bēgulis
Lietojuma biežums :
bēgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
bēgule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
Saistītās nozīmesbēglis.
Stabili vārdu savienojumiTekulis un bēgulis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri