izplaukt
izplaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izplaukstu | izplaukstam | izplauku | izplaukām | izplaukšu | izplauksim |
| 2. pers. | izplauksti | izplaukstat | izplauki | izplaukāt | izplauksi | izplauksiet, izplauksit |
| 3. pers. | izplaukst | izplauka | izplauks | |||
Pavēles izteiksme: izplauksti (vsk. 2. pers.), izplaukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izplaukstot (tag.), izplaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izplauktu
Vajadzības izteiksme: jāizplaukst
Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vasarā izplaukst aromātiskie ziediņi, tos pamazām var sākt novākt.
- Koki vēl nebija izplaukuši, kailajos zaros redzami vien zeltaini putekšņi.
- Vainaglapas ievāca ziedēšanas laikā no daļēji vai pilnīgi izplaukušiem ziediem.
- – Ziņās teica, ka Grundzālē krokusi izplaukuši, Baldonē – sniegpulkstenītes.
- Sīki, cieti pumpuri, izplaucis vēl nav neviens zieds.