pretimbraucējs
pretimbraucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretimbraucējs | pretimbraucēji |
| Ģen. | pretimbraucēja | pretimbraucēju |
| Dat. | pretimbraucējam | pretimbraucējiem |
| Akuz. | pretimbraucēju | pretimbraucējus |
| Lok. | pretimbraucējā | pretimbraucējos |
pretimbraucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretimbraucēja | pretimbraucējas |
| Ģen. | pretimbraucējas | pretimbraucēju |
| Dat. | pretimbraucējai | pretimbraucējām |
| Akuz. | pretimbraucēju | pretimbraucējas |
| Lok. | pretimbraucējā | pretimbraucējās |
Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja priekšējie lukturi noregulēti par augstu, tie var apžilbināt pretimbraucēju.
- Un šādi ar " ķīniešu ksenonu" aprīkotie spēkrati apžilbina pretimbraucējus.
- Ja satika kādu pazīstamu pretimbraucēju, vectēvs apstājās un parunājās.
- Un arī to sasitis ?? Kādi neprašas tie pretimbraucēji!
- Tad, lai nenāktos elpot pretimbraucēju saceltos putekļus, logi tika steigšus vērti ciet.