alonīms
alonīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alonīms | alonīmi |
| Ģen. | alonīma | alonīmu |
| Dat. | alonīmam | alonīmiem |
| Akuz. | alonīmu | alonīmus |
| Lok. | alonīmā | alonīmos |
1.Kādas personas īstais vārds, kuru cita persona lieto par pseidonīmu.
2.Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā.
Avoti: SV99, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- VPSV ( 28) piedāvā terminu alonīms ( 1. definīcija) un tā vācisko tulkojumu Allonym.