uzplaucēt1
uzplaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplaucēju | uzplaucējam | uzplaucēju | uzplaucējām | uzplaucēšu | uzplaucēsim |
| 2. pers. | uzplaucē | uzplaucējat | uzplaucēji | uzplaucējāt | uzplaucēsi | uzplaucēsiet, uzplaucēsit |
| 3. pers. | uzplaucē | uzplaucēja | uzplaucēs | |||
Pavēles izteiksme: uzplaucē (vsk. 2. pers.), uzplaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplaucējot (tag.), uzplaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplaucētu
Vajadzības izteiksme: jāuzplaucē
Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krāšņs un aromātisks augs, kuru izdodas ieaudzēt un uzplaucēt arī plašākās telpās.
- Pirmie ziedi parasti ir visgreznākie, lielākie, taču šogad karstums tos uzplaucējis pārāk ātri.
- Kāds vīrs atnes paša siltumnīcā uzplaucētas narcises.
- G.Pāvuliņš ir vienīgais novadā, kurš pārvalda šo jomu tik perfekti, ka spēj kā treneris uzplaucēt ne vienu vien talantu.
- Piepeši var arī puķi uzplaucēt; ātri vīst, bet zieda skaistums tas pats.