dervišs
dervišs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dervišs | derviši |
| Ģen. | derviša | dervišu |
| Dat. | dervišam | dervišiem |
| Akuz. | dervišu | dervišus |
| Lok. | dervišā | dervišos |
1.Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību.
PiemēriSufisti ir radījuši īpašu sarunas veidu ar dievu caur deju sema, viņus dēvē arī par virpuļojošajiem dervišiem.
- Sufisti ir radījuši īpašu sarunas veidu ar dievu caur deju sema, viņus dēvē arī par virpuļojošajiem dervišiem.
- Dievu un ja kristiešiem šo vienotību kuru sasniedz pārsvarā lūgšanās un meditācijās uzskata par savu reliģijas augstāko posmu, tad dervišiem tieši otrādāk, ja pēc ekstāzes var atgriezties atpakaļ un ar iegūto pieredzi dzīvot tālāk sludinot to apkārtējiem, tikai tad ir jēga no kontakta ar Dievu.
- Šajā pilsētā dibināta Mevlevi dervišu brālība.
- Šī ceremonija, kurā derviši izvietojas aplī un griežas ap savu asi, noved līdz garīgai ekstāzei, kas savukārt nozīmē mistisko apvienošanos ar dievu un absolūto ideālu.
- Taču vispirms jūsu ceļš vedīs uz skarbo Kapadokiju, kur skatīsiet neparasti savādas klintis, kas atgādina maza bērna no slapjām smiltīm jūrmalā salipinātas dubļu pilis un turpat netālu Konijas apkaimē arī leģendāros virpuļojošos dervišus.
2.Musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams.
Avoti: LLVV, R1
Korpusa piemēri:šeit