bodiārts
bodiārts
1.Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
1.1.Ķermeņa apgleznošana.
Avoti: EV, PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāņa Taurena eseja par hepeningiem, performancēm un bodiārtu.
- Šo jaunumu izgudrojuši Japānā, bodiārta dzimtenē.
- Gan tetovējums – tetovēšanas datums un tetovētā nogriežņa izmēri, gan novaksētais “ nē” izsaka veiktās darbības sāpīgumu, savukārt bodiārta beigas kļūst par jaunu tā turpinājumu.
- Šie darbi kaut kādā mērā varētu būt vieglāk uztverami, jo iederas daudz plašākā mākslas vēstures tradīciju lokā, kas ietver arī ekstrēmo bodiārtu un t. s. lingvistisko konceptuālismu.
- Paralēli ķermeņa iekļaušanai filozofiskās uzmanības lokā 20. gadsimta 60. gados uz Rietumu mākslas skatuves parādījās jauns mākslas virziens – bodiārts, kas ķermeni uztvēra kā mākslas radīšanas rīku, nevis, kā tradicionāli bija pieņemts, mākslas reprezentācijas priekšmetu glezniecībā vai tēlniecībā.