heteronomija
heteronomija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | heteronomija | heteronomijas |
| Ģen. | heteronomijas | heteronomiju |
| Dat. | heteronomijai | heteronomijām |
| Akuz. | heteronomiju | heteronomijas |
| Lok. | heteronomijā | heteronomijās |
1.Stāvoklis, kur persona vai cits subjekts nav savas rīcības izlēmējs, jo ir pakļauts ārējiem faktoriem, likumiem.
2.joma: bioloģija Pakļautība adaptīvās modifikācijas likumam.
3.joma: medicīna Nevienāda segmentācija.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salīdzinot ar antīko, kristietības pamatā dominē konservatīvs īstenības piedāvājums, kas izpaužas neiecietībā pret jebkuru svešu ietekmi ( heteronomiju) vai iejaukšanos.
- / Rawls, J. A Theory of Justice: Original Edition, London, Harvard University Press, 2005 [1971], pp. 136–137. Skat. arī, piemēram, Lapinska, I. „ Vai heteronomijas princips ētikā ir savienojams ar brīvību?”
- Tāpēc Levina aprakstītā ētiskā prasība tiešā veidā neatbilst heteronomijai Kanta teorijā.
- Tajā pašā laikā cilvēks vairs netiek pakļauts spēkiem ārpus sevis paša, tas ir heteronomijai.
- Pretstats autonomijai Kanta filozofijā ir gribas heteronomija, kurā gribas noteiksme tiek meklēta citur, nevis pašā likumā, proti, gribas objektā.