Paplašinātā meklēšana
Meklējam pieveikt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (34):
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā.
- salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
- karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- nolekšot Lēkšiem pārvietojoties pieveikt kādu attālumu.
- novarēt Noveikt, pieveikt (kādu).
- novārēt Noveikt, pieveikt (kādu).
- pievarēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
- pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
- apkamāt Pamatā pieveikt, pievarēt lielumu.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- noniebt Pārvarēt, pieveikt.
- slēpojums pārvietošanās slēpojot; attālums, kas pieveikts slēpojot; organizēta slēpošanas distance
- piemākt Piespiest, pieveikt, izvarot.
- izlampāt Pievārēt, pieveikt; iztukšot.
- lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
- apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
- kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts.
- apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri).
- apkārtavāt Spēlējot kārtis, pieveikt (pretinieku).
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- apgrūst Steidzīgi pieveikt.
- dabūt pa mici tikt pieveiktam, uzveiktam
- apšancēt Uzveikt, pieveikt.
- piemiegt Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt.
pieveikt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV