uzmūrēt
uzmūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmūrēju | uzmūrējam | uzmūrēju | uzmūrējām | uzmūrēšu | uzmūrēsim |
| 2. pers. | uzmūrē | uzmūrējat | uzmūrēji | uzmūrējāt | uzmūrēsi | uzmūrēsiet, uzmūrēsit |
| 3. pers. | uzmūrē | uzmūrēja | uzmūrēs | |||
Pavēles izteiksme: uzmūrē (vsk. 2. pers.), uzmūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmūrējot (tag.), uzmūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmūrētu
Vajadzības izteiksme: jāuzmūrē
1.Mūrējot izveidot, uzcelt.
1.1.Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gunārs mācījis zambiešiem arī, kā zem klajas debess uzmūrēt krāsni.
- Pats svarīgākais krāsnī protams ir materiāls no kura krāsns uzmūrēta.
- Pats svarīgākais krāsnī, protams, ir materiāls no kura krāsns uzmūrēta.
- Es uzmūrēšu tev krāsniņu un sagādāšu malku visai ziemai.”
- Podnieks vai poddaris prot uzmūrēt savu māla cepli, pats to izkurina.