Rudens versija 2023
397 156 šķirkļi
uzplaucēt1
uzplaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!

Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!