baritons
baritons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baritons | baritoni |
| Ģen. | baritona | baritonu |
| Dat. | baritonam | baritoniem |
| Akuz. | baritonu | baritonus |
| Lok. | baritonā | baritonos |
1.Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
1.1.Cilvēks, kam ir šāda balss.
2.Ovālas formas metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros); baritona rags.
3.joma: valodniecība Vārds, kam nav uzsvērta gala zilbe.
4.vēsturisks Baritona viola, izplatīta 18. gs., gk. Vācijā.
Avoti: LLVV, VsV, EV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tuvākā meistarklase plānota jau 27. janvārī, piedaloties baritonam Bendžaminam Aplam.
- Es lūkojos uz baritonu, un baritons savukārt raudzījās uz mani.
- ( baritons alias kontralts joprojām dziedāja kaut ko sērīgi saldkaislu)...
- Par labākajiem operas solistiem atzīti baritons Armands Siliņš un tenors Raimonds Bramanis.
- Pirmais instruments man bija baritons, kuru tagad moderni dēvē par eifoniju.