aizplūkt
aizplūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizplūcu | aizplūcam | aizplūcu | aizplūcām | aizplūkšu | aizplūksim |
| 2. pers. | aizplūc | aizplūcat | aizplūci | aizplūcāt | aizplūksi | aizplūksiet, aizplūksit |
| 3. pers. | aizplūc | aizplūca | aizplūks | |||
Pavēles izteiksme: aizplūc (vsk. 2. pers.), aizplūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizplūcot (tag.), aizplūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizplūktu
Vajadzības izteiksme: jāaizplūc
1.Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
1.1.Noplūkt (līdz kādai vietai).
Avoti: LLVV