Sīringa
Sīringa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Sīringa | Sīringas |
| Ģen. | Sīringas | Sīringu |
| Dat. | Sīringai | Sīringām |
| Akuz. | Sīringu | Sīringas |
| Lok. | Sīringā | Sīringās |
Grieķu mitoloģijā – Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
Avoti: MitE, Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, liktenīgā mīla - F. Borna Fantāzija par operas " Karmena" tēmām, mīlestība pret dabu P.Vaska - Ainava ar putniem, Antīkās pasaules dieva " Pāna" mīlestība pret dievieti Sīringu.
- Protams, netrūka lirisku un poētisku lomu, tādas kā Stirniņa " Šakuntalā", Sīringa viencēlienā " Pāns un Sīringa", Džuljeta, taču vistuvāk viņa jutās savai Karmenai, " Bolero" Spānietei, Kleopatrai, Franciskai " Pie zilās Donavas".
- Lai ceļaspieķis ir Tavs vārds Sīringa, Ar kuru dzīvē iesi.
- Es ne vienu reizi vien biju redzēji Sīringas atmosfēras virpuļus.
- Pāri visam purvam klājās mūžīgā, bāli zilā Sīringas dūmaka.