pieveikt
Lietojuma biežums :
pieveikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
1.1.Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
1.2.Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama); panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
1.3.pārnestā nozīmē Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) — par parādībām dabā.
1.4.pārnestā nozīmē Par slimībām, neveiksmēm.
2.Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
Saistītās nozīmesveikt.
3.Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri