uzplaukšķināt
uzplaukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
uzplaukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!