izūtrupēt
izūtrupēt 2. konjugācijas darbības vārds; neaktuāls, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izūtrupēju | izūtrupējam | izūtrupēju | izūtrupējām | izūtrupēšu | izūtrupēsim |
| 2. pers. | izūtrupē | izūtrupējat | izūtrupēji | izūtrupējāt | izūtrupēsi | izūtrupēsiet, izūtrupēsit |
| 3. pers. | izūtrupē | izūtrupēja | izūtrupēs | |||
Pavēles izteiksme: izūtrupē (vsk. 2. pers.), izūtrupējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izūtrupējot (tag.), izūtrupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izūtrupētu
Vajadzības izteiksme: jāizūtrupē
1.Ūtrupē izpārdot.
2.Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kara laikā izdegusi muižas dzīvojamā ēka, lietas izūtrupētas vai izlaupītas.
- 1754. gadā Nīgrandes muižu izūtrupēja kreditori, likvidēja arī Pīlesmiestu.
- Kad Vaildu ieslodzīja cietumā, viņa namu izūtrupēja un darbistabu burtiski izlaupīja.
- Nu tam pienācis gals, jo māja tuvāko mēnešu laikā tiks izūtrupēta par bankai nenomaksātajiem parādiem.
- Vidzemē viņa zemes īpašumi tika izūtrupēti, viņa raksti sadedzināti un pašam draudēja nāvessods par valsts nodevību.