uzplaucēt | Tēzaurs

uzplaucēt¹

uzplaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!