sargkareivis
sargkareivis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sargkareivis | sargkareivji |
| Ģen. | sargkareivja | sargkareivju |
| Dat. | sargkareivim | sargkareivjiem |
| Akuz. | sargkareivi | sargkareivjus |
| Lok. | sargkareivī | sargkareivjos |
Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc brīža viņa jau pie vagona, bet sargkareivis dzen projām.
- Sargkareivis nosvērts noraugās tālumā, kur upes līkumā slejas jaunā tilta balsti.
- Kolīdz esam tikuši virsotnē, ieraugām uz dzelzceļa tilta vēl vienu sargkareivi.
- Kad Salome glāstīja pravieša galvu, sargkareivji viņu nodūra ar zobeniem un šķēpiem.
- Abas vedējas ir kriminālās, pie tam izkonvojētas; sargkareivji viņām nestaigā līdzi.