iz2
iz prievārds; apvidvārds, augšzemnieku dialekta iezīmes, kalupes izloksne, latgalisko izlokšņu grupa; kopā ar: ģenitīvs, vienskaitlis vai akuzatīvs, vienskaitlis, vai ģenitīvs, daudzskaitlis; retāk kopā ar: datīvs, daudzskaitlis vai nominatīvs, divskaitlis, vai akuzatīvs, divskaitlis
1.Norāda uz darbības vietu, kam kas atrodas vai virzās virsū.
1.1.Norāda uz vietu, kur kāds dzīvo, atrodas pie kā.
1.2.Norāda uz to, kur, kādā vietā vai uz kā notiek, norisinās kāda darbība.
1.3.Norāda uz darbības, procesa virzienu, kur, kādā virzienā notiek darbība.
1.4.Norāda uz vietu, kurp kas dodas.
2.Norāda uz darbības, norises, procesa laiku.
2.1.Norāda uz darbības ilgumu, arī uz tās ierobežojumu laikā.
2.2.Norāda uz kāda laikposma vai laika momenta tuvošanos.
2.3.Norāda uz kādu gaidāmu parādību.
2.4.Norāda uz noteiktu vecumu.
3.Norāda uz kā pazīmi, īpašību.
3.1.Norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām.
4.Norāda uz darbības veidu.
5.Norāda uz kā daudzumu.
6.Norādu uz rīku, līdzekli, ar ko tiek veikta darbība.
7.Norāda uz darbības nolūku.
8.Norāda uz tieksmi pēc kā.
9.Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
10.Norāda uz to, no kādiem līdzekļiem kas, kāds iztiek.
11.Norāda uz psihiskās darbības vērstību.
12.Norāda uz kā pārākumu.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri