apoteoze
apoteoze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apoteoze | apoteozes |
| Ģen. | apoteozes | apoteožu |
| Dat. | apoteozei | apoteozēm |
| Akuz. | apoteozi | apoteozes |
| Lok. | apoteozē | apoteozēs |
1.Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē).
1.1.pārnestā nozīmē Svinīgs, pacilāts nobeigums; augstākā pakāpe.
2.joma: mūzika Kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīva kanukisma apoteoze, Viņi izdod sevi, turēdami šādus ielikteņus.
- Viņa apoteoze: viņš būtībā bija plānojis kļūt par savu konkurentu.
- Muzicēt - tas ir izsmalcināti, valdzinoši, tā ir laicīgo manieru apoteoze.
- Tāda būtu Klīstošā holandieša optimistiska apoteoze.
- Saljēri apoteozei nav lemts notikt.