dievināšana
dievināšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dievināšana | dievināšanas |
| Ģen. | dievināšanas | dievināšanu |
| Dat. | dievināšanai | dievināšanām |
| Akuz. | dievināšanu | dievināšanas |
| Lok. | dievināšanā | dievināšanās |
1.Darbība, process → dievināt.
2.joma: literatūrzinātne No pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli.
Avoti: DzV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kobļu nometnē, cik uziet, bet nevienam tāda piekrišana, tāda atklāta dievināšana.
- Viņas kurpju purniņi raudzījās no drānu apakšas; es dievināšanā būtu noliecies pie šīm kurpītēm...
- Vai apmierināta aplaudētāja vīra dievināšanas ideālam?
- Meitene skatījās pretī un dzēra viņa dievināšanu kā vīnu.
- Nav grūti iedomāties, ko sievietei nozīmē ienākt ģimenē, kur visam pāri klājas nelaiķes dievināšana.