pieveikt
pieveikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieveicu | pieveicam | pieveicu | pieveicām | pieveikšu | pieveiksim |
| 2. pers. | pieveic | pieveicat | pieveici | pieveicāt | pieveiksi | pieveiksiet, pieveiksit |
| 3. pers. | pieveic | pieveica | pieveiks | |||
Pavēles izteiksme: pieveic (vsk. 2. pers.), pieveiciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieveicot (tag.), pieveikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieveiktu
Vajadzības izteiksme: jāpieveic
1.Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
1.1.Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
1.2.Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama); panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
1.3.pārnestā nozīmē Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) – par parādībām dabā.
1.4.pārnestā nozīmē Par slimībām, neveiksmēm.
2.Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
3.Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sv. Georgs devās cīņā un pieveica pūķi ar vienu šķēpa dūrienu.
- Viņiem ir labi spēlētāji uzbrukumā, mums būs grūti viņus pieveikt.
- Kleitās tērptajām skrējējām bija jāpieveic trīs kilometru distance, stāstīja Upenieks.
- Cīņā par 5.vietu bija jātiekas ar grupu kārtā pieveiktajām igaunietēm.
- Tā piedalījās arī pirmajā kvalifikācijas kārtā, divreiz pieveicot Kipras izlasi.