sargmainis
sargmainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sargmainis | sargmaiņi |
| Ģen. | sargmaiņa | sargmaiņu |
| Dat. | sargmainim | sargmaiņiem |
| Akuz. | sargmaini | sargmaiņus |
| Lok. | sargmainī | sargmaiņos |
Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Raiņa bulvāra puses ceremoniju solī tuvojās sargmainis ar pavadoņiem, lai aizvestu šīsdienas pēdējo maiņu.
- Sargmainis deva komandu, sargi ar tādām kā sējēju kustībām, plaši vēzēdami rokas un augstu celdami zābakus, uzsoļoja uz platformas pie apsnigušajiem ziediem un dažām plīvojošām svecītēm.
- Piemēram, pie aizdomās turamā, un visbiežāk tas notika pašam aizdomās turamajam negaidot, pienāca sargmainis kopā ar IeTK darbinieku, lika nodot ieroci un iet uz divīzijas IeTK sevišķo daļu.
- viņš ir pakļauts šajā reglamentā stingri noteiktajām personām sardzes priekšniekam , sardzes instruktoram un savam sargmainim
- nekavējoties izsaukt sardzes priekšnieku , sardzes instruktoru vai sargmaini , ja aresta telpās ievietotie neizpilda viņa prasības