uzpliukšināt
uzpliukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpliukšinu | uzpliukšinām | uzpliukšināju | uzpliukšinājām | uzpliukšināšu | uzpliukšināsim |
| 2. pers. | uzpliukšini | uzpliukšināt | uzpliukšināji | uzpliukšinājāt | uzpliukšināsi | uzpliukšināsiet, uzpliukšināsit |
| 3. pers. | uzpliukšina | uzpliukšināja | uzpliukšinās | |||
Pavēles izteiksme: uzpliukšini (vsk. 2. pers.), uzpliukšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpliukšinot (tag.), uzpliukšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpliukšinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpliukšina
1.Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV