bēguļot
Lietojuma biežums :
bēguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
1.1.Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
1.2.Ilgstoši vairīties (no kāda).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri