķermenī
- ģenoms kāda organisma dzimuma šūnas hromosomu garnitūra
- gravēšana kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli vai lāzeru
- sodīšana kāda pakļaušana juridiskam sodam
- sodīšana kāda pakļaušana morālam vai fiziskam sodam
- momele kāda palama
- sibraks kāda palama
- sārtins kāda palama ("kā sātans")
- izmantošana kāda paņēmiena, metodes lietošana
- akme kāda patoloģiska procesa augstākā attīstības stadija
- piestiņa kāda pavasara puķe
- ķedraste kāda peļu suga
- mēdieši kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju
- mandzene kāda piekrastes auga nosaukums
- rībeles kāda piena zupa
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- pūmenis kāda piepe
- pakaule kāda pīļu suga
- neceža kāda plakana, ar asakām bagāta zivs
- realizēšana kāda plāna, projekta, idejas u. tml. īstenošana, piepildīšana
- preprints kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas
- skārbulis kāda pļavas puķe
- papildtirāža kāda poligrāfiska vai elektroniska iespieddarba papildus tiražēto eksemplāru skaits pēc pirmizdevuma
- izgatavošana kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības
- šņips kāda priekšmeta smaile
- liveris kāda priekšmeta vaļēja, plandoša daļa, skranda
- ļiveris kāda priekšmeta vaļēja, plandoša daļa, skranda
- livurs kāda priekšmeta vaļēja, plandoša daļa, skranda
- nāibs kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
- deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana
- eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana
- stopi kāda procesa apstāšanās, apturēšana
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt
- iniciācija kāda procesa ierosināšana, izraisīšana
- modelēšana kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā
- facilitācija kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā
- plūsmkarte kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas
- plūsmas diagramma kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas; plūsmkarte
- pārtraukums kāda procesa, piem., datora programmas izpildes, apturēšana, kuru izraisa, piem., signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā un kuru veic tā, lai procesa izpildi varētu atsākt
- lugi kāda procesa, stāvokļa periodiska atkārtošanās; reizes
- bizīte kāda puķe
- čemainīte kāda puķe
- gomīža kāda puķe
- grābene kāda puķe
- krūtine kāda puķe
- kuksis kāda puķe
- kupucīte kāda puķe
- purtadzine kāda puķe
- sviķelīte kāda puķe
- večpātega kāda puķe
- zilpulkstenīte kāda puķe
- caurine kāda puķe ar cauruļveida kātu
- žibokle kāda puķe ar ziliem ziediem
- ķikste kāda puķe uz lauka, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem
- aknīte kāda puķe, akņu zāle
- marone kāda puķu suga
- maroze kāda puķu suga
- sirķene kāda puķu suga
- sniegrozītes kāda puķu šķirne
- dūnis kāda putnu suga
- staltkāja kāda putnu suga
- zivēda kāda putnu suga (Latgalē)
- dūcis kāda putnu, īpaši vistu slimība
- brujons kāda raksta pirmmets
- sumarijs kāda raksta vai darba galvenās domas īss atstāstījums
- švarins kāda ratu sastāvdaļa
- negļi kāda reņģu pasuga
- pērpele kāda reņģu pasuga
- kāda roku darbs kāda rīcības rezultāts, biežāk negatīvi vērtējams, nosodāms
- profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem
- iemava kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai
- revokācija kāda rīkojuma atcelšana
- džummas kāda rindu deja (rotaļa)
- dripata kāda rotaļa (spēle) ar slēpšanos
- stulbiņi kāda rotaļa, kur viens ar aizsietām acīm ķersta pārējos
- zēveļziediņos iet kāda rotaļu spēle
- cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
- pričom Kādā sakarā; kāda iemesla dēļ
- čikle kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā
- aklamācija kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas
- gostene kāda sarkana puķe
- runa kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā
- krīkle kāda savvaļas pīļu suga
- kriklīte kāda savvaļas pīļu suga
- subsegments kāda segmenta daļa
- hiperkrinēmija kāda sekrēta palielināts daudzums asinīs
- tripaks kāda sena, jautra deja ar kāju piesišanu
- paodze kāda senāk zināma čūska ("Coluber viperinus")
- kazācene kāda senatnīga liela pistole
- borviķis kāda sēne
- celmiene kāda sēne
- cūkrudene kāda sēne
- kažļipe kāda sēne
- krimilznis kāda sēne
- mūļene kāda sēne
- vērsene kāda sēne
- villītis kāda sēne
- vuškene kāda sēne (ar brūnu virspusi un zaļganu apakšpusi)
- makaviči kāda sēne, zvīneņu suga ("Pholiota caperata")
- Pilnītis kāda senlatviešu dievība (pilnība)
- kazļipe kāda sēņu suga
- ķēvine kāda sēņu suga
- krimlens kāda sēņu suga
- legzdenes kāda sēņu suga
- lepča kāda sēņu suga
- pāglene kāda sēņu suga
- pērklene kāda sēņu suga
- rodzene kāda sēņu suga
- villene kāda sēņu suga
- villine kāda sēņu suga
- gomīza kāda sēņu suga (līdzīga bērzlapei)
- sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka)
- alksenes kāda sēņu šķirne
- knibiķis kāda sīka lieta, ko grūti atrast
- sīkastrene kāda sīku asteru suga
- stiepači kāda sīku zivju suga
- simtnieks kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis
- ikonogrāfija kāda sižeta vai personas attēlojuma izpēte, aprakstīšana, sistematizācija pēc tipoloģiskām pazīmēm
- aranžija kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums
- redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam
- apoteoze kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums
- dubls kāda skaņdarba variēts atkārtojums
- purviens kāda slapjāka vieta purvā
- ēdoksnis kāda slimība
- knudze kāda slimība
- krikšķis kāda slimība
- pēkši kāda slimība
- uzpūta kāda slimība
- vīvuļa kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes
- vedene kāda slimība, kas noved līdz nāvei
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- desa kāda spēle
- terkšele kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni
- tresoks kāda spēle uz naudu
- viengalvjos iet kāda spēle, rotaļa
- sasniegšana kāda stāvokļa sasniegšana
- iegūšana kāda stāvokļa, mērķa sasniegšana (ar darbu, cīņu u. tml.)
- tīkls kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu
- ilgtspējība kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja
- plaušiņas kāda sūnu suga, kas aug sausās vietās un to novārījums tiek lietots pret klepu
- apstrīdamība kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu
- sūkala kāda šķidruma mazumiņš
- uzstrēbiens kāda šķidruma uzdzeršana (pēc ēšanas)
- précis kāda teksta kopsavilkums vai tēzes
- citēšana kāda teksta vai tā daļas atkārtošana vārdu pa vārdam
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma
- čīkstene kāda tīruma nezāle
- Līdzums kāda tīruma nosaukums
- dona kāda trauka mala
- done kāda trauka vai laivas sāni
- kompensācija kāda trūkuma vai nepietiekamības izlīdzināšana vai aizvietošana
- populāji kāda ūdensaugu suga
- zālats kāda ūdenspuķe ar gaišām lapām un dzeltenīgu kausu
- dukna kāda ūdensputnu suga
- aktīvs kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības
- demistifikācija kāda vai kaut kā atbrīvošana no mistikas, mistifikācijas
- atpazīšana kāda vai kaut kā identificēšana pēc kādām pazīmēm (parasti starp līdzīgiem)
- saltrauga alus kāda vāja alus šķirne; alus, kuram raugu ievieto aukstā misā
- zem kāda tupeles kāda varā, pakļautībā, ietekmē
- īsvārds kāda vārda saīsinājums
- celiektomija kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode
- sākšana kāda vesela, vēl neizmantota kopuma pirmās sastāvdaļas lietošana
- ceturksnis kāda veseluma ceturtā daļa
- šlāgeris kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti
- viens kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
- kalada kāda vienkārša kāršu spēle, saukta arī "cūkas"
- vikarēt kāda vietu izpildīt, būt par vikāru
- pundra zāle kāda zālaugu suga
- sētlači kāda zālaugu suga
- mēles kāda zāle (augs), ko var izmantot krāsošanai ("Isatis tinctorica")
- zaļvēdere kāda zaļa vieta
- altitūda kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot
- lauzeņi kāda ziedu suga ar garu kātu, kas aug tekošos ūdeņos
- lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist
- kausaine kāda zināma ābece
- vienskaraine kāda zināma auzu šķirne
- dāldernīca kāda zināma dārza puķe
- lauzene kāda zināma dārza puķe
- pūšķene kāda zināma dārza puķe
- zarabickus kāda zināma dzēriena humoristisks nosaukums
- kazgrība kāda zināma ēdama sēne
- kluica kāda zināma kaiju suga
- ūpenieki kāda zināma kartupeļu šķirne
- krūtnējs kāda zināma krūšu slimība, kad krūtis krāc
- sviedrene kāda zināma nezāle linu tīrumā
- verdzenājs kāda zināma nezāle mitrā tīrumā
- mīklines kāda zināma ogu suga
- plaktenis kāda zināma pļavas puķe
- midzine kāda zināma puķe
- klabats kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa
- irbens kāda zināma sēne
- miezene kāda zināma sēne
- pakasis kāda zināma sēne
- pelacene kāda zināma sēne
- saldūkša kāda zināma sēne
- vuškenieks kāda zināma sēne
- pirtskuriķis kāda zināma sēne (ar melnu virsmu)
- lēkas kāda zināma slimība
- svīris kāda zināma zivs
- krimelis kāda zirgu nagu slimība
- cimduks kāda zirgu slimība
- īksns kāda zirgu slimība
- malandrija kāda zirgu slimība
- derža kāda zirgu slimība ar caureju
- kremis kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt
- žapkas kāda zirgu slimība, kas izraisa ādas bojājumus virs nagiem
- spūre kāda zirgu slimība, vīvele 2
- raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini)
- plopis kāda zivju suga
- saloži kāda zivju suga
- šķelte kāda zivju suga
- spļaudene kāda zivju suga
- ūranoskops kāda zivju suga
- rudasis kāda zivju suga ar sarkanām acīm
- dūņēde kāda zivs
- zaļvēdere kāda zivs
- spīga kāda zušveidīga zivs
- spīgainis kāda zušveidīga zivs
- spīgace kāda, ar spīdošām acīm
- rotaine kāda, kam daudz rotaslietu
- baltpavēdere Kāda, kam ir balta vēdera apakšējā daļa
- zobenīca Kāda, kam sāp zobi
- zīlaine Kāda, kas ar pērlēm, spīguļiem izgreznota
- ratiniece kāda, kas bieži strīdas
- rātiniece kāda, kas bieži strīdas
- dziesmineja Kāda, kas daudz dzied
- čalaža Kāda, kas daudz runā
- tūpele Kāda, kas lēnām strādā
- ziemelēna Kāda, kas mājo ziemeļos, ziemeļu pusē
- acmete Kāda, kas met acis (skatienus) uz kādu
- vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem
- žvarkstene Kāda, kas runā daudz muļķības
- pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs)
- šķaudaļa kāda, kas šķauda
- mežģa Kāda, kas tinot samudžina, sacilpo dziju
- mežģere Kāda, kas tinot samudžina, sacilpo dziju
- lagaze Kāda, kas uz darbu iet nelabprāt un vilcinādamies
- zāliniece Kāda, kas vāc zāles
- uškurniece Kāda, kas vēlas uzņemt uškuru
- dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt
- gauduliņa Kāda, kas žēlojas, ir noskumusi
- šķirulīte Kāda, kurai darbs šķiras, veicas
- vaļenīca Kāda, kurai ir brīvs laiks
- zeltsirdīte Kāda, kurai ir zelta (laba) sirds
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
- čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes
- aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz)
- enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība
- pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis
- cilpa ir kaklā (kādam) kādam draud nāve vai lielas nepatikšanas
- cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve
- bikses trīc (kādam) kādam ir bailes, satraukums
- kāda dziesma ir nodziedāta kādam ir beigas, jāmirst
- līdznieks Kādam izskatā vai īpašībās līdzīgs
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu
- entītija Kādam konkrētam lietojumam (sistēmai) nozīmīgs reāls vai abstrakts objekts vai šo objektu kopums
- partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars
- disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās
- vads Kādam nodalīts zemes gabals
- vadus Kādam nodalīts zemes gabals
- priekš kā kādam nolūkam, kādā nolūkā
- izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2)
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju
- maksāšana kādam pienākošos līdzekļu, naudas došana, izsniegšana
- aizkledzināt Kādam piepļāpāt ausis
- izstaips Kādam priekšmetam uzstiepta drāna
- deleģēt kādam uzticēt, nodot pilnvaras, tiesības, varu utt.
- kāda dziesma ir nodziedāta kādam vairs nav varas, priekšrocību, ietekmes
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
- izteikums kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa
- apakšnodaļa kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība
- postenis kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids
- apoloģēts kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs
- piekopējs kādas [kustības]{s:2558} jeb [strāvas]{s:2559} atbalstītājs; noteiktu tradīciju, atziņu ievērotājs
- kakažiņa kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- kakazis kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- kakažnieks kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- bablahs kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai
- dezavuēšana kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses
- trestijs kādas apvienības (biedrības, savienības) uzticības persona; pilnvarnieks
- cirsoīdā aneirisma kādas artērijas pagarināta, izlocīta un paplašināta daļa
- minitmenis kādas ASV fašistiskas organizācijas loceklis
- minitmens kādas ASV fašistiskas organizācijas loceklis
- orbitāle kādas atsevišķas daļiņas stāvokļa raksturojums daudzu vienādu daļiņu sistēmā
- sisalkaņepes kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai)
- reintegrācija kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma
- ciltsbrālis kādas cilts piederīgais attieksmē pret citiem šīs cilts piederīgajiem
- pašnoteikšanās kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru
- mūsulaikā kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā
- piederīgais kādas cilvēku kopas loceklis
- apersonifikācija kādas citas personas īpašību neapzināta pārnešana uz paša "es"
- verbalizācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos
- substantivizācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivācija
- substantivācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivizācija
- adverbializācija kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos
- autoklāze kādas daļas pašnoārdīšanās iekšēju cēloņu dēļ
- apakšprogramma kādas darba programmas patstāvīga apakšnodaļa
- aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
- insuficience kādas darbības nepietiekamība
- izejpunkts kādas darbības sākuma nosacījumi
- darīšana kādas darbības veikšana
- sākotnēji kādas darbības, norises sākumā, pirmajā posmā
- atklāšana kādas darbības, pasākuma u. tml. sākšana, ievadīšana
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās
- patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
- kā velna apsēsts kādas domas, idejas, darbības, nemiera pilnīgi pārņemts
- patronāts kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā)
- capa kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds
- epīra kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes
- psihoritmija kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās
- bibliofilu izdevums kādas grāmatas izdošana ierobežotā skaitā, bieži vien eksemplāru skaits ir numurēts
- paraleipomena kādas grāmatas papildinājumi un pielikumi
- folija kādas grāmatvedības grāmatas divas pretējās lappuses jeb lappāris
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem
- ideologs kādas ideoloģijas aktīvs radītājs vai paudējs; politisks darbinieks, kas veic vai vada ideoloģisko darbu
- šķirties kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem
- nosaplēsties kādas iedarbības rezultātā atvērties (par apdzijušu brūci)
- padoties kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām)
- vadojums kādas iekārtas vai ietaises iekšējo vadu izkārtojums un ierīkošana
- paieleja kādas ielejas zemāka vieta
- aiztura kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša
- desuetudo kādas ieraduma tiesību normas aizstāšana ar citu, ieraduma tiesību kārtībā
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava
- ekspozīcija kādas ietekmes darbības laiks
- indikācija kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji
- jaunticībnieks kādas jaunas ticības sekotājs
- eksperts kādas jomas lietpratējs, speciālists
- apgūšana kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- ikarieši kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca
- pārapgaismotība kādas kadra daļas pārmērīga ekspozīcija, ko izraisa neadekvāti liels attiecīgās telpas daļas apgaismojums
- dekanulācija kādas kaniles (sevišķi traheotomijas kaniles) izņemšana
- kapellāns kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku
- kazino kādas kāršu spēles nosaukums
- sala kādas koku sugas tīraudze mežā
- plenārsapulce kādas koleģiālas likumdevējas, pārvaldes vai tiesu iestādes sapulce, kurā var piedalīties visi šīs kolēģijas locekļi
- ekoklimats kādas konkrētas ekosistēmas mikroklimats
- skaitlis kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai
- robežpunkts kādas kopas punkts, kura katrā apkārtnē atrodas vēl vismaz viens šās kopas punkts; akumulācijas punkts
- tautas sapulce kādas kopienas visu pilntiesīgo locekļu savdabīgs "parlaments"
- palīgkrātuve kādas krātuves apakšnodaļa, kurā glabājas retāk izmantotās lietas
- iekrauja kādas kraujas vietas augšējā mala
- kopvaloda kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos
- apologēti kādas kustības, virziena aizstāvji un slavinātāji
- apoloģēti kādas kustības, virziena aizstāvji un slavinātāji
- halāzija kādas ķermeņa atveres atslābums, piem., zīdaiņa kuņģa ieejas atveres slēdzēja atslābums, kas izraisa vemšanu
- infradukcija kādas ķermeņa daļas (acs) pavēršana lejup
- dispraksija kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība
- kinklīze kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana
- sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
- iztekupe kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām
- jaunpilsēta kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara)
- attiesāšana kādas lietas atņemšana otram tiesas ceļā (lat. "evictio")
- iepīpināšana kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi
- nokavējums kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku
- adepts kādas mācības, sektas, idejas sekotājs, piekritējs
- kreve kādas masas sakaltušais ārējais slānis
- drices kādas mašīnas zobrats
- gore kādas meža pīļu sugas apzīmējums
- klodzans kādas mīkstas masas liels daudzums
- valstsgriba kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti
- fungibilizācija kādas neaizstājamas lietas pārvēršana par aizstājamu
- nodaļnieks kādas nodaļas vadītājs
- uzņemšana kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta; filmēšana
- producents kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci
- pamatdalījums kādas nots ilguma sadalījums sīkākās vienībās
- meka kādas nozares ģeogrāfiskais centrs
- kartēšana kādas objektu kopas pārsūtīšana no vienas vietas uz citu, piem., programmu moduļu pārsūtīšana no diskatmiņas uz operatīvo atmiņu vai viena tipa adrešu pārveidošana cita tipa adresēs
- bruņinieku konvents kādas ordeņa pils brāļu bruņinieku sapulce; vēlāk - bruņniecības sapulce
- revaskularizācija kādas organisma daļas asins krājuma adekvāta atjaunošana, piem., ar apvedteci, lietojot vaskulāro transplantētu vai protēzi
- katamorfoze kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze
- nodaļnieks kādas organizācijas nodaļas darbinieks
- destruktīvs kādas organizācijas vai sistēmas darbību traucējošs
- relatīvais biežums kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu
- ierosinājums kādas parādības izraisītājs, cēlonis
- heterohronija kādas parādības nesavlaicīgums
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmās iezīmes, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts
- politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
- hronotropisms kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums
- konsekrēšana kādas personas apstiprināšana amatā, ko savu pilnvaru ietvaros veic bīskaps
- uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā
- alonīms kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts
- gruntsgabals kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai)
- knaburītis kādas personas nievājošs apzīmējums
- apsūdzēšana kādas personas nosodīšana vai atmaskošana
- domicils kādas personas oficiālā dzīves vieta vai arī kāda uzņēmuma, firmas, iestādes oficiālā atrašanās vieta
- apdraudējums kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana
- denaturalizācija kādas personas pilsonības vai pavalstniecības izbeigšanās vai atņemšana
- etoloģija kādas personas rakstura vai veselas tautas ieradumu un tikumu apraksts
- apoteoze kādas personas slavināšana
- balsstiesības kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli
- atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
- telekonference kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu
- miglošana kādas platības apstrādāšana, smidzinot augus ar ķimikālijām
- medumnica kādas pļavas nosaukums
- Ozolnīca kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē
- subpopulācija kādas populācijas apakškopa
- zaudēšana kādas prasmes, spējas aizmiršana, nesaglabāšana
- oversolds kādas preces cenas krasa pazemināšanās, ja šī prece nonāk tirgū lielā daudzumā
- amatbrālis kādas profesijas darbinieks attieksmē pret citiem šīs pašas profesijas darbiniekiem
- konfesija kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas
- mandieši kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju
- autonomija kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām
- atribūts kādas sabiedriskas parādības, mākslas tēla vai mitoloģiskas būtnes simbols
- institucionalizēt kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4)
- frenotomija kādas saites (piem., mēles saitītes) pārgriešana
- gostenes kādas sarkanas puķes
- savienībnieks kādas savienības biedrs
- čum kādas skaņas atdarināšanas vārds
- kolektīvā atbildība kādas sociālās grupas, organizācijas vai nācijas kopēja atbildība
- avioparks kādas specializētas iestādes aviācijas līdzekļu kopums
- protektorāts kādas stiprākas valsts, firmas vai organizācijas atbalsts un aizgādība vājākai vai arī patvaļīga tās atkarības izmantošana
- ligzdošana kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus
- ligzdstruktūra kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus
- panatrofija kādas struktūras visu daļu atrofija
- reintrodukcija kādas sugas ieviešana apvidū, kur tā kādreiz mitusi, bet vēlāk izzudusi
- izmiršana kādas sugas pilnīga izzušana
- tautasbrālis kādas tautas piederīgais; tautietis
- tautībnieks kādas tautas piederīgais; tautietis
- etniskums kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas
- diaspora kādas tautas, etniskas vai reliģiskas grupas daļa, kas atrodas ārpus zemes, kurā tā cēlusies
- tehniķis kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē
- evaņģēlijs kādas teorijas, mācības vai doktrīnas pamatprincipi
- tīkls kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma
- austrumdaļa kādas teritorijas daļa, kas atrodas austrumu virzienā
- minerālresursi kādas teritorijas dažāda veida derīgo izrakteņu krājumu kopums
- upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars; iedzīvotāju novecošanās
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
- mikrobiota kādas teritorijas mikroflora un mikrofauna
- pamatnacionalitāte kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte
- aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas
- diaspora kādas ticības piekritēju dzīvošana citticīgo vidū
- inkorporācija kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu
- ordinārijs kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs
- akatamatēzija kādas uztveres spējas zaudējums
- grafētika kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas
- homonīmika kādas valodas homonīmu kopums
- idiomātika kādas valodas idiomu kopums
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem
- grafika kādas valodas rakstības līdzekļu kopums; attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu
- informants kādas valodas runātājs, kura runa tiek izmantota par avotu lingvistiskiem pētījumiem
- valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā
- vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un izmanto runā vai rakstos
- aizstāšana kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi
- gaisa flote kādas valsts (kara vai civilo) vai aviokompānijas lidaparātu kopums
- blokāde kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm
- rezidentūra kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā
- muitas blokāde kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu
- autarķija kādas valsts ekonomiska norobežošanās, tādas nacionālās saimniecības veidošana, kas varētu iztikt bez importa
- derelikcija kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts
- diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus
- misija kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu
- akcesija kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam
- diplomāts kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks
- indigenāts kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana
- valstspiederīgs kādas valsts pilsonis vai nepilsonis
- rezidents kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī
- ārpolitika kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai
- ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva)
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda
- dismembrācija kādas valsts saskaldīšanās vairākās daļās
- hibrīdkarš kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu
- likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu
- konsulāts kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses
- aneksija kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij
- agremāns kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī
- konvertācija kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam)
- dzīves līmenis kādas valsts, kopienas, šķiras vai atsevišķas personas patēriņa un labklājības mērs
- darbatauta kādas valsts, zemes darbaļaudis
- illūstrācija kādas vārdos izteiktas idejas grafisks tēlojums
- tamponācija kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu
- neologs kādas vecas mācības, arī valodas jauninātājs
- kooptācija kādas vēlētas institūcijas papildināšana ar jauniem locekļiem bez vēlēšanām (tos ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu)
- tāfele kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- aminogramma kādas vielas aminoskābju kvantitatīvā sastāva grafisks attēlojums
- mobilizācija kādas vielas atbrīvošanās no rezervēm, piem., glikogēna atbrīvošanās no aknām
- disperģēšana kādas vielas daļiņu (dispersas fāzes) vienmērīga izkliedēšana kādā citā vielā (dispersajā vidē)
- zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
- intravenācija kādas vielas ievadīšana vēnā
- biospektrometrija kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski
- hiperpeksija kādas vielas pārmērīga saistīšana audos
- želatifikācija kādas vielas pārvēršana recekļveida masā
- degšana kādas vielas un skābekļa reakcija, kas izraisa siltuma izdalīšanos
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā
- ģeogrāfiskais garums kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā
- ģeogrāfiskais stāvoklis kādas vietas, areāla vai objekta stāvoklis attiecībā pret apkārtējām teritorijām vai objektiem; matemātiski vietas atrašanos var izteikt ar ģeogrāfiskajām koordinātām
- mežainība kādas zemes (teritorijas) mežu daudzums
- tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra)
- autochons kādas zemes iedzimtais, kura senči arī turpat dzīvojuši
- vidienietis kādas zemes vidienes iedzīvotājs
- iekšzemnieks kādas zemes, apvidus pastāvīgs iedzīvotājs
- uzsvērums kādas zilbes, vārda izcelšana runā
- ramenes kādas zināmas purva ogas
- govju purkslas kādas zināmas sēnes
- pamatkurss kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē)
- apakšnozare kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa
- filozofija kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi
- kurss kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē)
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime
- nafig Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs)
- nafiga Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs)
- nahren Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs)
- nahui Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs)
- nahuj Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs)
- nāhuj kādēļ gan (piemēram, jādara kas nevajadzīgs)
- datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem
- iespraudumkadrs Kadrs ar kāda statiska objekta uzņēmumu
- pamatkadrs Kadrs, kurā ietverta visa kādas epizodes darbība, atsevišķus šās darbības momentus parādot iemontētos tuvplānos
- asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju
- grezndegunis kāds (kāda), kam ir skaists deguns
- smirdenis kāds (kāda), kas smird
- qualis rex, talis grex kāds kungs, tāds kalps; kāds saimnieks, tāda saime
- izžulka kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja
- džaikstaļa kāds vai kāda, kas džaikstās
- kurāds kāds, kāda veida, kādējāds
- gānēklis kāds, kas lamājas un lādas
- gāniklis kāds, kas lamājas un lādas
- izdidenis kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira
- verkšelis kāds, kas rāda grimases
- vieblis kāds, kas rāda grimases
- viebsts kāds, kas rāda grimases
- tipulis kāds, kas staigā tipinādams
- verkšata kāds, kas viebjas, rāda grimases
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks
- glābējs kāds, kurš rīkojas tā, lai novērstu kāda bojāeju, sargātu kādu no bojāejas
- muris kāds, kurš runā neskaidri un murminādams
- uzrādītājs kāds, kurš uzrāda
- sniegšana kādu apstākļu, stāvokļa gādāšana, piešķiršana, nodrošināšana; būšana par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- padzīvāties kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties
- pluts Kaila galvas āda
- pluta Kaila, maiga āda; ādas krāsa
- sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem
- tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
- izčakarēt Kaitēt (kādam)
- atraujas darīt kaitēt (kam vai kādai lietai)
- safenektomija Kājas ādas lielās vēnas vai tās daļas izgriešana
- safēnektomija Kājas ādas lielās vēnas vai tās daļas izgriešana
- Kokanada Kākināda - pilsēta Indijas dienvidaustrumos
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas
- platizma Kakla zemādas muskulis
- kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus
- kaķāda Kaķa āda
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
- Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
- Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
- Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
- Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
- Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m
- kalnu sistēma kalnu grēdu kopums, kam vienāda izcelsme un ģeoloģiskās attīstības vēsture
- Barbo kalns kalnu virsotne Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salu Elsmīras salas Jūnaitidsteitsas grēdā, augstums - 2616 m
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt
- izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko)
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to)
- izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam)
- plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde
- fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari
- hipodermolitiāze Kaļķa nogulšņu veidošanās zem ādas
- kaļķu liniments kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai
- aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai)
- riels Kambodžas naudas vienība, kas vienāda ar 100 seniem
- medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite
- kinofilmas daudzuma indikators kameras indikators, kas rāda jau eksponētās vai vēl eksponējamās kinofilmas daudzumu
- CA Kanāda, valsts divburtu kods
- CAN Kanāda, valsts trīsburtu kods
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
- Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
- Castor canadensis Kanādas bebrs
- vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā
- CAD Kanādas dolārs; Kanādas valūtas kods, sīknauda - cents
- Grus canadensis Kanādas dzērve
- Picea glauca Kanādas egle
- sprūss Kanādas egle ("Picea glauca")
- ūdens mēris Kanādas elodeja
- Elodea canadensis Kanādas elodeja
- iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega
- Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- kanādieši Kanādas iedzīvotāji
- Viburnum lentago Kanādas irbene
- Erigeron canadensis Kanādas jānītis
- Cercis canadensis Kanādas jūdaskoks
- Amelanchier canadensis Kanādas korinte
- Sambucus canadensis Kanādas plūškoks
- Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
- Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
- prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena
- Chamaepericlymenum canadense Kanādas pundurgrimonis
- Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
- Shepherdia canadensis Kanādas šeferdija
- CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation")
- Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
- Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tsuga canadiensis Kanādas tsuga
- Branta canadensis Kanādas tumšzoss
- Branta canadensis canadensis Kanādas tumšzoss pasuga
- Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte
- izvadkanāls Kanāls (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas)
- izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.)
- kaltine Kančuka - resna ādas pātaga
- installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos
- korāļkantāte Kantāte, kuras pamatā kāda korāļa melodija
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
- burgulis Kāpjošs, uz augšu ejošs burbulis; (ādas) panga
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam)
- iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
- iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
- kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena)
- rokas redzamie signāli karodziņi, diski, lukturi, roka, ar kuru palīdzību vilcieniem dod dažādas komandas un norādījumus
- kārba Kārpa - veidojums uz ādas
- kugra Kārpa, uzaugums uz ādas
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika
- paduška Kārstuves daļa - ādas pamatne, kurā iestiprināti smalku stiepļu āķīši
- plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
- pasēt Kāršu spēlē - atteikties no kādas darbības
- renonse Kāršu spēlē kādas kāršu sugas (krāsas) iztrūkums
- vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); [medijs]{e:56835}
- rinda Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā
- pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu
- kārtākļša Kārtākļša zāle - kāda ķērpju suga; kārtākša zāle
- kārtākša Kārtākša zāle - kāda ķērpju suga; kārtākšļa zāle
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus
- riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei)
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi
- quod erat faciendum kas arī bija jādara
- quod erat demonstrandum kas arī bija jāpierāda (Eiklīda teiciens)
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais
- huļi kas, kādam nolūkam; kāpēc
- ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
- apkāsēt Kāsējot kādam virsū, izraisīt viņam nelaimi
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu
- kasi Kašķis (ādas slimība)
- nieza Kašķis, ādas slimība
- psora Kašķis; ikviena niezoša ādas slimība
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem
- primārā katarakta katarakta, kas attīstās neatkarīgi no kādas citas slimības
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes
- brāļasts Katoļu apvienība, kurai ir dots kāda svētā nosaukums
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana"
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma)
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa
- fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas
- helkodermatoze katra čūlaina ādas slimība
- kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
- slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
- kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts)
- ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids
- asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
- cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa
- pasniegšana kaut kā iedošana kādam citam
- pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
- skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
- gāņa kaut kādas lamas un lāsti
- grabšķis kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta
- briedaine kaut kas, kas izgatavots no brieža ādas
- inhibīcija Kavēšana, kādas funkcijas nomākšana
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā)
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta)
- aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda
- aitnica Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatvota aitāda
- kutka Kažokāda
- fourrure Kažokādas
- lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot
- ādskalis Kažokādas atgriezums
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
- ādene Kažokādas cepure
- ādenīca Kažokādas cepure
- ādnīca Kažokādas cepure
- kažokcepure Kažokādas cepure
- kažokjaka Kažokādas jaka
- kažoks Kažokādas mētelis
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu
- kažoksvārki Kažokādas svārki
- kažokveste Kažokādas veste
- ušanka kažokādas ziemas cepure
- pižiks Kažokādas ziemas cepure; ausaine
- pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai
- seal Kažokādu tirdzniecībā apzīmējums roņu ādai; tumšbrūni krāsota roņāda
- plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās
- homeostats Kibernētiska ierīce, kas modelē homeostāzi, veicot kādas sistēmas mērķtiecīgu stabilā stāvokļa parametru meklēšanas procesu un uzturot šos parametrus vajadzīgajās robežās
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma
- art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
- skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā
- šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā)
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- dasablandīties Klaiņot līdz kādam laikam
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu)
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m
- šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs
- acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem)
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot
- klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks
- klinklāviņš Klibais Klāvs; nievīgs kādas personas apzīmējums
- atklibot Klibojot atnākt šurp; klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas)
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu
- īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju
- klinkkājītis Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums
- klinkklāviņš Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā
- hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija
- stīpa Klūga, ko izmanto šādai stiprināšanai vai rotāšanai
- klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā
- placains Kļūda audumā, kas radusies aužot pārtrūkstot kādam no velkiem, kas nav savlaicīgi sastiprināts
- iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- nākt kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku
- nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
- pārsamainīties kļūt citādam
- pārsamīties kļūt citādam
- pārveidoties kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu)
- pārvērsties kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- pārvērsties kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem)
- pārvērsties kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm)
- pārvērsties kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi)
- pārvērsties kļūt citādam skanējumā (par skaņām)
- pārtapt kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu
- pārvērsties kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi)
- pārvērsties kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- laboties kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem)
- izmainīties kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties
- mainīties kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties
- nodzeltēt kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku)
- izlept kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības
- piedzīvot kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam
- dadzīvāt kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērtētājam
- nodzist kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
- nobīties kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- noilgt kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās
- samežģīties kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem)
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā kļūt par (kāda) intereses objektu
- nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā kļūt par (kāda) intereses objektu
- nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā kļūt par (kāda) intereses objektu
- iestāties kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties
- nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties
- sagriezties kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem)
- kārtot kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju)
- kārtāt kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju)
- pašķirties kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam)
- atvērties kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam)
- pavērties kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam)
- sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
- sasiksnēt kļūt sīkstam (kā ādas siksna)
- apspurt kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu)
- nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu
- pietrūkt kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem)
- apčirkstēt kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot)
- nomākties kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- novilkties kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu); apmākties (2)
- mākties kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- piemākties kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu)
- samākties kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem)
- ierast kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast
- parast kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu
- pierast kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs
- piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
- nolaist kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem)
- pārsprāgt kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums
- žūt kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem)
- žūt kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu)
- aplupt kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās)
- slāpt kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu)
- pārkrist kļūt tādam, kam iekrīt ķermeņa daļas
- pārziedēt kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija; arī noziedēt
- sagulsnēties kļūt tādam, kam ii, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums
- uzaudzēt taukus kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta
- atzelt kļūt tādam, kam ir labāk, vieglāk dzīvot
- izdilt kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā)
- nomākties kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme
- dilt kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā)
- nošņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada)
- sašņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt
- paplukt kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
- nopinkāties kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums; kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu)
- pārputekļoties kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru)
- zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
- mākties kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju)
- ķert kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām)
- pārstikloties kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra
- uzpūst kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis
- uzpūsties kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis
- slāpt kļūt tādam, kam ir ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert
- uzkumpt kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem)
- piepūsties kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem)
- samākties kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme
- sadilt kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli)
- pārspirgt kļūt tādam, kam izbeidzas alkohola reibums
- nosaputāties kļūt tādam, kam izdalās putas (par dažiem dzīvniekiem)
- sākt kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā)
- piedzīvot kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis)
- rast kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis)
- noskaņoties kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa
- sasaistīties kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko)
- sadzīvoties kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu)
- sasieties kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko)
- iesataisīties kļūt tādam, kam izveidojas kādas īpašības, pazīmes
- saskarties kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko)
- sarast kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem
- sazilēt kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu)
- nolupt kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost
- sarast kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu)
- nolūzt kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa
- plakt kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām
- kailot kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem)
- piesmakt kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu)
- sarauties kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa
- pārpūlēties kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas
- izvērsties kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā)
- plīst kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu)
- piedegt kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku)
- vērt kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi)
- slāpt kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1)
- noskaņoties kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums
- novīst kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- vīst kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām)
- stikloties kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra
- smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
- sasilt kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē
- aizastaigāties kļūt tādam, kam sākas grūtniecība
- saplakt kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam
- sakristies kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ)
- zaudēt kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums)
- pietūkt kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā
- sasprēgāt kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces
- pierietēt kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku)
- zaudēt kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- stingt kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- sastingt kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- iesapravities kļūt tādam, kam uzlabojas veselība
- pravīties kļūt tādam, kam uzlabojas veselība
- zaudēt kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes)
- pazaudēt kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība)
- zaudēt kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība)
- novārīties kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums
- tikties kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu)
- sadegt kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt
- šķilties kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem)
- saskābt kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs
- savīst kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- saplakt kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija
- atšķīst kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi)
- kūlāties kļūt tādam, kas (parastajā laikā) neatbrīvojas no iepriekšējā gada apspalvojuma (par dzīvniekiem)
- rezonēt kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu)
- sārtot kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu
- sārtoties kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu
- sarkt kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu)
- satrakoties kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem)
- tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu)
- tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība)
- nolaisties no saviem augstumiem kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim
- nokaist kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam
- nojukt kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest
- sākt kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes
- novecot kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem
- novecoties kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3)
- uzmirdzēt kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību
- reibt kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā)
- skurbt kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1)
- bojāties kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem)
- maitāties kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem)
- zaudēt kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi)
- noskaņoties kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu)
- nocietināties kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam
- noirt kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem)
- saglumēt kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- tikt kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko)
- novecot kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto
- noaugt kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi)
- nocietēt kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām)
- nostipt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta
- nosalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārsalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārsalties kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2)
- klāties kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela)
- pievienoties kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu
- izzust kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto
- pieziedēt kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu)
- atdzīvoties kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība
- satārpot kļūt tādam, kur aug tārpi
- satārpt kļūt tādam, kur aug tārpi
- tārpt kļūt tādam, kur aug tārpi
- uzzelt kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- uzziedēt kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.)
- uzzaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- sazaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- saziedēt kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.)
- sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- mosties kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu)
- bērties kļūt tādam, kur veidojas izsitumi, augoņi
- sērsnot kļūt tādam, kur veidojas sērsna
- pajukt kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu)
- satumst kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi)
- piezīsties kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies
- sadzeltēt kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- nosalt kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu)
- pazaudēt balsi kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju)
- padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
- piesadzerties kļūt tādam, kurā iesūcas (šķidrums)
- uzplūst kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst
- piestrēgt kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi
- pieputēt kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi
- piemirkt kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest
- pārcukuroties kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs
- izgarināties kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti)
- sažņaugties kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām)
- sastingt kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi)
- nomiegoties kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm)
- aptumšoties kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
- aptumst kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
- sagurt kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks
- saspringt kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.)
- saplaukt kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.)
- svilt kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām)
- sasieties mezglā kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls
- saveldrēties kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.)
- samezgloties kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.)
- samilzt kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm); palielināties apjoma, parasti ievērojami (par mākoņiem)
- sabiezēt kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu)
- uzvārīties kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku)
- mumificēties kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku)
- noslīdēt kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni
- nogurt kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas
- sajukt kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu)
- pārstāt kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām
- sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- izvērsties kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts
- sasāļoties kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs
- nokristies kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku)
- noplakt kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
- sarētoties kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot
- sarētot kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties
- sprēgāt kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām)
- plaisāt kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas
- saplaisāt kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas
- sprēgāt kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
- podzolēties kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni)
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
- pārplūst kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus
- saputot kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi)
- piesūkties kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu)
- sieties mezglā kļūt tādam, kurā veidojas mezgls
- sekvestrēties kļūt tādam, kurā veidojas nekrotiski audi
- rētoties kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu)
- sārņoties kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2)
- sprogoties kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu)
- sasprēgāt kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu)
- pieplūst kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža)
- piemilzt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni
- pieskanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi)
- piesmirdēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi)
- piesmaržot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi)
- pietvaikot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku)
- pietvanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
- pietvanot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
- piebirt kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma)
- uzmirdzēt kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- uzstarot kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- sadzīt kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu)
- sapārsloties kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot
- sapārslot kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties
- pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām)
- pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem)
- sprikstēt kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu); dzirkstēt (2)
- izšļāpt kļūt tādam, no kura izplūst gaiss (par piepūstiem priekšmetiem)
- uzčūlāt kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
- pievārīties kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis
- pairt kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
- pārklāties kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu
- sūbēt kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta
- atlabt kļūt veselākam, veselam; atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības)
- nokārtāt kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju)
- plakt kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- sēsties kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
- spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
- žuburoties kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties
- žuburoties kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2)
- sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
- sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
- apmākties kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu)
- sarkt kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām)
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- saīgt kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas
- sakrēslot kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla
- saplūst kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām)
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda
- Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums
- apraudzēt Kodināt ādas līdz noteiktai pakāpei
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila
- grāmatzīme kods, ko ievieto kāda dokumenta noteiktā punktā, lai atvieglotu tā atrašanu
- laušanas koeficients koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās elektromagnētisko viļņu fāzes ātrums attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā (gaismas ātrumu)
- vecumkoeficients koeficients, kas raksturo kāda procesa atkarību no vecuma
- naduris Koka aizbīdnis vai tāda veida atslēga
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm
- klumpe Koka tupele ar ādas virsu
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
- celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- vienmalis Koks, kas visā garumā ir vienāda resnuma
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
- koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
- Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
- dziļais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīgas gļotu cistas zarnu zemgļotādas slānī
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā)
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- sistēmas uzvedne komandvadāmās operētājsistēmās - teksts, kas norāda, ka operētājsistēma var veikt tādus uzdevumus kā datņu kopēšanu, disku formatēšanu un programmu ielādi
- galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai
- krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu
- malapropisms Komiski neprecīzs kāda vārda vai vairāku vārdu lietojums
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības
- apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai
- standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana
- piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam)
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai
- piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai)
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai)
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu"
- dermatokonjunktivīts Konjunktīvas un plakstiņu ādas iekaisums
- Lyophyllum konradianum Konrāda čemurpūkaine
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā)
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei)
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- peles poga konstruktīvs datorpeles elements, kuru nospiežot un atlaižot lietotājs veic kāda objekta izvēli vai iniciē kādas darbības izpildi datorā
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma)
- karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.)
- kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības
- plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē
- adekvāta reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir tādas pašas kā kopētajam materiālam
- multipleksētā kopne kopne, kuras vadu skaits ir mazāks par pārraidāmo adrešu vai datu bitu skaitu. Izmantojot šādas kopnes, informācija tiek pārraidīta laikdales multipleksēšanas režīmā
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības
- sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās
- Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns)
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs
- beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem
- mitrinātājs kosmētikas līdzeklis ādas [mitrināšanai]{s:1255}
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
- pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
- decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu
- diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms
- izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem
- tretioīns kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
- decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
- kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
- pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus
- lauramīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto šampūnos un matu kondicionētājos, var izraisīt nelielu ādas kairinājumu
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas
- acetamīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mitrumuzturētājs, var radīt vieglu ādas kairinājumu
- cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
- lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu
- kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju
- gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
- etiltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, var izraisīt ādas kairinājumu, matu lūšanu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
- kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas
- alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
- ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
- hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus
- propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
- bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā
- bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos
- benzilkarbinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var radīt acu kairinājumu, pastiprināt ādas jutīgumu, toksisks ieēdot
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai
- katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas
- laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
- benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos
- pīlings Kosmētiska procedūra - sejas ādas pārragojušās virskārtas noņemšana ar speciāla krēma palīdzību
- liftings Kosmētiska procedūra: ādas nostiepšana un izlīdzināšana
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises
- ķert Kost (kādam) - parasti par suni
- ielas kostīms kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda)
- kotiks Kotikāda
- rodeo Kovboju veiklības sacensības jāšanā, laso mešanā u. tml.; veiklības sacensības ar motocikliem vai automobiļiem; arī šāda veida izrāde
- sagāds Krājums, manta, pārtika; sagāda
- spazmodermija Krampjveida motoriska ādas reakcija, piem., zosāda
- nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam)
- izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda)
- prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu
- aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu
- raibumens krāsains (tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi vai raksts)
- parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu
- krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa
- sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens
- palete krāsu kopa, kas pieejama zīmēšanas vai krāsošanas programmām, tajā var ietilpt arī šabloni, otu veidi un dažāda biezuma līnijas
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos)
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas)
- ķauze Kraupis, ādas slimība
- vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā
- aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- rekuperācija Kredīta dzēšana, parāda atdošana u. tml.
- krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- rekurss Kreditora tiesības pieprasīt parāda apmaksu galvotājam, ja galvenais debitors nav spējīgs izpildīt savas kredīta saistības
- delegātārijs Kreditors, kurš piekritis parāda pārnešanai no deleganta jaunam delegātam
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
- majonēze Krējumveida konsistences emulsija (mērce) no augu eļļas, olas dzeltenuma (vai visas olas), etiķa, citrona vai laima sulas ar dažādam garšvielām (sāli, saldinātajiem, sinepēm, papriku) u. c. piedevām
- apužkrekls Krekls ko velk zem kāda cita krekla
- creme Krēms, ziede ādas kopšanai; liķieru nosaukumos apzīmē biezu liķieri
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību
- anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā
- čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
- pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā
- piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai)
- implantācija Kristālisku hormonu ievadīšana zem ādas, lai radītu depo
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
- krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
- sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības
- akceptēšanas kritēriji kritēriji, kas sistēmai vai tās komponentam jāapmierina, lai to pieņemtu lietotājs, pasūtītājs vai kāda cita pilnvarota juridiska vai fiziska persona
- pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam)
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla
- sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums
- boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
- grumbaine Krokaina āda vai drēbe
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta)
- frekvenču kropļojumi kropļojumi, kas rodas, ja pastiprina nesinusoidālas formas signālu; dažādas nesinusoidālā signāla harmoniskās komponentes pastiprinās dažādi, tāpēc izejas signāla harmonisko komponenšu sastāvs ir dažāds
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs
- suņumirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs
- bufotoksīns Krupju un ķirzaku ādas dziedzeru toksīns
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem
- bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens
- kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj
- aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
- blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
- dakukāt Kūkot līdz kādam laikam
- dakūkāt Kūkot līdz kādam laikam
- aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle
- halles tipa baznīca kulta celtne, kurai atšķirībā no bazilikas visi jomi ir vienāda augstuma
- kumeļāda Kumeļa āda (parasti kažokāda)
- kumulāta Kumulatīvās variācijas rindas grafisks attēls, kas rāda diskrētas un intervālu variācijas rindas, kuru variantes ir saistītas ar uzkrātajiem biežumiem
- endogastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums
- gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums
- gastrodialīze Kuņģa gļotādas nolobīšanās, rodoties norobežotām erozijām
- gastroterapija Kuņģa gļotādas preparātu lietošana ārstniecībā (organoterapijas veids)
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos
- gastroenterīts Kuņģa un tievās zarnas gļotādas iekaisums
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem
- kurmjāda Kurmja āda (parasti kažokāda)
- luškas Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas
- kamēliju dāma kurtizānes apzīmējums pēc A. Dimā dēla šāda nosaukuma drāmas
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas
- astere Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem
- krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
- mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā
- zeseris Kurzemes hercogistes sudraba sīknauda, vienāda ar 1/6 florīna
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana
- ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai
- Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija
- darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust
- balanohlamidīts Kutekļa (klitora) galviņas un priekšādas iekaisums
- piekutināt Kutinot pieskarties (pie kādas ķermeņa daļas)
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
- izvēles rūtiņa kvadrātveida laukums, kam pierakstīts teksts, kas norāda iespējamo izvēli
- Italapass Koijots kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - karavadonis, demiurgs
- Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem
- Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim)
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite
- sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu
- sufūzija Ķermeņa šķidruma izplūšana apkārtējos audos; plašs asinsizplūdums zem ādas
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1)
- radioreakcija Ķermeņa, īpaši ādas reakcija pret apstarošanu
- ķickaziņas Ķickaziņas sist - kāda spēle
- ķirnaklis Ķildnieks, kāds, kas izrāda rūpes par lietām, kas nav saistītas ar viņu
- aizturķīlis Ķīlis, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību
- aizturvadzis Ķīlis, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību
- amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs)
- alomērisms Ķīmijā atšķirīga ķīmiskā uzbūve, bet vienāda kristālu forma
- ort- Ķīmijā norāda uz blakusesošiem oglekļa atomiem benzola gredzenā
- p- Ķīmijā norāda uz ķīmiskās grupas pretēju stāvokli benzola gredzenā
- acet- Ķīmijas terminu sastāvdaļa, kas norāda uz sakaru ar etiķskābi, piem., acetaldehīds (etiķskābes aldehīds)
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve
- izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām)
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē
- li ķīniešu garuma mērvienība, vienāda ar 576 m vai 644,6 m
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību
- li ķīniešu zelta un sudraba svara mērvienība, vienāda ar 37,4 mg
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā
- trahelopeksija Ķirurģiska dzemdes kakla fiksācija pie kādas citas ķermeņa daļas
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita
- locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot
- top labākais no kaut kāda kopuma konkrētā aspektā
- alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā)
- meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai)
- lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda)
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā)
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes
- vidējā vērtība laikā mainīgu periodisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtība perioda laikā; sinusoidālas formas maiņstrāvai šīs vērtības ir vienādas ar nulli
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām
- posms laika periods, kad notiek kāda norise, kāds process
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma)
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība
- daļlaiks Laika vienība, kas tiek atvēlēta kādam atsevišķam procesam, regulāri pildot dažādas darbības
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma
- miera laiki laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem
- taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi
- kara laiks laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; karalaiks; arī kara apstākļi
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā)
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs)
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas)
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- priekšstunda Laiks īsi pirms kāda notikuma
- aizgavēnis Laiks kādas nedēļas pirms gavēņa
- interregnums Laiks no kāda valdnieka nāves vai atcelšanas līdz jauna valdnieka iecelšanai
- vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize
- vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
- vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
- krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
- mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma
- vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
- patumsa Laiks, kad ir šāda krēsla
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
- gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
- patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis
- procesorlaiks Laiks, ko centrālais procesors patērē kāda uzdevuma risināšanai
- pussabrukšanas periods laiks, kurā sabrūk puse no kāda radioaktīvā elementa atomiem
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa; šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām
- lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums
- atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- ļaks Lakāda
- lakas kurpes lakādas kurpes
- lakkurpes Lakādas kurpes
- laķenes Lakādas kurpes; spožas kurpes
- apužlakats Lakats, ko sien zem kāda cita lakata
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2)
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība
- lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši
- šļampata lamuvārds kādam, ka lēni iet
- knēkšis lamuvārds kādam, kas "smalki runā"
- terzele lamuvārds kādam, kas ir nekārtīgs, lempīgs
- svēpšķis lamuvārds kādam, kas neskaidri runā
- šņerglis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
- šņergulis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
- žņerglis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
- smerška lamuvārds kādam, kas smird
- ļēpuča lamuvārds kādam, kas vienmēr pārāk lēni iet
- tabakas repis lamuvārds kādam, kurš pārāk daudz smēķē
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam
- štemplis lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu
- lapsa lapsāda
- lapsine Lapsādas cepure
- lapsene Lapsādas cepure vai kažoks
- lapsāda Lapsas āda (parasti kažokāda)
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1)
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai)
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē
- pamaki Laukakmeņu pamati (kādai celtnei, tās daļai)
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības
- barns Laukuma mērvienība kodolfizikā, vienāda ar 10^-28^ m^2^ (jeb 0,0001 kvadrātpikometru = 100 kvadrātfemtometru), kas aptuveni atbilst kodolu ģeometriskā šķērsgriezuma laukumam
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²]
- kvadrātjūdze Laukuma mērvienība vienāda ar 2,58989 kvadrātkilometriem
- marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
- jauktā laulība laulība starp dažādas sociāli demogrāfiskās izcelsmes vai piederības partneriem
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas
- atlēkt Lecot atkļūt šurp; lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
- uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem
- mnemodermija Lēkmjveidīga psihogēna nieze cilvēkiem, kas pārcietuši ar niezi saistītu ādas slimību
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot
- aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu
- slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma)
- desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos
- noslīgt Lēni noliekties (no kāda smaguma)
- akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija
- dasavilkties lēni, ar grūtībām aiziet līdz kādai vietai
- uzrāpties lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas
- aizgubāties lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai)
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- Lankasteras šaurums Lenkasteras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
- grāmatzīme lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām; šķirlente; aizliktne
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums
- sekunde Leņķa grāda 1/3600 daļa
- minūte leņķa grāda 1/60 daļa
- grāds Leņķa un loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, kas vienāda ar 1/360 no riņķa
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu
- inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem
- ļēvere Lēzena laiva vai tāda karote
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus
- Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
- sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas
- lidmašīnnesēja lidmašīna lidmašīna, kas paredzēta kāda cita lidaparāta transportēšanai un starta nodrošināšanai
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas
- lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ
- līdz kaut kurienei līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai
- navodčiks Līdzdalībnieks, kas gatavo noziegumu, norāda tā objektu
- instruments līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai
- rīks līdzeklis kādas darbības veikšanai
- kontrastimuls Līdzeklis vai faktors, kas darbojas pretēji kādam stimulam
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai)
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai
- allokācija Līdzekļu atlikšana kādai sevišķai vajadzībai
- amforisks Līdzīgs skaņai, kāda rodas, pūšot pāri pudeles atverei
- pasadoties Līdzināties (kādam)
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības
- bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos
- unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos
- endocentrisks Līdzvērtīgs kādam no tai pašā kopā vai sistēmā esošiem elementiem
- dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību)
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas
- skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam)
- līkt Liekties uz iekšu (no kāda smaguma)
- projekts liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai
- kartons liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem
- baltkvēle liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam)
- dižmakšķeris liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā
- masīvs liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
- lauvastiesa Lielākā daļa (no kāda kopīga guvuma)
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas
- klajotne lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs; plašums
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā)
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos
- roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem)
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
- sterliņu mārciņa Lielbritānijas naudas pamatvienība, vienāda ar 100 pensiem (līdz 1971. gadam - 20 šiliņiem jeb 240 pensiem); attiecīgā naudas zīme, monēta
- makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes
- naģene Liellopa āda ap locītavu
- vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta)
- makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību
- dažādība liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2)
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes
- drednauts liels kara kuģis, kas apgādāts ar spēcīgu artilēriju; nosaukums cēlies no pirmā šāda tipa karakuģa nosaukuma
- ērģeles liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem
- teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- attēla izšķirtspēja lielums, kas norāda digitāla attēla pikseļu blīvumu, respektīvi, to, cik attēls ir detalizēts; mēra pikseļos uz collu (ppi); sastopamas arī metriskās vienības – pikseļi uz centimetru vai milimetru
- oksidēšanas pakāpe lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu
- gaismas atdeve lielums, kas parāda, cik efektīvi gaismas avots rada redzamo gaismu, – gaismas plūsmas attiecība pret jaudu
- laktācijas vienmērības koeficients lielums, kas rāda izslaukuma izlīdzinātību pa laktācijas mēnešiem
- izplešanās koeficients lielums, kas rāda ķermeņa garuma, virsmas vai tilpuma maiņu, temperatūrai paaugstinoties par vienu grādu
- sarukums Lielums, kas rāda lējuma izmēru maiņu no šķidra stāvokļa līdz pilnīgai materiāla atdzišanai
- fāžu nobīde lielums, kas rāda starpību starp divu procesu fāzēm
- zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs
- magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m)
- inbrīdinga koeficients lielums, kas rāda, kā inbrīdinga rezultātā pieaug homozigotība
- sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%
- regresijas koeficients lielums, kas rāda, par cik vienībām mainās kāda pazīme, ja otra pazīme mainās par vienu vienību
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients
- brīvības pakāpe lielums, kas raksturo kādas sistēmas (atoma, molekulas, daļiņas, ķermeņa utt.) stāvokli
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem)
- serpiginozs Lienošs, līkumains; tāds, kam lokveida vai līkumaina forma, piem., dažām ādas slimībām
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem
- lietmaņas Lietas to kopumā, parasti attiecībā uz kāda viena veida lietām
- nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm
- assā lieto kā pamudinājumu uz aktīvu darbību vai komentējot kādas aktivitātes (parasti sportā)
- briksu braksu lieto kāda lielāka trokšņa aprakstīšanai
- viņš lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to
- bļekšķēt lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem
- dārgs lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas
- davai lieto, izsakot piekrišanu (kādai darbībai)
- zliukš lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pi lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
- pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
- dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
- brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
- tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- jā lieto, lai atsauktos (kādam)
- hallo lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās); lieto, lai pievērstu kāda uzmanību
- nu lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu
- pui lieto, lai baidītu aitas, lai dzītu tās ārā no kādas vietas
- lieliski lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai
- neklau lieto, lai izteiktu apstiprinājumu kādai darbībai vai domai
- labi lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai)
- pareizi lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai)
- apas lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasat lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasatam lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasatu lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
- vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
- kā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts
- tā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts
- Nu un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto
- tieši lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.; tieši
- ārā lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā
- Nu un? lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību
- marš lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību
- laukā lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5)
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto
- Ej nu! arī Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību
- zeme nes lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību
- daļī lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi
- aiziet lieto, lai norādītu uz kādas darbības strauju sākšanos
- pietikt lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- āre lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.)
- o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
- au lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- oho lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu)
- u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
- ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
- oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
- ak lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- ejo lieto, lai pievērstu kāda uzmanību
- eo lieto, lai pievērstu kāda uzmanību
- lūk lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto
- re lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2)
- reku lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam
- raugi lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam
- lūk lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts
- re lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts
- redzēt lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu
- palūk lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- paskat lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- hei lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību
- uhū lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību
- urā lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā
- ejū lieto, modinot kādu, arī pievēršot kāda uzmanību
- vesels lieto, novēlot ko labu; lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos
- klausīties lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību
- aidā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
- uzufrukts lietojuma tiesība lietu tiesībās, lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un saņemot no tās augļus
- protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2"
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas
- palīglietojumprogramma Lietotāja datorā izveidota lietojumprogramma, kas tiek izmantota tad, kad jāveic tāda datņu apstrāde, ko globālā tīmekļa pārlūkprogramma nevar izpildīt
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks
- lietotāja rokasgrāmata lietotājam paredzēts dokuments, kas satur informāciju, kura nepieciešama datu apstrādes sistēmas vai tās kāda komponenta izmantošanai
- aplikācija Lietotne - datorprogramma kādam noteiktam nolūkam
- pļunduris Lietū izmirkusi kažokāda
- notekūdens Lietusūdens, kas notek no kādas platības
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus
- noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu)
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam)
- derēties Līgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- sindinama līkne, gar kuru komētas astē izvietojas aptuveni vienāda izmēra daļiņas, kas nemitīgi pamet komētas kodolu
- polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem
- izopters Līkne, kas savieno vienāda redzes asuma punktus tīklenē
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu
- trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni
- oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
- dzīšana likšana (kādam) ko darīt
- dzīšana likšana kādam strādāt ar maksimālo slodzi, nostrādināšana
- atsaukt likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus
- dīdīt likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko
- turēt likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē)
- nolikt likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai)
- izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda)
- izmantot likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā)
- dzīt likt (kādam) ko darīt
- daspiest likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
- dastatīt likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
- piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
- spiest likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi
- komandēt likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
- piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
- nozvērināt likt (kādam) nodot zvērestu
- durnēt likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu
- pārsēdināt likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī)
- piecelt likt (kādam) piecelties
- piecelt likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību
- zvērināt likt (kādam) solīt
- nozvērināt likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt
- dzīt likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt
- zvērināt likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu
- trebavāt likt (kādam), lai ierodas kur
- sūtīt likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos)
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- izvest likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas)
- izstumt likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt
- nosūtīt likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1)
- kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu
- piesūtīt likt ierasties (pie kāda)
- pasasūtīties likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- locīt kāda mēli likt kādam runāt
- mīzināt likt kādam urinēt
- parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam)
- skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
- uzsūtīt likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas
- statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu)
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā
- tiesas rajons likumā noteikta kādas zemāka posma tiesas darbības teritorija
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā)
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu)
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes)
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas
- Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu)
- izodinamija Likums, pēc kura dažādas uzturvielas var enerģētiskā ziņā aizvietot cita citu
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
- zonu likvācija likvācija, kurā veidojas dažāda ķīmiskā sastāva zonas
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas)
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē
- limfoekstravazāts Limfas izplūdums zemādas taukos
- limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes
- zaļgalvis Lini, ko pēc mirkšanas tāpat stāvus sastāda balināšanai
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā)
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē)
- malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla (1)
- izohimēna līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros vidējā gaisa temperatūra ziemā ir vienāda
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību
- izoritma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu kādas parādības vai procesa attīstības tempu
- izolīnija Līnija, kas kartē, shēmā, maketā, grafikā savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta)
- batigrāfiskā līkne līnijas, kas savieno vienāda dziļuma ūdensbaseina punktus un pēc kurām grafiski var aprēķināt baseina tilpumu
- ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele")
- nātns Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra; audums, diegs no šādas šķiedras
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne
- asinsserums lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu – sūkalas
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu
- blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs
- kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā)
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos
- pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
- pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
- Gētes biedrība literāra biedrība, dibināta 1885. g. Veimārā (Vācijā), apvieno \~4000 individuālo biedru no 50 valstīm, 34 valstīs darbojas patstāvīgas šādas biedrības
- atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs)
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā)
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai)
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors); šāda attēla izgatavošana
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
- ozerings Livonijas sudraba naudas vienība vienāda ar pusmārku vai 8 lotīm sudraba; 1212. g. minēts Indriķa hronikā un līdz 1582. g. citos dokumentos, stieņu nauda, ko lietoja arī aproču un gredzenu veidā; ozeriņš
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu)
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās
- ziņojumlodziņš lodziņš, kas parādās displeja ekrānā kādas programmas izpildes gaitā un parasti informē par kļūdām vai brīdina par lietotāja veikto darbību iespējamām sekām
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā
- jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
- modālā loģika loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā "nepieciešamība", "īstenība", "iespējamība", "nejaušība" un to negācijas
- loģiskais aplis loģiska kļūda; kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
- loka minūte loka garuma vienība, 1/60 daļa no loka grāda
- sekunde Loka grāda 1/3600 daļa
- minūte loka grāda 1/60 daļa
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
- Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām
- turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu
- slāņošana lokšņu salīmēšana, lai iegūtu materiālu ar lielāku gramāžu; uzslāņot var tāda paša vai cita papīra loksni, aplīmējamo papīru, vāku papīru, plastmasas plēvi vai metālisku foliju; var arī veidot vairāku kārtu materiālu – laminātu
- sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem
- benkāts Lopi, kas dzimuši no nevienādas sugas
- pakāja Lopu pakāje - tāda vieta, kur lopi bieži iet
- perplis lopu sērga, kāda liellopu slimība
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā)
- narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt)
- bučot roku lūgties kādam (kaut ko), ļoti lūgt
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus
- heiloangioskopija Lūpas gļotādas kapilārās asinsrites novērošana ar mikroskopu
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
- lūsāda Lūša āda (parasti kažokāda)
- lūšāda Lūša āda (parasti kažokāda)
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības)
- ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā
- melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas rodas no ādas pigmentšūnām
- farcinoma Ļauno ienāšu ādas mezgls
- šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai
- netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam
- netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas)
- piesalaisties Ļaut (kādam, kam) tuvoties
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu, prom no kādas vietas)
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā)
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā
- dajemt Ļaut (kādam) piedalīties darbā, rotaļās u. tml.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko)
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem)
- laist ļaut (kādam) pietuvoties, piedalīties u. tml.
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- mesties (kāda) apkampienos ļaut (kādam) sevi strauji apskaut
- dalaist Ļaut (kādam) tuvoties, ļaut pienākt pie kā
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas
- laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu
- paļauties ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam)
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- milzīgs ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku
- milzu ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku
- seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību
- statoskops ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas
- dzīt naglu kāda zārkā ļoti kaitēt kādam, tuvināt kādu nāvei
- traks ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- trakulīgs ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.)
- žuliks ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu
- lāse ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums
- piliens ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2)
- kripata ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums
- pūkaiņš ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras
- pūderslotiņa ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas
- kaulains ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
- būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam)
- bučot roku ļoti pateikties kādam
- iesagrābties ļoti pieķerties (kādam priekšmetam)
- piekosties ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam)
- plēve ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai
- plēksne ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums
- plēne ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1)
- šķidrauts ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma
- plēne ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis
- būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko
- nolaistība ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā
- kāre ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena)
- uzņirbēt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
- uzņirbt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
- tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
- pūka ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem)
- kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
- situacionisms mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta
- dermatojatrija mācība par ādas slimību ārstēšanu
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu
- disteleoloģija mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam)
- topika mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā
- monopsīhisms Mācība, ka atsevišķās dvēseles ir kādas vienas universālas dvēseles modifikācijas
- preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- propedeitisks kurss mācību viela, ko īsā un elementārā formā aplūko pirms kādas disciplīnas dziļākas studēšanas
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus
- skološana mācīšanās, izglītības iespēju nodrošināšana (kādam)
- mācīt (kādu) amatā mācīt (kādam) amatu
- mācīt (kādu) darbā mācīt (kādam) darbu
- pasniegt stundas mācīt kādam privāti (ko)
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas)
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam)
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam)
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko)
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
- celiņi collā magnētiskā diska informācijas pieraksta blīvuma mērs, kas norāda celiņu skaitu vienā diska radiusa collā
- promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes
- CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
- CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
- maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai
- Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums
- pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju)
- pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem
- mītavas Maiņas darījums, bankets pēc šāda darījuma
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci
- melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti
- iekuļināt Maisot pievienot (kādam šķidrumam)
- mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī
- mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā
- penetralia Mājas iekšiene vai vispār kāda telpa, kurā ikvienam nebija brīv ieiet
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi
- Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības
- avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.)
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes); no šādas šķiedras izgatavots audums
- kriminālais aborts mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs
- etnogrāfiskie ansambļi mākslinieciski kolektīvi, kas koncertu vai teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda novada folkloru un tradīcijas, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils
- dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis
- endokolpīts Maksts gļotādas iekaisums
- vaginīts Maksts gļotādas iekaisums
- kolpokseroze Maksts gļotādas nenormāls sausums
- grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā
- sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
- maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga
- aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
- finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu
- puzas Mantas, dažādas sīkas lietas
- iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
- pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas
- erotiskā masāža manuālas vai citādas manipulācijas erogēnajās zonās, lai izraisītu juteklisku baudu
- kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums
- baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
- fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs
- akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu
- valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs
- tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa
- mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
- grams Masas mērvienība, kas vienāda ar vienu kilograma tūkstošdaļu
- DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela)
- smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
- buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
- ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai
- rindošanas sistēma masveida pieprasījumu apkalpošanas procesu matemātiskais modelis, ar kuru pēta dažādas bioloģiskās, tehniskās, ekonomiskās un ražošanas sistēmas, nosakot šo sistēmu racionālo funkcionēšanas režīmu
- gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos)
- trīsfāžu ģenerators mašīna, kuras statora tinumos inducējas trīs vienāda lieluma laikā par 1/3 perioda savstarpēji nobīdīti elektrodzinējspēki
- zīmes bits mašīnvārda bits, kurš norāda, vai attēlotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs
- mata stiebrs mata daļa, kas atrodas virs ādas
- mata sīpols mata daļa, kas atrodas zem ādas
- ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki)
- numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus; šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- caurlaidība materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis)
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai
- tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
- abrazīvs materiāls materiāls ar cietu, sīkgraudainu struktūru, ko lieto apstrādei ar berzi; arī instruments, kas izgatavots no šāda materiāla un saistvielas
- ienākums Materiāls labums (parasti naudas līdzekļi), ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā)
- ieņēmums materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām
- makadams Materiāls šāda ceļa būvei
- pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1)
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus)
- stohastiskā matrica matrica, kuras elementi ir nenegatīvi reāli skaitļi un kuras katras rindiņas visu elementu summa ir vienāda ar 1
- matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe
- varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas
- budzis Maza piebūve pie kādas lielas ēkas
- cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs)
- vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai
- kajaks Maza, slēgta ādas laiva ar divlāpstu airi (ziemeļu tautām)
- tuntula Maza, strutaina tulzna (izsitums uz ādas)
- silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
- grička Mazāks kādas sugas pārstāvis
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības)
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots
- pazondēt mazliet ievākt kādas ziņas (par ko)
- savlaicīgs mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš
- aiztulzt mazliet uztūkt, rodoties zemādas sārtojumam
- aizmilzt mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam
- papātarot mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.)
- knipsītis mazs daudzums (kādas vielas)
- ikustiņš mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala
- ikustītis mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala
- kremajēri mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem
- pibītis mazs, īss lūžņu gabals no kāda gara priekšmeta
- pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
- bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem)
- medību produkcija medībās iegūtā savvaļas dzīvnieku gaļa, subprodukti un jēlādas
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
- grifons medību suns ar garu, un taustot cietu, spalvu; uzrāda manāmu aitu suņa piemaisījumu
- lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu
- dermatoneiroloģija Medicīnas nozare par ādas inervāciju un patoloģiskām pārmaiņām ādā nervu sistēmas slimību gadījumos
- dermatoveneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī ādas un venēriskās slimības, to profilaksi, attīstību un ārstēšanas iespējas
- papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei
- aktuīcija Medikamenta darbības pastiprināšana, piem., piejaucot kādas citas zāles
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
- tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt
- MFLOPS Megaflops - apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
- adatu perforācija mehāniska dokumentu perforēšana durot vai caurumojot, lai iestrādātu numuru vai attēlus; sērijas numurus perforē ar regulāru, noteiktas formas matricu, vienmēr durot vienā un tajā pašā virzienā un iegūstot vienāda lieluma caurumus
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
- ierīce mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai
- pneimomehānisms Mehānisms, kura sastāvā ir kāda pneimoierīce, piem., pneimocilindrs
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
- apcelt kā maizes kukuli meklēt kāda palīdzību, izmantot kādu, kad tik ievajagas
- apieskāt Meklēt utis; kāda matos meklēt utis
- kahlua Meksikāņu kafijas liķieris (26,5%), kam pievienotas dažādas zālītes un vaniļa
- hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas
- glosīts Mēles gļotādas iekaisums
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
- vīļāda Melna āda kleitu apvīlēšanai
- vabule Melna govs; šādas govs vārds
- monohroms Melnbalts; tāds, kura vienīgās tonālās gradācijas ir dažādas intensitātes tumšie un gaišie laukumi
- melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets
- melnējs Melnīgsnējs, ar tumšu ādas krāsu
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu
- salikta membrāna membrāna, kas sastāv no vairākiem dažādas struktūras slāņiem
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
- gradācija mēra, intensitātes pakāpe; vienas šādas pārejas pakāpe, iedaļa
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji)
- mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
- piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības
- salīdzināšanas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar kāda mēra lielumu
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā)
- lietošana mērķtiecīga (piemēram, paņēmiena, kāda veida rīcības) iesaistīšana savā darbībā
- izmantojums mērķtiecīga kāda paņēmiena, metodes, līdzekļa iesaistīšana (kādā norisē), piemērošana (kādam uzdevumam)
- izmantot mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam)
- lietot mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā)
- āma Mērs kuģa priekšgalā un aizmugurē, kas rāda, cik dziļi kuģis iegrimis
- gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam
- lākšas Mēslu pikuči uz liellopu ādas
- pikot Mest (kādam) ar sniega pikām
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam)
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai
- troses žņaugs metāla ierīce divu vienāda resnuma metāla trošu pagaidu nostiprināšanai
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai
- platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs
- metaloīds Metāls, kam nepiemīt kāda no tipiskajām metālu īpašībām
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks
- piemīds Metastātisks ādas izsitums piēmijas gaitā
- kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari
- meteoroloģiskais tīkls meteoroloģiskās stacijas un posteņi noteiktā teritorijā, kuri veic novērojumus ar vienāda tipa aparātiem pēc vienotas programmas, vāc un apkopo datus
- auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai
- zondēšana Metode ķermeņa dabisku un patoloģisku dobumu vai kanālu izmeklēšanai, izmantojot dažāda veida zondes
- polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma
- nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
- vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1)
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- mātara Mētra, kāda meža ogulāja virszemes daļa
- mātars Mētra, kāda meža ogulāja virszemes daļa
- akūts metrīts metrīts, kura gadījumā daļa dzemdes gļotādas nekrotizējas un tiek izstumta
- saistaudu mezgliņi mezgliņi ar nekrozes perēkļiem zemādas audos roku un kāju locītavu apvidū vēlīnā sifilisa gadījumā
- reimatiskie mezgliņi mezgliņi, kas reimatisma gaitā attīstās zemādas audos locītavu apvidū; tās ir Ašofa un Talalajeva mezgliņu tipa granulomas
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu
- plakanais mezgls mezgls, kas noder divu vienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai
- krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež
- taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā
- dermoblasts Mezoblasta daļa, no kuras attīstās īstā āda
- strādība Mežā nolīsts un iekopts lauks; strādaba
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena"
- mīdzeknis Miecēta āda
- mītāda Miecēta āda
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda
- kvības Miecētas ādas atkritumi
- narba Miecētas ādas gludā puse
- ādnīca Miecētava, ādas apstrādes darbnīca
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nobarojuma kondīcija miesas stāvoklis, kad dzīvniekam ir lieli tauku uzkrājumi zem ādas, muskuļaudos un ap iekšējiem orgāniem
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
- kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo
- tēmēts mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu
- vienvirziena mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi, kas palielina tās virsmas laukumu
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem
- ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem
- čuvjaki Mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli, valkā Krimā, Kaukāzā un dažos citos rajonos
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā
- malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
- ādlupata Mīksts ādas gabals, strēmele
- molusks Mīksts ovāls ādas audzējs
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē
- semprevivo Milānas 16. gs. sudraba monēta, vienāda ar 10 soldiem
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā
- Mačus Mīļvārdiņš kādam putnam (vēlams gailim); paliels gailis
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- bezkontakta mīna mīna, ko aktivē kāda mērķa iedarbība uz mīnas tuvumā esošajiem fiziskajiem apstākļiem vai uz pašas mīnas starojumu
- dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa
- signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā
- alumosilikāti Minerāli (laukšpati, vizlas, māla minerāli), kuru struktūrā alumīnijam ir tāda pati vieta kā silīcijam
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai
- paulīts Minerāls, no kura pagatavo dažādas rotas lietas
- cements Minerālviela, kas nogulumiežos aizpilda telpu starp dažāda sastāva un izcelsmes daļiņām, tās sasaistot
- titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to)
- pamatot Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas)
- atdot (savu) dzīvību mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
- ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
- misija Misionāru organizācija; celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija
- dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību
- mītene Mīta (ģērēta) āda
- mītne Mīta (ģērēta) āda
- irki Mītas ādas strēmeles ar ko apšuj kažoka malas
- mītna Mītna āda - mītene, mīta (ģērēta) āda
- mitrināšana Mitruma ievadīšana kailādā pēc žāvēšanas (atkarībā no tās veida un deformācijas pakāpes), lai āda iegūtu plastiskumu
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai)
- pja Mjanmas (Birmas) naudas vienība, vienāda ar 1/100 kjata
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību
- deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu
- demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija
- Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki
- paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas
- galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās
- čons Monēta Ziemeļkorejā, vienāda ar 0,01 Ziemeļkorejas vonu
- sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari
- multifrekvenču monitors monitors, kas piemērots darbam ar visiem kāda noteikta frekvenču diapazona signāliem un tādējādi rada iespēju izmantot dažādus videostandartus
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu
- biotips Morfoloģiski līdzīgu vienāda genotipa organismu grupa populācijā
- izogametas Morfoloģiski vienādas vīrišķās un sievišķās gametas
- amfimorula Morula, kas sastāv no nevienāda lieluma šūnām
- morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas
- mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā
- efektors Motoriska vai sekretoriska nerva gala veidojums, kas ierosina kāda muskuļa vai dziedzera darbību
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekārtas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- kurbulēt Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam)
- izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā
- frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus)
- kuņģa polipoze multipli polipi uz kuņģa gļotādas, kuri dažkārt malignizējas
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
- ķert uz mušpapīra muļķot, paļaujoties uz kāda nezināšanu, vientiesību
- inženiermīnas Munīcija, ar ko ierīko sauszemes un piekrastes mīnulaukus u. c. aizsprostojumus, mīnē transporta ceļus un dažādas būves
- Moradabada Murādābāda, pilsēta Indijas ziemeļos ("Moradabad")
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes
- epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi
- ergoesteziogrāfija Muskuļu reakcijas grafiska pierakste pēc dažāda veida kairinātāju iedarbības
- mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem
- džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa
- misenmutācijas Mutācijas, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar citas aminoskābes kodonu
- nonsensmutācijas Mutācijas, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums
- gingivostomatīts Mutes gļotādas un smaganu
- dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums
- aģitācija Mutiska un rakstiska politiska darbība, kuras mērķis ir ietekmēt plašas aprindas, izplatīt kādas idejas un saukļus
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā
- kamanda Mutvārdu pavēle, rīkojums kādas darbības veikšanai
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai
- kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus
- deja mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem; šāda žanra darbs, izrāde
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā)
- ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs
- membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā
- semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā
- metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- kāpiens Mūzikas teorijā solis, atstatums no kādas skaņas līdz tās blakus pakāpei uz augšu vai uz leju
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības); šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību; autonomija
- Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda"
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
- onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā
- najas Najādas, ūdensaugi
- pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
- krugļaks Narkomāns, kas lieto dažādas apdullinošas vielas
- angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu
- nauda ieplūst (kādam) kabatā nauda nonāk (kāda) īpašumā
- nauda ieplūst kādam kabatā nauda nonāk kāda īpašumā
- aizdevums nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod
- aizdevas nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod; [aizdevums]{s:2499}
- līdzeklis Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā
- naudas līdzekļi nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem
- pecunia Naudas apzīmējums latīņu valodā, norāda uz lopiem, kā pirmatnējo maiņas līdzekli
- fonds naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā
- pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu
- refinansēšana Naudas līdzekļu sagādāšana kāda projekta vai pasākuma finansēšanai; parādu dzēšana ar jauniem aizņēmumiem
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi
- kruzeiro Naudas pamatvienība Brazīlijā 1942.-1986. g., vienāda ar 100 sentavo
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība
- afgāns Naudas vienība Afganistānā, vienāda ar 100 puliem
- leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem
- kaks Naudas vienība Kambodžā, vienāda ar 0,1 rielu
- zlots naudas vienība Polijā; attiecīgā naudas zīme, monēta; vienāda ar 100 grašiem
- bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
- penge Naudas vienība Ungārijā 1925.-1946. g., sudraba monēta vienāda ar 100 filleriem
- cents Naudas vienība, sīka monēta, parasti kādas valsts valūtas vienības 1/100; eirozonas valstīs eiro 1/100
- pusgineja Naudas vienība, summa, kas vienāda ar 10,5 šiliņiem (Lielbritānijā, līdz 1971. g.)
- gineja Naudas vienība, summa, kas vienāda ar 21 šiliņu (līdz 1971. g.)
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
- reflektoriskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz gaismu vai ādas kairinājumu
- simpātiskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz otras acs apgaismošanu vai ādas kairinājumu
- kuģuceļa ugunis navigācijas signālugunis (vadlīnijas, ar gaismas signāliem aprīkotas bojas un stoderes), kas norāda un norobežo kuģuceļu (fārvateru)
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
- quintina Neapoles 15. gs. sudraba 1/5 karlīno monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem
- sestino Neapoles 15.-16. gs. monēta, vienāda ar 2 kavaliem ("cavallo")
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā)
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto
- paturēt Neatdot (kādam); arī paņemt (sev)
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas)
- vispārinātās koordinātas neatkarīgu lielumu jeb parametru sistēma (apzīmē ar q~1~, ..., q~j~, ..., q~m~), kas rāda dotās mehāniskās sistēmas stāvokli telpā
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko)
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam)
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu
- stāt (arī stāties) virsū neatlaidīgi vērsties (pie kāda)
- stāties (arī stāt) virsū neatlaidīgi vērsties (pie kāda)
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības)
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus)
- pa pēdām neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
- pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
- soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
- uz pēdām neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties)
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma)
- neuzsliekties Neatvēlēt, nedot (kādam ko)
- nenosliekt neatvēlēt, neiedot (kādam ko)
- kratīt galvu (par kaut ko) neatzīt, noraidīt ko, šaubīties par kādas rīcības lietderīgumu, brīnīties
- bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes
- nevarēt ne dzert padot (kādam) nebūt kāda cienīgam
- nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam
- nebūt cienīgam kurpju siksnas atraisīt nebūt ne mazākā mērā kāda cienīgam
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē)
- necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme
- necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme; necieņa
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā
- klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt)
- uzstrēbt nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena)
- noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma)
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem
- notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā
- sagandēt (arī saindēt) dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību
- saindēt (arī sagandēt) dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām)
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa dalām)
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
- ļaut neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib
- dancot pa muguru (kādam) neievērot kāda cieņu, tiesības
- dancot pa galvu (kādam) neievērot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties kādam
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību; būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes)
- uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā
- paļauties neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim)
- pasaklapatēties neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam)
- padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
- pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai)
- pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to)
- pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
- pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
- padancot neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas
- pamācīt neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- padīdīt neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības
- padūmot neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam)
- pasekot neilgu laiku, mazliet sekot (kādam)
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās
- neirodermatoze Neirogēna ādas slimība
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda
- rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības
- pagadīties ceļā nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas)
- ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums
- nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nevienā acī nekāda reibuma
- gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks
- nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam)
- irrēgulārs Nekārtējs, viss tas, kas ir kā izņēmums kādā likumībā vai kam vispār pašam nav nekādas likumības
- makacēt Nekārtīgi kustēties, it kā bez kādas vadības
- labs dievs nebūs nekas labs, nekāda laime nebūs
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu
- iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- (ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā
- diallēle Neko neizskaidrojoša aploces definīcija, kur definējamo lieto kā definīciju, pierādāmo kā pierādījumu, par pamatu ņem to, kas vēl jāpierāda
- dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai
- rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta
- imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom)
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai)
- drupana neliela daļa (no kāda kopuma)
- drupīte neliela daļa (no kāda kopuma)
- druska neliela daļa (no kāda kopuma)
- kurmulis neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas
- dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos
- piemūrs neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas
- nokalne neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa
- sīklietotne neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.)
- pusmuca neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs
- guņģis neliela piebūve kādai lielākai ēkai
- punktbols neliela piekārta ādas bumba bokseru treniņiem
- elzene neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
- Belila neliela sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Kanādas Ņūfaundlendas un Labradoras provinces teritorija
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
- kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
- tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas)
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai)
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
- raudze neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti
- ādlopstiķis neliels ādas gabals
- kulbene neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala)
- ādlēvars neliels ādas gabals, strēmele
- ādlorpata neliels ādas gabals, strēmele
- ādlorpats neliels ādas gabals, strēmele
- baka neliels ar strutām vai šķidrumu pildīts izsitums uz ādas, kas rodas vējbaku vai īsto baku gadījumā
- kākucis neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem
- knabulis neliels daikts, kas atrodas pie kāda lielāka priekšmeta
- žlencka neliels daudzums kāda dzeramā
- čūkala neliels daudzums kāda netīra šķidruma
- burzgala neliels daudzums kāda šķidruma
- pilkšis neliels daudzums kāda šķidruma
- žurgatiņa neliels daudzums kāda šķidruma
- lasis neliels daudzums kāda šķidruma; lāse
- raudze neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- bedrīte neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā)
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
- puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
- sīkrūte neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas
- paraiķe neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa
- poēma neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs
- bedre neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru)
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam
- slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
- miklums neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas)
- piedēklis neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu
- piedēklis neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu)
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam)
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības)
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam); savaldīt
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību
- saistīt rokas neļaut kādam rīkoties brīvi, apgrūtināt, traucēt, ierobežot kādu
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
- ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības)
- ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības)
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem
- jēlmina Nemīta jēlāda; no šādas ādas taisīta pastala
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma
- urķēties Nemitīgi pārbaudīt (kāda darbu), norādot uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.
- zāģēt kā ar zāģi kādu nemitīgi pārmest kādam kaut ko
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam)
- ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam)
- buktēties Nenopietni, nepamatoti pretoties kādam piedāvājumam
- meromikrosomija Nenormāli maza kāda ķermeņa daļa
- hipersensibilizācija Nenormāli paaugstinātas jutības stāvoklis vai šāda stāvokļa radīšana
- pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija
- partejisks Neobjektīvs, tāds, kas pret vienu no pusēm izrāda lielāku labvēlību
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai)
- gļotādas melanoma neoplazma, kas attīstās uz gļotādas, gk. uz smaganām, bet var rasties arī uz barības vada un dzimumorgānu gļotādas
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam)
- atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot)
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.)
- tomomānija Nepamatota vēlēšanās operēt arī tādas kaites, kuras varētu izārstēt konservatīvi
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas
- aparātatteice Nepareiza aparāta darbība kāda tā elementa atteices dēļ
- degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko)
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu
- misoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu
- mizoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis
- vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete)
- nevarēt iztapt kā slimam vēderam nepavisam nevarēt kādam iztapt
- svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešatne
- svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums (1)
- grūst nagos nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu)
- grūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
- iegrūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
- daļa nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā)
- čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē)
- čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē)
- uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt)
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu
- aizcirst durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
- nebrīdis Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam)
- nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam)
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
- deprēmēt Nepiešķirt (kādam) prēmiju (sodot par pārkāpumu, nodarījumu)
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
- adermoģenāze Nepilnīga ādas attīstība
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
- tāmuļot Neprātīgi runāt, runāt bez kāda sakara
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām)
- paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām)
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta)
- invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
- glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
- depresorisks nervs nervs, kura kairinājums kavē motorisko centru vai kāda orgāna darbību
- innervācija Nervu pienākšana un pievienošanās kādam orgānam; nervu sadalījums orgānā; nervu ietekme uz orgāna darbību
- pazaudēt sevi nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu
- alogotrofija Nesamērīga, pārmērīga kādas ķermeņa daļas attīstība, augšana
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona)
- piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
- ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas
- atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai)
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam)
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
- pseidoreakcija Nespecifiska ādas reakcija pēc intrakutānas specifiska proteīna ievadīšanas
- anerģija Nespēja jebkādai piepūlei
- akampsija Nespēja saliekt locekli, piem., locītavu, muskuļu vai ādas slimībās
- netikt ne tuvumā nespēt kādam līdzināties
- nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām
- izgājiens Netāls gājiens (no kādas vietas uz kādu vietu)
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko)
- stāvēt aiz muguras kādam netieši veicināt, atbalstīt kāda rīcību
- šērva netīrumi uz ādas
- šērve netīrumu kārta uz ādas
- likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības)
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi
- nevarēt ūdeni pienest nevarēt kādam līdzināties spēju ziņā, nebūt kāda vērtam
- atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs
- epilācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana no ķermeņa, likvidējot to no ādas kopā ar mata sīpolu
- raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas)
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piemēram, lietojot kādas zāles
- likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
- aberācija Nevienāda gaismas staru refrakcija un fokusēšanās, kas rada neskaidru iegūto attēlu
- heterostilija Nevienāda garuma irbuļi dažādu vienas un tās pašas sugas auga eksemplāru ziedos, kas kavē pašapputeksnēšanos
- anizomastija Nevienāda lieluma krūtis
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos
- anizopija Nevienāda redze abās acīs
- heteropsija Nevienāda redze abās acīs
- pārsmilga nevienāda resnuma dzija
- izometrisms nevienāda ritmiskā zīmējuma dzejas rindu samērība
- heteronomija Nevienāda segmentācija
- anizometropija Nevienāda staru laušanas spēja abās acīs
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
- heterogēnisks Neviendabīgs, tāds, kurā ir dažāda sastāva daļas
- heterogēns neviendabīgs, tāds, kurā ir dažāda sastāva daļas; nehomogēns
- pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi)
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- putriķis nicīga palama kādam, kas ēd daudz putras
- kankarlaka Nicīgs apzīmējums kādai personai
- kurza Nicīgs apzīmējums kādai personai
- ļēpsna Nicīgs apzīmējums kādai personai - plukata
- dalza Nicīgs apzīmējums kādam cilvēkam
- krepucis Nicīgs apzīmējums kādam cilvēkam
- aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties
- ķursis Nicīgs kāda cilvēka apzīmējums
- vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kāda, ko)
- cimbole Nicinošs apzīmējums kādai personai
- nedrēms Nicinošs apzīmējums kādai personai
- kurķis Nicinošs apzīmējums kādam cilvēkam
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda)
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2)
- sūkoliņš niecīgs daudzums kāda dzeramā
- piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse
- nagaža Nieki, sīkumi, visādas sīkas paliekas
- fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem
- pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird
- pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls
- kakars Nievājošs apzīmējums kādam cilvēkam
- ķauķis Nievājošs kāda priekšmeta apzīmējums, nicinošs galvas apzīmējums
- zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs
- prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši
- kordova Nikaragvas naudas vienība, vienāda ar 100 sentavo
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- nīteņu Nīteņu pastalas - pastalas no dzeltenīgas mītas ādas
- denitrācija Nitrogrupas atņemšana kādam savienojumam
- ex libris no (kādas personas) grāmatām; speciāla grāmatzīme
- protons no 3 kvarkiem sastāvoša stabila mikrodaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš
- neitrons no 3 kvarkiem sastāvoša, elektriski neitrāla mikrodaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu
- ādaine no ādas darināta vīriešu ziemas cepure
- siksnaukla no ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu)
- tamboris no ādas gatavots ratu pārsegs
- jājampātaga no ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam)
- sleja no ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu
- ševrets no aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs
- marināt no ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem
- ķeņģe no auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli
- štripe no auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai
- pina no auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai
- zemeņturza no bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu
- bitumenols no bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- šļakatu aizsargs no brezenta vai buru audekla izgatavots vairogs, ko uzstāda vai noņem pēc vajadzības
- pimi no briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki
- piķis no darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma
- vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
- vēdeklis no dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu
- piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā
- dažādšķiedru dzija no dažādas izcelsmes šķiedrām iegūta dzija
- melanždzija no dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija
- vienkāršais stēks no diviem pusstēkiem sastāvošs mezgls gala piesiešanai pie kāda priekšmeta
- juktzābaki no juhtādas darināti zābaki
- vecākais no kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus
- zars no kāda kopuma atdalījusies grupa, vienība
- klintsbluķis no kāda masīva atdalījies liels klints gabals
- nūja no kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets
- no (kādas) puses parādīt, aplūkot no kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
- letalitāte no kādas slimības mirušo skaita attiecība pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību slimojuši
- no kaut kurienes no kādas, tieši nenoteiktas vietas
- granitols no kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem
- pusģērētas pastalas no kārtīgi neizģērētas ādas gatavotas pastalas
- luckuris no kažoka pāri palicis ādas gabaliņš
- kažaukveste no kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi
- klāvs no koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda
- dižcauņu no kvalitatīvas caunas ādas (darināts)
- kokogļu dedzināšanas krāsns no ķieģeļiem mūrēti dažādas formas aparāti, kuros realizē koksnes pārogļošanu
- gadījumprocess no laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem
- špaktele no minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas
- spalvainās pastalas no nemiecētas ādas gatavotas pastalas
- jēlmene no nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala
- apkalumi un piederumi no nerūsoša metāla izgatavotas dažāda veida ierīces un priekšmeti, kas nepieciešami, lai kuģi vai jahtu varētu ekspluatēt, kā paredzēts projektā
- kvits no parāda un pienākuma atbrīvots
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
- asums no skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas
- triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
- plīvurs no šāda auduma gatavota līgavas galvasrota
- zīds no šāda auduma izgatavots apģērbs
- rampaks no šāda auduma pašūts apģērbs
- zivs no šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens
- porcelāns no šāda materiāla darināts izstrādājums
- voiloks no šāda materiāla gatavots silts ziemas zābaks
- tūba no šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis
- cinobrs no šāda minerāla iegūta krāsviela
- klucis no šāda nogriežņa veidots bišu strops
- klucis no šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai; sieksta
- pīle no šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens
- tītars no šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens
- kristāls no šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki)
- zīds no šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums
- lavsāns no šādas šķiedras izgatavots audums
- laukums no tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa
- brīvbaznīca no valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas
- diņķenice no vērša ādas gatavota jātnieka pātaga
- kramis no vienāda lieluma kastītēm izveidots nesamais uz muguras; pauna, kurā atradās sīkas preces
- pāri no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas)
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām
- kulbenes no zirga ādas taisītas pastalas
- zoss spalva no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva
- van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību
- daadīt Noadīt līdz kādai vietai
- aizaust Noaust (līdz kādai vietai)
- atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
- vācelis Nocīgs apzīmējums kādam, kas nespēj noslēpumu pie sevis paturēt
- nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas)
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa
- sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija
- apbežīt Nodarīt (kādam) pāri
- apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri
- izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam)
- gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam)
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu)
- dadancāt Nodejot līdz kādam laikam
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības
- desmitā tiesa nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa
- tiesa nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam)
- aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai)
- attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas
- vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos
- iesūtīt nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā)
- nodot kāda rokās nodot kāda ziņā, rīcībā, varā
- izsniegt nodot rīcībā, lietošanā (kādam)
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai)
- nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai
- daganīt Noganīt līdz kādam, laikam
- gravigīnais reljefs nogāžu reljefs; dažāda apveida reljefa formu sakopojums uz nogāzēm un to piekājē, kas radies smaguma (gravitācijas) spēka izraisītas blāķveida, birstošu vai plūstošu iežu masu periodiskas vai lēnas pārvietošanās rezultātā
- nogriezt (arī nodzīt) (matus) uz nulli nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai
- nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai
- nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus
- malene Nogriezts gabals no govs ādas
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
- dagulēt Nogulēt līdz kādam laikam
- dagult Nogulties pie kāda, blakus kādam
- interstadiālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies starp divām kāda apledojuma ledāju virzīšanās stadijām
- dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla
- aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai)
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas
- abrāzija Nokasīšana; gļotādas izkasīšana
- novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni
- nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot
- daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus
- sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai)
- sapīties kāda tīklos nokļūt kāda cilvēku varā, ietekmē, nepamanot, neapzinoties tā viltību, aprēķinu
- dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
- uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus
- pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda, rīkoties nodevīgi
- sadurties Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu)
- aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai)
- noķepēt Nolaist (kādam) asinis ar radziņiem (4)
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā
- paredzēt Nolemt izmantot (kādam mērķim)
- bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā)
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu)
- noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
- aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam
- ploksna Nolobījusies, pārragojusies ādas kārta
- nosavilkties Nolobīties (par ādas virskārtu)
- zomauka Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet
- zomauska Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet
- novalka Nomesta (čūskas) āda
- novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis
- atmauga nomesta čūskas āda
- kūla Nomesta čūskas āda
- kūlis Nomesta čūskas āda
- kūlīte Nomesta čūskas āda
- nomatekls Nomesta čūskas āda
- nometakls Nomesta čūskas āda
- nometekls Nomesta čūskas āda
- zamauka Nomesta čūskas āda
- zāmauka Nomesta čūskas āda
- žauma Nomesta čūskas āda
- žoma Nomesta čūskas āda; žauma
- laupata Nomestā vecā āda (dažiem rāpuļiem)
- nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē
- krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos nonākt (kāda varā, rīcībā)
- krist (kāda) tīklos nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu
- datikt nonākt (kāda) rīcībā, lietošanā
- krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos nonākt (kāda) varā, rīcībā
- ieplūst nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem)
- nogrimt purvā nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt
- krist kāda rokās nonākt kāda varā
- krist kāda nagos nonākt kāda varā, pakļautībā
- sasniegt nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai
- dabūt mācību nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas)
- siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma
- noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas); arī samazināt
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas)
- aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai)
- ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā
- aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai)
- redzēt cauri (kādam) noprast kāda nodomus, rīcības cēloņus, pilnīgi pazīt kādu
- uz norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objekta
- da norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā
- da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- blen- norāda ar gļotādu vai uz gļotu atdalīšanos
- bleno- norāda ar gļotādu vai uz gļotu atdalīšanos
- uz norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis; pie
- uz norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu
- uz norāda darbības veikšanas līdzekli; ar
- uz norāda darbības, norises cēloni, iemeslu
- uz norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu
- uz norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti
- magnētiskais kvantskaitlis norāda elektrona enerģiju magnētiskajā laukā
- galvenais kvantskaitlis norāda elektrona galveno enerģijas līmeni
- orbitālais kvantskaitlis norāda elektrona impulsa momentu
- spina kvantskaitlis norāda elektrona spina virzienu
- aiz norāda iemeslu, cēloni
- uz norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu
- uz norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu
- uz norāda kustības, darbības virzienu
- uz norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni
- uz norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu
- uz norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process
- uz norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv
- uz norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu
- uz norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts; pret
- uz norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums
- uz norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu
- aiz norāda secību
- viss norāda skaita pilnu apmēru
- uz norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu
- uz norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas
- uz norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris
- uz norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā
- diz- norāda uz "šķiršanu", "dalīšanu"
- starp norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis
- no norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu
- zem norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu; arī no (6)
- pēc norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu; norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu; dēļ
- pēc norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt
- līdz norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību; kopā ar
- nekāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
- kurš norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums
- kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
- par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu
- tāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi
- tāds norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta
- starp norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību
- kāds norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi
- ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
- kurš norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kas norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- par norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- solīties norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību
- par norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu
- starp norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams
- tāds norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi
- kāds norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens
- savs norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6)
- tuvu norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta
- tikreiz norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik 1 reižu
- no tam norāda uz (kā) cēloni, iemeslu
- par norāda uz (kā) cēloni, iemeslu
- par norāda uz (kā) darbības veidu, stāvokļa pazīmi
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu
- vesals norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību
- tikpat norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu
- rupj- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu
- rupj- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu
- starp norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām
- par norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru
- viss norāda uz (kā) īpašu nozīmību
- tikpat norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam)
- kas norāda uz (kā) lielu daudzumu
- šitamais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitenais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitas norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds
- pa norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi; norāda uz (kā) pazīmes pakāpi
- nemaz norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu
- necik norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu
- tā norāda uz (kā) nenoteiktību
- par norāda uz (kā) nolūku
- par norāda uz (kā) nosaukumu
- pēc norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko
- pa norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu
- tāds pats norāda uz (kā) pilnīgu identitāti
- viņš norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību
- par norāda uz (kā) rezultātu
- par norāda uz (kā) secību
- pēc norāda uz (kā) secību laikā un telpā
- tad norāda uz (kā) secību laikā vai telpā
- pa norāda uz (kā) secīguma pastiprinājumu
- pats norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu
- par norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu
- par norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu
- otrā šķira norāda uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu
- no norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu
- starp norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā
- starp norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās
- ar norāda uz (piemēram, trauka) saturu
- līdz norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu
- tā norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni
- starp norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti
- starp norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process
- sa- norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur
- makr- norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci
- oftalm- norāda uz aci
- okulo- norāda uz aci
- -opija norāda uz aci, redzi
- -ops norāda uz aci, redzi
- -opsija norāda uz aci, redzi
- kant- norāda uz acs kaktiņu
- kanto- norāda uz acs kaktiņu
- fak- norāda uz acs lēcu
- fako- norāda uz acs lēcu
- -tropija norāda uz acs novirzi no normālā stāvokļa, ja abas acis ir atvērtas un neaizsegtas; šķielēšana
- pupill- norāda uz acs zīlīti
- pupillo- norāda uz acs zīlīti
- štik norāda uz adjektīvā vai adverbā izteiktās pazīmes pakāpi
- derma- norāda uz ādu
- dermo- norāda uz ādu
- tim- norāda uz aizkrūtes dziedzeri
- tīm- norāda uz aizkrūtes dziedzeri
- timo- norāda uz aizkrūtes dziedzeri
- opist- norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ
- opisto- norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ
- iš- norāda uz aizturi, uz šķērsli
- išo- norāda uz aizturi, uz šķērsli
- tifl- norāda uz aklo zarnu; uz aklumu
- tiflo- norāda uz aklo zarnu; uz aklumu
- cek- norāda uz aklumu; uz aklo zarnu
- ceko- norāda uz aklumu; uz aklo zarnu
- lit- norāda uz akmeni
- lith- norāda uz akmeni
- litho- norāda uz akmeni
- hepat- norāda uz aknām
- hepato- norāda uz aknām
- hepatiko- norāda uz aknu izvadkanālu
- par norāda uz amatu, stāvokli, kas (kādam) tiek sagādāts
- par norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt
- amino- norāda uz aminogrupu NH~2~
- amnio- norāda uz amniju
- fago- norāda uz aprīšanu, sagremošanu
- pie norāda uz apstākļiem, kādos noris darbība, pastāv kāda parādība
- pa norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība
- bez norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos)
- da norāda uz aptuvenu daudzumu
- ap norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- bez norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš
- ap norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku
- tuvu norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts
- līdz norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu
- pret norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība
- zem norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11)
- aedoeo- norāda uz ārējiem dzimumorgāniem
- jatro- norāda uz ārstu vai medicīnu
- arteri- norāda uz artērijām
- arterio- norāda uz artērijām
- akso- norāda uz asi; uz aksonu
- hem- norāda uz asinīm
- hema- norāda uz asinīm
- hemat- norāda uz asinīm
- hemo- norāda uz asinīm
- hemangi- norāda uz asinsvadiem
- hemangio- norāda uz asinsvadiem
- vazi- norāda uz asinsvadu vai vadu
- angi- norāda uz asinsvadu, limfvadu vai žultsvadu
- okt- norāda uz astoņi
- okta- norāda uz astoņi
- okti- norāda uz astoņi
- okso- norāda uz asu, skābu, ātru; skābekli saturošu savienojumu
- eho- norāda uz atbalsi, skaņas atkārtošanu
- pali- norāda uz atkārtošanos
- palin- norāda uz atkārtošanos
- intra- norāda uz atrašanos kāda objekta robežās, iekšienē vai uz darbību, kas vērsta uz iekšieni
- tahi- norāda uz ātrumu
- taho- norāda uz ātrumu
- katrs norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas
- katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem)
- katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem)
- klavikul- norāda uz atslēgas kaulu
- klavikulo- norāda uz atslēgas kaulu
- kleid- norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu
- kleido- norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu
- alter norāda uz atšķirīgumu, maiņu
- dist- norāda uz attālāko no centra
- disto- norāda uz attālāko no centra
- pa norāda uz attālumu
- līdz norāda uz attālumu starp ko
- no norāda uz attālumu starp ko
- da norāda uz attālumu un uz kustības vai virziena beigu punktu
- par norāda uz attiecībām, kas saista (kādu) ar citiem
- -stomija norāda uz atveres vai fistulas izveidošanu
- hist- norāda uz audiem
- histio- norāda uz audiem
- histo- norāda uz audiem
- -oma norāda uz audzēju
- onko- norāda uz audzēju, uztūkumu; uz tilpumu, onkotisku spiedienu
- hips- norāda uz augstumu
- hipsi- norāda uz augstumu
- hipso- norāda uz augstumu
- palato- norāda uz aukslējām
- urano- norāda uz aukslējām, dažreiz arī uz debesīm
- psihr- norāda uz aukstu, aukstumu
- psihro- norāda uz aukstu, aukstumu
- kri- norāda uz aukstumu
- auri- norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem
- auro- norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem
- bakterio- norāda uz baktērijām, uz mikroorganismiem vispār
- laring- norāda uz balseni
- fon- norāda uz balsi vai skaņu
- leik- norāda uz baltu
- leiko- norāda uz baltu
- ezofag- norāda uz barības vadu
- ezofago- norāda uz barības vadu
- par- norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma
- pāra- norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma
- benz- norāda uz benzolu, benzola gredzenu
- benzo- norāda uz benzolu, benzola gredzenu
- ped- norāda uz bērnu
- -pēdija norāda uz bērnu
- pedo- norāda uz bērnu
- pikn- norāda uz biezumu vai biežumu
- pikno- norāda uz biezumu vai biežumu
- pulka norāda uz biežu, intensīvu darbību; daudz (2)
- bronh- norāda uz bronhu
- bronhi- norāda uz bronhu
- bronhio- norāda uz bronhu
- bronho- norāda uz bronhu
- miring- norāda uz bungplēvīti
- miringo- norāda uz bungplēvīti
- hial- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
- hialo- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
- tubo- norāda uz cauruļveida struktūru; uz olvadu
- goni- norāda uz celi
- gonio- norāda uz celi
- kas norāda uz cēloni vai nolūku; kāpēc; kādēļ
- dēļ norāda uz cēloni, iemeslu
- centr- norāda uz centru
- centri- norāda uz centru
- centro- norāda uz centru
- līdz norāda uz ciešu darbības, stāvokļa vienlaicīgumu; reizē ar
- amilo- norāda uz cieti
- skler- norāda uz cietu konsistenci; sacietējumu; sklerozi kā procesu; cīpsleni
- tur norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts
- te norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek
- tepat norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek
- pie norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas
- pie norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības
- no norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir
- ten- norāda uz cīpslu
- tendo- norāda uz cīpslu
- teno- norāda uz cīpslu
- tenonto- norāda uz cīpslu
- ingvino- norāda uz cirksni
- par norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido
- sahar- norāda uz cukuru
- sahari- norāda uz cukuru
- saharo- norāda uz cukuru
- helko- norāda uz čūlu
- ofi- norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu
- ofio- norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu
- no norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu
- pus- norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
- mero- norāda uz daļu
- starp norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process
- stāvus norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi
- pa norāda uz darbības cēloni
- cauri norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību un to, ka tā veikta visā minētajā laika posmā
- iz norāda uz darbības ilgumu, arī uz tās ierobežojumu laikā
- par norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita
- uz- norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi
- caur norāda uz darbības līdzekli
- da norāda uz darbības mēru, pakāpi
- ciktāl norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu
- ar norāda uz darbības nolūku
- iz norāda uz darbības nolūku
- iz- norāda uz darbības pabeigtību
- sa- norāda uz darbības pabeigtību
- uz- norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti
- sa- norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu
- ar norāda uz darbības pastiprinājumu
- iz- norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu
- uz- norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi
- iz- norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu
- sa- norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu
- uz- norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam)
- uz- norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu
- no norāda uz darbības subjektu
- ar norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni
- līdz ar to norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu, kā arī uz cēloņu un seku attieksmēm ar iepriekšteikto
- par norāda uz darbības veicēju skaitu
- priekš norāda uz darbības veicēju skaitu; par
- par norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits
- caur norāda uz darbības veicinātāju
- car norāda uz darbības veicinātāju, cēloni, iemeslu
- iz norāda uz darbības veidu
- pa norāda uz darbības veidu, arī secību
- ar norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi
- līdz norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi
- ar norāda uz darbības veikšanas rīku, ierīci
- tā norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu; arī tamlīdzīgi; līdzīgi
- ar norāda uz darbības veikšanas, realizēšanas līdzekli
- iz norāda uz darbības vietu, kam kas atrodas vai virzās virsū
- iz- norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes)
- uz- norāda uz darbības virzību augšā, uz augšu
- iz- norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko)
- uz- norāda uz darbības virzību uz kādas vietas
- iz- norāda uz darbības virzību uz visām pusēm
- uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- nemaz norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu
- kad norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu
- šādi norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; šādā veidā
- kur norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu
- tā norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi
- iz norāda uz darbības, norises, procesa laiku
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi
- no norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa izplatības robežu
- tad norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi)
- tā norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu
- tādējādi norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu; tā 1 (2)
- zem norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi
- iz norāda uz darbības, procesa virzienu, kur, kādā virzienā notiek darbība
- cik ļoti norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos)
- kā norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti
- par norāda uz darbības, stāvokļa saturu
- reize norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu
- tiktāl norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi
- tiktālu norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi
- ar norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo
- pretī norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu
- pretī norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību
- pretī norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā
- pie norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista
- pēc norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis
- pirms norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- priekš norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- tikpat norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs; arī tāpat 1 (8)
- no norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis
- kopš norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms
- erg- norāda uz darbu
- ergo- norāda uz darbu
- bez norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā
- olig- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
- oligo- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
- pāri norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz
- pāri par norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz
- par norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi
- pekilo- norāda uz dažādību vai nevienmērību
- poikil- norāda uz dažādību vai nevienmērību
- poikilo- norāda uz dažādību vai nevienmērību
- heter- norāda uz dažādu, citādu
- nazo- norāda uz degunu
- rin- norāda uz degunu
- rino- norāda uz degunu
- temporo- norāda uz deniņiem vai deniņu daivu
- frenik- norāda uz diafragmu vai diafragmas nervu
- freniko- norāda uz diafragmu vai diafragmas nervu
- blast- norāda uz dīgli, dīgļa šūnām vai agrīnām embrija stadijām
- blasto- norāda uz dīgli, dīgļa šūnām vai agrīnām embrija stadijām
- štā norāda uz dimensijas izmēru
- štas norāda uz dimensijas izmēru
- starp norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība
- duo- norāda uz divi
- starp norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes
- dipi- norāda uz divkāršu
- diplo- norāda uz divkāršu
- duodēn- norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu
- duodeno- norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu
- antr- norāda uz dobumu
- antro- norāda uz dobumu
- ideo- norāda uz domāšanu, uz psihisku darbību
- pireto- norāda uz drudzi
- pelo- norāda uz dubļiem
- estr- norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu
- estro- norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu
- -pāgs norāda uz dvīņaugli ar dvīņu kroplību
- ehino- norāda uz dzeloņiem, asiem izaugumiem vai līdzību ar ezi
- luteo- norāda uz dzeltenu
- ksant- norāda uz dzeltenu krāsu
- ksanto- norāda uz dzeltenu krāsu
- sidero- norāda uz dzelzi
- metr- norāda uz dzemdi
- uter- norāda uz dzemdi
- utero- norāda uz dzemdi
- hister- norāda uz dzemdi vai histēriju
- histero- norāda uz dzemdi vai histēriju
- toko- norāda uz dzemdībām
- gon- norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi
- gona- norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi
- gone- norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi
- gono- norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi
- fall- norāda uz dzimumlocekli
- falli- norāda uz dzimumlocekli
- fallo- norāda uz dzimumlocekli
- balan- norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu
- balano- norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu
- ģenito- norāda uz dzimumorgāniem
- audi- norāda uz dzirdi
- audito- norāda uz dzirdi
- horoid- norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni
- ar norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes
- kurš norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu
- niviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību
- neviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos)
- šitenāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- štāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- kurš norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums
- ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas
- ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam)
- tāds norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt
- priekš norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs
- šis norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta
- tāds norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver
- viņš norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1)
- ar norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu
- viss norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma
- vivi- norāda uz dzīvu, dzīvību
- broma- norāda uz ēdienu, uz diētu
- bromato- norāda uz ēdienu, uz diētu
- pneo- norāda uz elpošanu
- traheo- norāda uz elpvadu, traheju
- oleo- norāda uz eļļu
- embri- norāda uz embriju
- embrio- norāda uz embriju
- brefo- norāda uz embriju vai jaundzimušo
- skia- norāda uz ēnu, ēnas kontūrām
- kā nekā norāda uz faktu, kas ietekmē, pamato, izskaidro iepriekšminēto informāciju
- par norāda uz fiziskas darbības objektu
- morf- norāda uz formu
- morfo- norāda uz formu
- fot- norāda uz gaismu
- fizo- norāda uz gaisu vai gāzi
- pneim- norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām
- pneima- norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām
- pneimato- norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām
- encefal- norāda uz galvas smadzenēm
- encefalo- norāda uz galvas smadzenēm
- gir- norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru
- giro- norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru
- polio- norāda uz galvas vai muguras smadzeņu pelēko vielu
- krani- norāda uz galvaskausu
- kranio- norāda uz galvaskausu
- arh- norāda uz galveno, pirmo; anatomijā un bioloģijā - uz pirmsākumu, cilmi
- cefal- norāda uz galvu
- cefalo- norāda uz galvu
- karn- norāda uz gaļu, miesu
- karni- norāda uz gaļu, miesu
- -tīmija norāda uz garastāvokli
- kortiko- norāda uz garozu
- lei- norāda uz gludu, līdzenu
- leio- norāda uz gludu, līdzenu
- lio- norāda uz gludu, līdzenu
- miks- norāda uz gļotām vai gļotādu
- mikso- norāda uz gļotām vai gļotādu
- muci- norāda uz gļotām vai gļotādu
- muko- norāda uz gļotām vai gļotādu
- cillo- norāda uz greizu formu, līkumu
- pie norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts
- ciez- norāda uz grūtniecību
- ciezio- norāda uz grūtniecību
- koks- norāda uz gūžas locītavu
- hil- norāda uz hilu, uz limfu
- hili- norāda uz hilu, uz limfu
- hilo- norāda uz hilu, uz limfu
- koil- norāda uz iedobumu
- koilo- norāda uz iedobumu
- terato- norāda uz iedzimtu kroplību, patoloģiju embrionālā attīstībā
- ektro- norāda uz iedzimtu trūkumu
- peliko- norāda uz iegurni
- pelveo- norāda uz iegurni
- pelvi- norāda uz iegurni
- pelvio- norāda uz iegurni
- -īts norāda uz iekaisuma procesu
- flogo- norāda uz iekaisumu
- splanhn- norāda uz iekšējiem orgāniem
- splanhno- norāda uz iekšējiem orgāniem
- viscero- norāda uz iekšējiem orgāniem
- tādēļ norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku
- tālab norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku; tādēļ (1)
- tāpēc norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu
- tādēļ norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu; tāpēc (1)
- tālab norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu; tāpēc (1)
- tik norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu
- tikiem norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- tikos norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- viss norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu
- tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams
- car norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts
- stil- norāda uz īlenveida izaugumu
- stilo- norāda uz īlenveida izaugumu
- vairāk norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību)
- daudz norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību
- toks- norāda uz indi, saindēšanos
- toksi- norāda uz indi, saindēšanos
- toksio- norāda uz indi, saindēšanos
- tokso- norāda uz indi, saindēšanos
- -plēģija norāda uz insultu, paralīzi
- daudzkārt norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
- štāds norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti
- šitenāds norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti
- super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
- mazliet norāda uz īslaicīgu, vāju darbību
- brevi- norāda uz īsumu
- kopr- norāda uz izkārnījumiem
- kopro- norāda uz izkārnījumiem
- skat- norāda uz izkārnījumiem
- skato- norāda uz izkārnījumiem
- sterko- norāda uz izkārnījumiem
- ankil- norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu
- ankilo- norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu
- strept- norāda uz izliektu; uz streptokokiem
- strepto- norāda uz izliektu; uz streptokokiem
- -rēja norāda uz iztecējumiem, atdalījumiem
- tāpat norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam
- kaino- norāda uz jaunu, neparastu
- dendro- norāda uz jēdziena saistību ar kokiem
- lumbo- norāda uz jostas apvidu
- lurabo- norāda uz jostas apvidu
- estezio- norāda uz jušanu
- kāds norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
- kāpēc norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3)
- kad norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kālab norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3); kāpēc (3)
- kādēļ norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kāpēc (3)
- zem norāda uz kā (parasti fizikālas parādības) iedarbību (uz ko)
- nikāds norāda uz kā aptuvenību, nepilnīgumu
- vien norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu
- iz norāda uz kā daudzumu
- da norāda uz kā līdzību, atbilstību
- iz norāda uz kā pārākumu
- iz norāda uz kā pazīmi, īpašību
- iz norāda uz kā piemērotību, atbilstību
- nikāds norāda uz kā pilnīgu noliegumu
- pa vienam norāda uz kā skaitu, secību; ļoti daudzi
- kurp norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu
- bez norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu
- kuldo- norāda uz kabatu, iedobumu
- iz norāda uz kāda laikposma vai laika momenta tuvošanos
- cikreiz norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu; cik reižu
- līdz norāda uz kādas grupas, kopas robežām
- no norāda uz kādas grupas, kopas robežām
- ar norāda uz kādas rīcības pamatojumu
- iz norāda uz kādu gaidāmu parādību
- ar norāda uz kādu papildu daudzumu
- gimno- norāda uz kailumu
- pedi- norāda uz kāju
- pod- norāda uz kāju
- podo- norāda uz kāju
- cervik- norāda uz kaklu
- cerviko- norāda uz kaklu
- trahel- norāda uz kaklu, dzemdes vai urīnpūšļa kaklu
- trahelo- norāda uz kaklu, dzemdes vai urīnpūšļa kaklu
- kalc- norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem
- kalk- norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem
- kaļķo- norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem
- siring- norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu
- siringo- norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu
- hel- norāda uz kārpu, tulznu, varžaci vai purvu
- helo- norāda uz kārpu, tulznu, varžaci vai purvu
- epifizeo- norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri
- epifizio- norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri
- oseo- norāda uz kaulu
- osi- norāda uz kaulu
- ost- norāda uz kaulu
- oste- norāda uz kaulu
- osteo- norāda uz kaulu
- miel- norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm
- mielo- norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm
- mikr- norāda uz kaut ko mazu, sīku
- nano- norāda uz kaut ko nenormāli sīku
- pale- norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu
- mon- norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais
- kvazi- norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu
- pant- norāda uz kaut ko visaptverošu
- panto- norāda uz kaut ko visaptverošu
- plan- norāda uz klejošanu, pārvietošanos
- plano- norāda uz klejošanu, pārvietošanos
- vago- norāda uz klejotājnervu
- pret norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto
- tā norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu
- viņš norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu)
- nenieka norāda uz ko neesošu, nepastāvošu
- atel- norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu
- atelo- norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu
- nikas norāda uz ko nenozīmīgu, mazsvarīgu
- nekas norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu
- tas norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts
- kari- norāda uz kodolu
- nukleo- norāda uz kodolu
- dendr- norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu
- dendri- norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- holedoh- norāda uz kopējo žultsvadu
- holedoho- norāda uz kopējo žultsvadu
- cen- norāda uz kopību
- ceno- norāda uz kopību
- koino- norāda uz kopību
- no norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa
- ar norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu
- hromo- norāda uz krāsu, pigmentāciju
- lev- norāda uz kreiso pusi
- levo- norāda uz kreiso pusi
- sinistr- norāda uz kreiso pusi
- sinistro- norāda uz kreiso pusi
- pero- norāda uz kroplību
- sakr- norāda uz krustu kaulu
- sakro- norāda uz krustu kaulu
- torak- norāda uz krūškurvi
- torako- norāda uz krūškurvi
- sterno- norāda uz krūšu kaulu
- stet- norāda uz krūtīm, krūškurvi
- steto- norāda uz krūtīm, krūškurvi
- mast- norāda uz krūts dziedzeri
- masto- norāda uz krūts dziedzeri
- tel- norāda uz krūtsgalu
- telo- norāda uz krūtsgalu
- pilor- norāda uz kuņģa vārt-
- piloro- norāda uz kuņģa vārtnieku
- gastr- norāda uz kuņģi
- ventrikulo- norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu
- kifo- norāda uz kupri, kuprainību
- surdo- norāda uz kurlumu
- da norāda uz kustības vai darbības mērķi, nolūku
- kin- norāda uz kustību
- kine- norāda uz kustību
- kinezi- norāda uz kustību
- kinezio- norāda uz kustību
- kito- norāda uz kustību
- somat- norāda uz ķermeni
- somato- norāda uz ķermeni
- cel- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
- celi- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
- celio- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
- celo- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
- sarko- norāda uz ķermeņa mīkstajiem audiem, muskuļiem
- hem- norāda uz ķīmiju
- himio- norāda uz ķīmiju
- -toms norāda uz ķirurģisku instrumentu, ko lieto audu pārgriešanai vai pārdalīšanai
- dekstro- norāda uz labējo, uz labo pusi
- ei- norāda uz labu, īstu, pareizu
- pret norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms
- ar norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis
- šitis norāda uz laika ziņā tuvāko nojēgumu
- pa norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas
- pa norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību
- pie norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību; pēc 2(1)
- no norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
- pēc norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
- līdz norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām
- no norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām
- priekš norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots
- vēl norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur)
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme
- pa norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv
- vēl norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim
- te norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi
- no norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās
- viņpus norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments
- pēc norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis
- viņpus norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis; arī [pēc]{s:2648}
- tad norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk
- pirms norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- priekš norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2
- pāri norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis
- pār norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē
- hron- norāda uz laiku
- hrono- norāda uz laiku
- kopš norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis; pirms
- da norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis
- līdz norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība
- no norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1)
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- par norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1)
- desm- norāda uz lenti, saiti, saistījumu vai saistaudiem
- desmo- norāda uz lenti, saiti, saistījumu vai saistaudiem
- ksif- norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili
- ksifo- norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili
- tāpat norāda uz līdzšinēju nemainīgu stāvokli, arī darbību, norisi
- cerebr- norāda uz lielajām smadzenēm
- cerebro- norāda uz lielajām smadzenēm
- sa- norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu
- mejo- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
- mio- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
- lieno- norāda uz liesu
- splen- norāda uz liesu
- spleno- norāda uz liesu
- savs norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu
- il- norāda uz līkumaino zarnu
- ile- norāda uz līkumaino zarnu
- ileo- norāda uz līkumaino zarnu
- limf- norāda uz limfu vai limfaudiem
- limfo- norāda uz limfu vai limfaudiem
- glio- norāda uz līmveida vielu vai neirogliju
- artr- norāda uz locītavu
- koli- norāda uz lokzarnu
- kolo- norāda uz lokzarnu
- labio- norāda uz lūpu
- heil- norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu
- heilo- norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu
- karcin- norāda uz ļaundabīgu audzēju, vēzi
- karcino- norāda uz ļaundabīgu audzēju, vēzi
- cac- norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu
- caco- norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu
- kak- norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu
- kako- norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu
- tik tikko norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi
- elitr- norāda uz maksti
- elitro- norāda uz maksti
- kolp- norāda uz maksti
- kolpo- norāda uz maksti
- vagīn- norāda uz maksti
- vagini- norāda uz maksti
- vagino- norāda uz maksti
- trih- norāda uz matu vai matam līdzīgu struktūru
- triho- norāda uz matu vai matam līdzīgu struktūru
- nimfo- norāda uz mazajām kaunuma lūpām
- līdz norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
- no norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
- jauns norāda uz mazāku vecumu attiecībā pret cita vecumu
- -pēnija norāda uz mazināšanos, trūkumu
- parvi- norāda uz mazu, nelielu
- farmako- norāda uz medikamentiem, dziedniecības līdzekļiem
- glos- norāda uz mēli
- gloso- norāda uz mēli
- meno- norāda uz menstruāciju
- sa- norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu
- pēc norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka
- gangli- norāda uz mezglu, mezglveida struktūru
- ganglio- norāda uz mezglu, mezglveida struktūru
- hipn- norāda uz miegu
- hipno- norāda uz miegu
- somn- norāda uz miegu
- somni- norāda uz miegu
- somno- norāda uz miegu
- daudz norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu
- viss norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu
- higr- norāda uz mitrumu, ūdeni, šķidrumu
- higro- norāda uz mitrumu, ūdeni, šķidrumu
- rahi- norāda uz mugurkaulu
- rahio- norāda uz mugurkaulu
- dors- norāda uz muguru
- dorsi- norāda uz muguru
- dorso- norāda uz muguru
- not- norāda uz muguru
- noto- norāda uz muguru
- mi- norāda uz muskuli
- mio- norāda uz muskuli
- muskulo- norāda uz muskuli
- stomat- norāda uz muti
- stomato- norāda uz muti
- omfal- norāda uz nabu, uz nabassaiti
- omfalo- norāda uz nabu, uz nabassaiti
- onih- norāda uz nagu
- oniho- norāda uz nagu
- viņš norāda uz nākamo laikposmu
- nikt- norāda uz nakti
- nikto- norāda uz nakti
- tanat- norāda uz nāvi
- tanato- norāda uz nāvi
- nekr- norāda uz nāvi, atmiršanu
- nazio- norāda uz nazionu
- pret- norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam; norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto
- nedaudz norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet
- maz norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu
- pseid- norāda uz neīstu, šķietamu, simulējošu
- oz- norāda uz nelabu smaku
- ozo- norāda uz nelabu smaku
- brom- norāda uz nelabu smaku, smirdoņu; uz bromu
- bromo- norāda uz nelabu smaku, smirdoņu; uz bromu
- mazliet norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz
- necik norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- malako- norāda uz nenormālu mīkstumu, maigumu; uz atmiekšķēšanos
- tepatēm norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kurā kas atrodas, notiek
- tur norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1)
- šepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit
- te norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1)
- tepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1)
- šeit norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur
- štik norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik
- tikkā norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik
- kurš norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- kurš norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas)
- kāds norāda uz nenoteiktu laika momentu
- viens norāda uz nenoteiktu laika momentu
- kaut kas norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme
- kāds norāda uz nenoteiktu vietu
- ne no šā, ne no tā norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu
- kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums
- viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
- kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu
- pie norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu
- anti- norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā
- foro- norāda uz nesēju, nešanu
- anizo- norāda uz nevienādibu
- ciktāl norāda uz nezināmu attālumu; cik tālu
- cik norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
- cik norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu
- cik norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu
- cik norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
- ciki norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
- cikos norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums
- kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums
- kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
- kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums
- kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums
- kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
- kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums
- kurp norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
- nefr- norāda uz nierēm
- nefro- norāda uz nierēm
- piel- norāda uz nieres bļodiņu
- pielo- norāda uz nieres bļodiņu
- šis norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku
- klino- norāda uz nolieci vai novirzi
- nekur norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā
- nekurp norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā
- dēļ norāda uz nolūku
- labad norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
- pats norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu
- par norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi
- kurš norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums
- viss norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām
- kopš norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis
- iz norāda uz noteiktu vecumu
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts
- šams norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš
- štā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi; šādi, šādā veidā
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- šams norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi
- šitis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
- štā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
- štas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
- tā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas
- tad norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu
- post- norāda uz notikuma, parādības, stāvokļa secību laikā, telpā, attīstībā, darbībā
- tostarp norāda uz notikumiem, norisēm, parādībām, kas notiek, noris, pastāv starp citiem notikumiem, norisēm, parādībām; tajā skaitā
- līdz norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība
- -ists norāda uz nozares speciālistu, kāda virziena pārstāvi
- rabdo- norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu
- starp norāda uz objektiem, kurus skar, saista kāda kopēja darbība
- priekš norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas
- abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs
- viņpus norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja)
- taipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja)
- šaipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam)
- da norāda uz objektu, uz kuru ir vērsta darbība vai uz kuru kas attiecas; norāda uz attieksmi pret ko
- pa norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens)
- zem norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris
- zem norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots; apakš
- zem norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris; arī pie (1)
- oofor- norāda uz olnīcu
- ooforo- norāda uz olnīcu
- ovari- norāda uz olnīcu
- ovario- norāda uz olnīcu
- ovi- norāda uz olu
- salping- norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu
- salpingo- norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu
- organo- norāda uz orgānu vai organisku vielu
- osmo- norāda uz osmotisko spiedienu
- deiter- norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem
- deitero- norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem
- deito- norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem
- osfr- norāda uz ožu
- osfrezio- norāda uz ožu
- ini- norāda uz pakausi
- inio- norāda uz pakausi
- okcipito- norāda uz pakausi
- aukso- norāda uz palielināšanos, augšanu
- bazi- norāda uz pamatu
- bazio- norāda uz pamatu
- bazo- norāda uz pamatu
- turklāt norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam
- īpaši norāda uz parādībām, apstākļiem, uz kuru apgalvojums vai situācija attiecas spēcīgāk nekā uz citiem
- starp norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process
- kas norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme
- ar norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība
- pretī norāda uz parādīšanos, atrašanos tieši priekšā, ceļā kam
- hiper- norāda uz pārāk lielu paaugstināšanos (funkcijā, apjomā)
- -tomija norāda uz pārgriešanu, pārdalīšanu, atvēršanu
- pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
- heredo- norāda uz pārmantotību
- pārāk norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi
- pleio- norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu
- pleo- norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu
- pa norāda uz pārraides, sūtīšanas u. tml. līdzekli
- ar norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi
- pats norāda uz patstāvīgu darbības veicēju
- mito- norāda uz pavedienveida struktūru, uz līdzību ar pavedienu
- hip- norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā
- kur norāda uz pazīmes pakāpi; norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu; cik 2 (2)
- viss norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu
- pēc norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam
- veids norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi
- tars- norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti
- tarso- norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti
- neviens norāda uz personas neesamību, uz personas pilnīgu noliegumu
- neviens pats norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu
- pie norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās
- pret norāda uz personu, kas ir kādas darbības objekts
- pie norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās
- pento- norāda uz pieci
- pats norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to
- lakt- norāda uz pienu
- lakti- norāda uz pienu
- front- norāda uz pieri vai uz priekšējo stāvokli
- hapt- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
- hapte- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
- hapto- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
- -peksija norāda uz piestiprināšanu, piešūšanu
- tuvu norāda uz pilnīgāku, sīkāku, arī detalizētāku procesu
- nekāds norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu
- hol- norāda uz pilnīgu, veselu
- holo- norāda uz pilnīgu, veselu
- pleks- norāda uz pinumu, tīklotu veidojumu
- pleksi- norāda uz pinumu, tīklotu veidojumu
- plekso- norāda uz pinumu, tīklotu veidojumu
- daktil- norāda uz pirkstu
- prot- norāda uz pirmo, iepriekšējo, pirmējo
- proto- norāda uz pirmo, sākotnējo, iepriekšējo, pirmējo
- plani- norāda uz plakanu, līdzenu
- plano- norāda uz plakanu, līdzenu
- plat- norāda uz plakanu, platu
- plati- norāda uz plakanu, platu
- blefar- norāda uz plakstiņu
- blefaro- norāda uz plakstiņu
- lept- norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu
- lepto- norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu
- eiri- norāda uz platu
- pneimon- norāda uz plaušām
- pneimono- norāda uz plaušām
- plazm- norāda uz plazmu
- plazma- norāda uz plazmu
- plazmato- norāda uz plazmu
- plazmo- norāda uz plazmu
- om- norāda uz plecu, arī uz lāpstiņu
- omo- norāda uz plecu, arī uz lāpstiņu
- pleir- norāda uz pleiru
- pleiro- norāda uz pleiru
- -rekse norāda uz plīsumu
- fren- norāda uz prātu vai diafragmu
- freno- norāda uz prātu vai diafragmu
- kontr- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
- kontra- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
- ant- norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai vielu
- miz- norāda uz pretīgumu, naidu
- mizo- norāda uz pretīgumu, naidu
- toties norāda uz pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- da norāda uz pretstatu; taču
- viņgal norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
- ar norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu
- ar norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcībā darbības veikšanas momentā
- ar norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību
- viss norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur
- psih- norāda uz psihi, prātu, apziņu
- psiho- norāda uz psihi, prātu, apziņu
- pret norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu
- iz norāda uz psihiskās darbības vērstību
- no norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu; par
- par norāda uz psihiskas darbības, procesa izraisītāju
- no norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts
- pie norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk
- sfigmo- norāda uz pulsu
- pus- norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma
- pus- norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma
- semi- norāda uz pusi, daļu, daļēju raksturu
- cist- norāda uz pūsli vai cistu
- cisti- norāda uz pūsli vai cistu
- cistido- norāda uz pūsli vai cistu
- cistiko- norāda uz pūsli vai cistu
- cisto- norāda uz pūsli vai cistu
- sapr- norāda uz pūšanu, pūstošu vielu
- -poēze norāda uz radīšanu, rašanos
- kerat- norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos
- kerato- norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos
- graf- norāda uz rakstīšanu, pieraksti, rokrakstu
- pats norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti
- viens norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti
- opto- norāda uz redzamo, uz redzi
- fanero- norāda uz redzamu, skaidru
- talam- norāda uz redzes uzkalnu
- talamo- norāda uz redzes uzkalnu
- kilo- norāda uz reizinājumu ar 2^10^ = 1024 (2 desmitajā pakāpē)
- pahi- norāda uz resnumu, biezumu
- cikatr- norāda uz rētu
- cikatriko- norāda uz rētu
- ulo- norāda uz rētu vai smaganām
- kost- norāda uz ribām
- kosti- norāda uz ribām
- kosto- norāda uz ribām
- faring- norāda uz rīkli
- faringo- norāda uz rīkli
- hir- norāda uz roku
- hiro- norāda uz roku
- brahi- norāda uz roku vai augšdelmu
- brahio- norāda uz roku vai augšdelmu
- zim- norāda uz rūgšanu, fermentāciju
- zimo- norāda uz rūgšanu, fermentāciju
- pikro- norāda uz rūgtu
- stref- norāda uz sagriešanu, savīšanu
- strefo- norāda uz sagriešanu, savīšanu
- ino- norāda uz saistaudiem, kā arī uz muskuļu, kolagēnajām, elastīgajām šķiedrām
- -pole norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes
- nitri- norāda uz saistību ar slāpekļskābi vai slāpekli
- nitro- norāda uz saistību ar slāpekļskābi vai slāpekli
- ksil- norāda uz sakarību ar koku (koksni)
- ksilo- norāda uz sakarību ar koku (koksni)
- riz- norāda uz sakni
- rizo- norāda uz sakni
- glik- norāda uz saldu garšu, saldu vielu vai glikozi
- hali- norāda uz sāli
- skolio- norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu
- liel- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
- sīk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu
- maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
- maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu
- rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu
- rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu
- virs- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru
- vidus- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- krimo- norāda uz salu vai aukstumu
- tikko norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi
- latero- norāda uz sānu, sānisku
- alg- norāda uz sāpēm
- algeo- norāda uz sāpēm
- algesi- norāda uz sāpēm
- algio- norāda uz sāpēm
- algo- norāda uz sāpēm
- odin- norāda uz sāpēm
- odino- norāda uz sāpēm
- oneir- norāda uz sapni
- oneiro- norāda uz sapni
- eritr- norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem
- eritro- norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem
- -rāfija norāda uz sašūšanu
- heli- norāda uz sauli
- helio- norāda uz sauli
- kser- norāda uz sausumu
- ksero- norāda uz sausumu
- zigo- norāda uz savienojumu, saistību
- facio- norāda uz seju
- prozop- norāda uz seju
- prozopo- norāda uz seju
- orh- norāda uz sēklinieku
- orhi- norāda uz sēklinieku
- orhido- norāda uz sēklinieku
- orhio- norāda uz sēklinieku
- oshe- norāda uz sēklinieku maisiņu
- osheo- norāda uz sēklinieku maisiņu
- gamo- norāda uz seksuālu savienošanos
- miceto- norāda uz sēnēm
- mik- norāda uz sēnēm
- miko- norāda uz sēnēm
- oro- norāda uz serumu
- sero- norāda uz serumu vai serozām īpašībām
- heks- norāda uz seši
- aut- norāda uz sevi pašu
- iši- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
- išio- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
- pig- norāda uz sēžu
- pigo- norāda uz sēžu
- ptial- norāda uz siekalām
- ptialo- norāda uz siekalām
- sial- norāda uz siekalām
- sialo- norāda uz siekalām
- parieto- norāda uz sienu vai paura kaulu
- etmo- norāda uz sietiņkaulu
- epizio- norāda uz sievietes ārējiem dzimumorgāniem
- gin- norāda uz sievieti, sieviešu kārtu
- gine- norāda uz sievieti, sieviešu kārtu
- gineko- norāda uz sievieti, sieviešu kārtu
- gino- norāda uz sievieti, sieviešu kārtu
- term- norāda uz siltumu, karstumu
- bulbo- norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm
- kardi- norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri
- kardia- norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri
- kardio- norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri
- tad norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas
- līdz norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu
- hept- norāda uz skaitli septiņi
- aku- norāda uz skaņu, uz dzirdi
- spondil- norāda uz skriemeli
- spondilo- norāda uz skriemeli
- hondr- norāda uz skrimsli; uz graudiņiem
- hondri- norāda uz skrimsli; uz graudiņiem
- hondro- norāda uz skrimsli; uz graudiņiem
- cili- norāda uz skropstām
- cilio- norāda uz skropstām
- mal- norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai funkcijas nepilnību vai traucējumu
- noz- norāda uz slimību
- nozo- norāda uz slimību
- -pātija norāda uz slimību, ciešanām
- pat- norāda uz slimību, patoloģiju
- pato- norāda uz slimību, patoloģiju
- meningo- norāda uz smadzeņu apvalkiem
- gingiv- norāda uz smaganām
- gingivo- norāda uz smaganām
- bar- norāda uz smagumu, spiedienu, barometrisko spiedienu
- osm- norāda uz smaku, smaržu, ožu
- osmo- norāda uz smaku, smaržu, ožu
- psammo- norāda uz smiltīm vai smiltīm līdzīgu vielu
- sfen- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
- sfeno- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
- pterigo- norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu
- pterig- norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu
- spazmo- norāda uz spazmu
- uz- norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko)
- spektro- norāda uz spektru
- labā norāda uz spēlētāju vai komandu, kura ir vadībā, uzvar
- sperm- norāda uz spermu
- spermat- norāda uz spermu
- spermato- norāda uz spermu
- spermio- norāda uz spermu
- spermo- norāda uz spermu
- pjezi- norāda uz spiedienu
- pjezo- norāda uz spiedienu
- heliko- norāda uz spirāli
- spir- norāda uz spirāli vai elpošanu
- spiro- norāda uz spirāli vai elpošanu
- spor- norāda uz sporām
- spori- norāda uz sporām
- sporo- norāda uz sporām
- perineo- norāda uz starpeni
- aktin- norāda uz staru, staru enerģiju, uz starainību
- met- norāda uz stāvokli vai procesu, kas seko kaut kam; uz pārmaiņu vai pāreju no viena stāvokļa citā
- zem norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis
- klāt norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur)
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību
- projām norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis
- prom norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita
- pretī norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu)
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī
- klāt norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā)
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis
- pāri norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās
- pretī norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē
- nost norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā
- prom norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā)
- projām norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā)
- virsū norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas)
- ciet norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts
- cieti norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1)
- ciet norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis
- nost norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts
- klāt norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur)
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.)
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies
- nost norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nogādāts (kur, kam) pirms kā cita
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā
- ciet norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts
- pāri norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko)
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms
- klāt norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko)
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota
- klāt norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts
- klāt norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms)
- klāt norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments)
- ciet norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana
- pagalam norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms)
- ciet norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.)
- cieti norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2)
- pāri norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram)
- lāgā norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami
- priekšā norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē
- vairs norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa)
- vairs norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa); līdz šim brīdim
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā)
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process)
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums)
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process)
- klāt norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu
- pret norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība
- tā norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti
- no norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām
- pio- norāda uz strutām
- gonio- norāda uz stūri, leņķi
- spongio- norāda uz sūkli vai sūkļveida struktūru
- opo- norāda uz sulu vai seju
- cin- norāda uz suni
- cino- norāda uz suni
- kin- norāda uz suni
- kino- norāda uz suni
- oscil- norāda uz svārstībām, vibrācijām
- oscilo- norāda uz svārstībām, vibrācijām
- ksen- norāda uz svešu vai neparastu
- kseno- norāda uz svešu vai neparastu
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā
- steno- norāda uz šaurumu
- akant- norāda uz šķautni, smaili
- akanto- norāda uz šķautni, smaili
- shiz- norāda uz šķeltni vai skaldīšanos
- shizo- norāda uz šķeltni vai skaldīšanos
- shisto- norāda uz šķeltni, plaisu
- cauri norāda uz šķēršļiem, apstākļiem, kurus jāpārvar darbības laikā
- lio- norāda uz šķīdināšanu
- fibr- norāda uz šķiedru, šķiedrainību vai saistaudiem
- -cīts norāda uz šūnu
- rekt- norāda uz taisno zarnu
- rekto- norāda uz taisno zarnu
- arho- norāda uz taisno zarnu vai tūpli
- ort- norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku
- tel- norāda uz tālumu, nobeigumu, noslēgumu
- teleo- norāda uz tālumu, nobeigumu, noslēgumu
- pimel- norāda uz taukiem
- pimelo- norāda uz taukiem
- stear- norāda uz taukiem
- stearo- norāda uz taukiem
- steat- norāda uz taukiem
- steato- norāda uz taukiem
- lip- norāda uz taukiem un lipīdiem
- lipo- norāda uz taukiem un lipīdiem
- oment- norāda uz taukplēvi
- omento- norāda uz taukplēvi
- reo- norāda uz tecēšanu, plūsmu
- pa norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts
- līdz norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic
- no norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic
- pie norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts
- iz norāda uz tieksmi pēc kā
- aiz norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos
- priekš norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts
- no norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko)
- par norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu
- pie norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu)
- pret norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība
- pie norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno
- pa norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība
- pret norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās
- no norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem
- pār norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru)
- pie norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts
- pie norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko)
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai)
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu
- turpat norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu
- šitis norāda uz to personu, par kuru patlaban runā
- pie norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis
- pie norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas
- kas norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība
- pēc norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi
- pa norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv
- sa- norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti
- iz norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām
- dēļ norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
- pēc norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
- bez norāda uz to, kā nav kādā darbībā, procesā
- formil- norāda uz to, ka vielas sastāvā ir skudrskābes radikālis (CH==O)
- labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad
- starp norāda uz to, kam (cilvēks) spēcīgi pievēršas kāda laikposma daļās
- pie norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- pret norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī
- pēc norāda uz to, kam kas ir līdzīgs
- no norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā
- par norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē
- aiz norāda uz to, kam pieskaras, ko tver, ved, tur u. tml.
- no norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas
- apkārt norāda uz to, kas atrodas lokveidā
- no norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu
- no norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā
- proto- norāda uz to, kas ir augstākais, vecākais, galvenais
- pēc norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam
- no norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai
- no norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli
- no norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā
- ar norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa
- no norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts
- ar norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
- -ants norāda uz to, kas ko dara, darbojas
- pēc norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- neieskaitot norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā; izņemot (2)
- bez norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā; izņemot, neieskaitot
- pirms norāda uz to, kas telpas ziņā vēl nav sasniegts
- pār norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei
- pret norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu
- pie norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas
- pie norāda uz to, ko sasniedz, iegūst
- pēc norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu
- pēc norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.)
- no norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts
- no norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk
- garām norāda uz to, kur kas pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk
- apkārt norāda uz to, kur kas virzās lokveidā
- no norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost
- iz norāda uz to, kur, kādā vietā vai uz kā notiek, norisinās kāda darbība
- no norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai
- no norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc
- kur norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo
- no norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā
- pie norāda uz to, kuru satver vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras
- iz norāda uz to, no kādiem līdzekļiem kas, kāds iztiek
- līdz norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita
- pa norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc
- pēc norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara
- pie norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība; par (2)
- mogi- norāda uz traucējumu, grūtībām
- traumato- norāda uz traumu
- feri- norāda uz trīsvērtīgo dzelzi
- tromb- norāda uz trombu
- trombo- norāda uz trombu
- hernio- norāda uz trūci
- cele- norāda uz trūci, pietūkumu
- -cēle norāda uz trūci, pietūkumu
- leip- norāda uz trūkumu, nepietiekamību
- leipo- norāda uz trūkumu, nepietiekamību
- ambli- norāda uz trulu, vāju
- keno- norāda uz tukšumu
- skoto- norāda uz tumsu
- feo- norāda uz tumšu krāsu
- mela- norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu
- melan- norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu
- melano- norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu
- prokt- norāda uz tūpli vai taisno zarnu
- prokto- norāda uz tūpli vai taisno zarnu
- kas norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu
- tālāk norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu
- priekšā norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā
- tepatēm norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē lietvārds
- šek norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē substantīvs
- šte norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē substantīvs
- pretī norāda uz tuvošanos kādam laikposmam
- pretī norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas
- plezi- norāda uz tuvumu
- plezio- norāda uz tuvumu
- hidr- norāda uz ūdeni, ūdeņradi, uz šķidru konsistenci, uz limfu, uz sviedriem
- dehidr- norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju
- dehidro- norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju
- stafil- norāda uz ūku, stafilokoku
- stafilo- norāda uz ūku, stafilokoku
- -ūrija norāda uz urinēšanu
- uretr- norāda uz urīnizvadkanālu
- uretro- norāda uz urīnizvadkanālu
- urik- norāda uz urīnskābi
- uriko- norāda uz urīnskābi
- uron- norāda uz urīnu, urīnceļiem; uz asti
- ureter- norāda uz urīnvadu
- uretero- norāda uz urīnvadu
- ofri- norāda uz uzaci
- ofrio- norāda uz uzaci
- sito- norāda uz uzturu
- trof- norāda uz uzturu, barošanos
- trofo- norāda uz uzturu, barošanos
- dromo- norāda uz vadītspēju vai uz skrējienu
- koron- norāda uz vainagu, vainagveida
- korono- norāda uz vainagu, vainagveida
- šis (un) tas norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām
- cits norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību
- pluri- norāda uz vairākumu
- tireo- norāda uz vairogdziedzeri
- tiro- norāda uz vairogdziedzeri
- geno- norāda uz vairošanos vai dzimumu
- astēn- norāda uz vājumu
- asteno- norāda uz vājumu
- irid- norāda uz varavīksneni
- irido- norāda uz varavīksneni
- eko- norāda uz vārda saistību ar ekoloģiju
- logo- norāda uz vārdiem, runu
- log- norāda uz vārdiem, runu, valodu, domāšanu, zinātni
- -onīms norāda uz vārdu, nosaukumu
- jauns norāda uz vecumu, savienojumā ar laika mērvienību
- geri- norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku
- gero- norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku
- geronto- norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku
- ventri- norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu
- ventro- norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu
- laparo- norāda uz vēderu; uz operāciju, kas veikta, pārgriežot vēdera sienu
- variko- norāda uz vēnas paplašināšanos
- fleb- norāda uz vēnu
- flebo- norāda uz vēnu
- veno- norāda uz vēnu
- no norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai
- homeo- norāda uz vienādību, vienveidību, identitāti, homoloģiju, izomēriju
- homo- norāda uz vienādību, vienveidību, identitāti, homoloģiju, izomēriju
- pa norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu
- hapl- norāda uz vienkāršu, parastu, savrupu
- haplo- norāda uz vienkāršu, parastu, savrupu
- kāds norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā; kurš
- šis norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto
- štā norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis
- štas norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis
- top- norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju
- topo- norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju
- virs norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto
- virs norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris
- pa norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā; no
- pa norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā
- kur norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība
- kurp norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība
- pret norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras
- pa norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus)
- otrāpus norāda uz vietu, kas atrodas kam pretējā, otrajā pusē
- iz norāda uz vietu, kur kāds dzīvo, atrodas pie kā
- kuriene norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība
- līdz norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā
- no norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās
- iz norāda uz vietu, kurp kas dodas
- da norāda uz vietu, kurp kas dodas, virzās, tiek virzīts
- pāri norāda uz vietu, kuru augstumā pārsniedz
- starp norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots
- virs norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza
- pret norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība
- pret norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts
- tālāk norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē
- pār norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās)
- līdz norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz
- pa norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts
- apakš norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās; zem
- andr- norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu
- andro- norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu
- kuriene norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu
- -trops norāda uz virzību vai iedarbību uz kaut ko
- da norāda uz virzienu, kur kas atrodas, kur kas norisinās, notiek
- da norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
- nekas norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi
- nikas norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi
- viss norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu
- tāds norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs
- tu norāda uz vispārinātu personu
- klepto- norāda uz zagšanu
- enter- norāda uz zarnām
- entero- norāda uz zarnām
- intestino- norāda uz zarnām
- ilio- norāda uz zarnkaulu vai tukšuma apvidu
- hriz- norāda uz zeltu
- hrizo- norāda uz zeltu; zeltains, zelta krāsā (piemēram, hrizoberils)
- kor- norāda uz zīlīti
- kore- norāda uz zīlīti
- koreo- norāda uz zīlīti
- koro- norāda uz zīlīti
- cian- norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi
- ciān- norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi
- ciano- norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi
- tā norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi
- tādējādi norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu; tā 1 (1)
- -istika norāda uz zinātnes vai praktiskās darbības nozari
- -isms norāda uz zinību, nodarbību, sistēmu, kā arī uz valodas vienībām, parādībām
- dent- norāda uz zobiem
- denti- norāda uz zobiem
- dento- norāda uz zobiem
- odont- norāda uz zobu
- odonto- norāda uz zobu
- genio- norāda uz zodu
- mento- norāda uz zodu
- lepido- norāda uz zvīņainību
- branh- norāda uz žaunām
- branhio- norāda uz žaunām
- gēni- norāda uz žokli
- gnat- norāda uz žokli
- gnato- norāda uz žokli
- bili- norāda uz žulti
- hol- norāda uz žulti
- hole- norāda uz žulti
- holo- norāda uz žulti
- holecist- norāda uz žultspūsli
- holecisto- norāda uz žultspūsli
- starp norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas
- starp norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā
- tur norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek
- pie norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu
- uz norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa
- etno- norāda vai nu uz kultūru salīdzinājumu no antropoloģijas viedokļa vai arī uz vietējo iedzīvotāju skatpunktu
- nekro- norāda vārda saistību ar nāvi, miršanu, atmiršanu, līķiem, mirušo pasauli (nekrofilija, nekrofils, nekrologs, nekropole, nekrotisks, nekroreālists, nekroze u. c.)
- iekš norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās
- aiz norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris
- aiz norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts
- aiz norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris
- iekš norāda, ar ko kas ir saistīts
- tālāk norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, laikposms) turpinās, tiek turpināts
- nekad norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā
- par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
- tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
- sa- norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas
- pāri norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis
- līdz norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu)
- līdzi norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu)
- līdz norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdzi norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdz norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā
- līdzi norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā
- uz- norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts
- līdz norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits)
- līdzi norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits)
- nolasīties norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā
- laukā norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā
- neparko norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā
- tālums norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam
- nostāk norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā)
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē
- otrpus norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu
- vienpus norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu
- priekš norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses)
- tālums norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu
- virs- norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā
- projām norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā)
- prom norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā)
- priekšā norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- līdz norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdzi norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdzās norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko)
- atšķirība norāda, ka (kas) ir atšķirīgs
- pretī norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto
- augšpus norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa)
- augšpus norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu)
- cauri norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots
- klā norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur)
- klāt norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur)
- klātuc norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur)
- klāt norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā)
- tālāk norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to; turpmāk
- lejpus norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai
- priekša norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni
- virspus norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu)
- lejpus norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa)
- lejpus norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu)
- nost norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus
- nopriecāties norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku
- priekšā norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks
- pretī norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi
- sa- norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko
- nost norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis
- priekšā norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- uz- norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam)
- zem norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu)
- priekšā norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem
- priekšā norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē
- nost norāda, ka (kas) norisinās kur tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus
- pāri norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram
- pāri norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot)
- priekšā norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā
- tūliņ norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam
- tūlīt norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam
- tūliņ norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa
- tūlīt norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa
- tāpat norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības
- tā norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1
- tāpat norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis)
- priekšā norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- virsū norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus
- pāri norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu)
- pāri norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu)
- par norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu)
- virs norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu)
- klāt norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas
- sa- norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko
- projām norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā)
- prom norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā)
- sa- norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots
- nost norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots; norāda, ka (kas) mazinās, zūd
- nost norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk
- sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
- sa- norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās
- sa- norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots
- sa- norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts
- sa- norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur
- sa- norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi
- uz- norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam)
- ap- norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā
- sa- norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts
- tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā)
- tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru
- uz- norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur)
- tūlīt norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2)
- tūliņ norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2)
- nost norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā)
- nost norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā)
- virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos
- virsū norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi
- nost norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts prom (no kā virsas)
- tālāk norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā)
- priekša norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa
- tūlīt norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1)
- tūliņ norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1)
- līdz norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu)
- līdzi norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu)
- viss norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur
- priekša norāda, ka (laikposms) turpinās
- nosmieties norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas
- sa- norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā., veidojumā, arī kur; norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu
- ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā
- ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā)
- kontrol- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei
- smalk- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi
- rupj- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu
- laukā norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā (4)
- ārā norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā
- cik norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot
- ap- norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt)
- pa norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus
- iz- norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem
- ap norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā
- cik norāda, ka darbība notiek ar iespējamo piepūli
- sa- norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim)
- ap- norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu
- cauri norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu
- cauri norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu procesu no sākuma līdz beigām
- sa- norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu
- nostin norāda, ka darbība tiek realizēta un pabeigta
- sa- norāda, ka darbība tiek veikta vienlaicīgi kopā ar kādu
- priekšā norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību
- uz- norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi
- ap- norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt)
- cik norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti
- iekšā norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru
- sevis norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu
- reize norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā
- pārāk norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti
- sa- norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību
- sa- norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga
- vaļā norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs
- ārā norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd
- laukā norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas
- ārā norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots
- klāt norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko)
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots
- iz- norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs
- vaļā norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs
- bēgšus norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties
- iz- norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji
- mēgt norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt)
- sa- norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti
- apakš- norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto
- stāvus norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti
- pagalam norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- gar norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko); par
- noklausīties norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties
- noskatīties norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai
- vairs norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad
- vaina norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība
- pirms- norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
- tāpat norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko)
- kāds norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts
- viens norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4)
- nostin norāda, ka kas atdalās, nošķiras no kā
- gar norāda, ka kas atrodas līdztekus kam
- ārpus norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā
- zem- norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā
- iekšpus norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē
- ārpus norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas
- pie norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu
- nostin norāda, ka kas attālinās no kā
- tik tikko norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu
- tikko norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu
- tikko norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā
- tāpat norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam); norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim)
- gar norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam
- zem- norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā
- ārpus norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi
- ārpus norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā
- uz norāda, ka kas notiek laika secībā; arī pēc (3)
- ārpus norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam)
- ārpus norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma
- projām norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes)
- prom norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes)
- gar norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam
- pirms- norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
- priekš- norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
- tāpat norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem
- gar norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko
- priekšā norāda, ka kas tiek veikts agrāk, ātrāk par citiem
- gar norāda, ka kas virzās garām kam
- gar norāda, ka kas virzās līdztekus kam
- car norāda, ka kas virzās līdztekus kam; gar
- caur norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri
- car norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts kam cauri
- no norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
- līdz norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
- no norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
- uz norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
- no norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem
- no norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem
- uz norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem
- sa- norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības
- gar norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko
- pretī norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt
- tikko norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī
- vairs norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk
- pus- norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes
- mazliet norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā
- vairāk norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu)
- maz norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas
- nedaudz norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta
- nedaudz norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā
- pulka norāda, ka minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu; daudz (3)
- pus- norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse
- pagalam norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi; pavisam (1); ļoti
- salon- norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze
- iekams norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms
- arhi- norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais
- vairāk norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu
- pretī norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi
- tāpat norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta
- viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
- pēc- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris
- robež- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits
- -māns norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns)
- pie norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis
- garām norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk
- atpakaļ norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- virs- norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt
- sprūd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi
- minerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem
- sprost- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos
- garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām
- pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko)
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības
- plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko)
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām
- video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam
- pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu
- vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā
- poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem
- vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu
- vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem
- vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem
- meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās
- četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās
- daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās
- multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
- desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās
- div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās
- piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās
- septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās
- trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
- daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu)
- maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā
- bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem
- zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
- foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām
- kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā
- siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
- termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga
- snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu
- vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē
- visu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3)
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi
- jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga
- jeb- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga
- dubult- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā
- remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens
- orto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens
- robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1)
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas
- kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
- kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām
- normāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2)
- standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
- vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem
- pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus
- kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā)
- blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā
- priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu
- iekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko
- zem- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko
- dziļum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī
- vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1)
- tāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā
- šķērs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
- neo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
- arod- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību
- arod- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to
- atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu
- kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
- atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām
- auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju
- avio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem
- būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi
- civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām
- astro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu
- dīzeļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to
- inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku
- pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju
- karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs
- kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri
- kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu
- sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu
- atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu
- kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu
- līgum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu
- mākoņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem
- luno- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to
- metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu
- metro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu
- moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju
- motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju
- komerc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem
- velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu
- vilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku
- jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski
- privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu
- mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski
- moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors
- remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai
- kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu
- augš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo
- vad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu
- guļam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse
- pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa
- paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai
- pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz
- ceturtdaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala
- trešdaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa
- iepriekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita
- retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
- pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
- dubult- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām
- vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga
- pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā)
- ģenerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai
- standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota)
- vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās
- vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai)
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs
- sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu
- blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais
- maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
- moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts
- pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu
- jeb- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs
- auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju
- veidotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā
- oriģināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1)
- oriģināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2)
- pievad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai
- savilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai
- pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem)
- pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi
- piekar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī
- pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā
- pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs
- pneimo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām
- privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi
- robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu
- remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu
- pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu
- meteo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu
- meteoro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu
- kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
- automoto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā
- i- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē
- fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām
- elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju
- video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
- energo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu
- energo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku
- vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas
- izlūk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1)
- izlūk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2)
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi
- sākum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1)
- kosmo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu
- tranzīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- kredīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1)
- ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem
- mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu
- mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju
- metalo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu
- krimināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu
- pils- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili
- kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
- kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
- radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu
- radar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā
- radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu
- radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju
- mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu
- robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu
- robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3)
- korespondenc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā
- siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
- termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
- snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu
- inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā
- tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā
- treniņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā
- hidro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
- piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu
- vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām
- vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu
- ģeo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu
- privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
- kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko)
- savrup- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups
- mij- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu
- meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
- luksus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns
- speciāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1)
- spirāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
- retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns
- maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums
- metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu
- retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus
- vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens
- mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu
- vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu
- vice- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs
- iespied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā
- izpild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu)
- brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām)
- palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu
- palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam
- kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko)
- tumš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis
- gaiš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis
- nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
- nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
- nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1)
- nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2)
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu
- mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs
- civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem
- paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1)
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- spirāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi
- auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski
- kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko)
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību
- eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu
- eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts
- būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā
- ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
- vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu
- pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts
- priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1)
- pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi)
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi
- signāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1)
- elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju
- kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko)
- bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem
- zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
- foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju
- foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi
- kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu
- klavier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli
- likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1)
- likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2)
- daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu
- kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu
- vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu
- vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli
- apkārt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas
- agro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību
- pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā
- pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā
- ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus
- minerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli
- fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi
- savienotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai
- radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā
- elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju
- palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai
- dziļum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai
- papild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam
- elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība
- mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik
- būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu)
- metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists
- būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā
- garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām
- pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko)
- rotor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors
- velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu
- četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas
- daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
- desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas
- div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas
- piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas
- septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas
- seš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu
- trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas
- svir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras
- šarnīr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus
- kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde
- daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums
- ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
- slīd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi
- spiedien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana
- spied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-
- velūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma
- sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe
- karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids
- kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2)
- kontūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
- dziļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā)
- apkārt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība
- maksimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība
- minimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
- miniatūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas
- mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs
- brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
- plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma
- palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums
- daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā
- kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība
- plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma
- metilēn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa
- metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
- četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri
- daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki
- multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
- div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi
- piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci
- septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi
- seš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši
- trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs
- poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt
- dīzeļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1)
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa
- motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš
- desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit
- mēr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai
- iespied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas
āda citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV