aizbilst
aizbilst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbilstu | aizbilstam | aizbildu | aizbildām | aizbildīšu | aizbildīsim |
| 2. pers. | aizbilsti | aizbilstat | aizbildi | aizbildāt | aizbildīsi | aizbildīsiet, aizbildīsit |
| 3. pers. | aizbilst | aizbilda | aizbildīs | |||
Pavēles izteiksme: aizbilsti (vsk. 2. pers.), aizbilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbilstot (tag.), aizbildīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbilstu
Vajadzības izteiksme: jāaizbilst
1.Pateikt (ko labu) par kādu izdevīgā, vajadzīgā brīdī.
2.formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma); joma: jurisprudence Tāds, kas pakļauts aizbildnībai (1).
3.apvidvārds Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saviem aizbilstamajiem viņš centās izskaidrot pamatus, apgūt pareizības baleta pozīcijas.
- Mana personīgā sulaine Teodora uzsmaida saviem jaunākajiem aizbilstamajiem komandtilta sulaiņu zonā.
- Bez Harčenko un Avsiščera viņa aizbilstamo skaitā ir arī sieva Ildze Bortaščenoka.
- Labi, Stanga, ņemiet savu mantu un aizbilstamos un kāpiet furgonā...
- VV acīs viņa bija kā tāda bārenīte, atradenīte, vienīgā viņa aizbilstamā.