uzplaukt
uzplaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to dalām); izplaukt.
2.parasti formā: trešā persona Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
3.Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
3.1.Kļūt priecīgam, laipnam; atplaukt.
3.2.Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
3.3.Izraisīties (sejā) — par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri