vainot
vainot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vainoju | vainojam | vainoju | vainojām | vainošu | vainosim |
| 2. pers. | vaino | vainojat | vainoji | vainojāt | vainosi | vainosiet, vainosit |
| 3. pers. | vaino | vainoja | vainos | |||
Pavēles izteiksme: vaino (vsk. 2. pers.), vainojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vainojot (tag.), vainošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vainotu
Vajadzības izteiksme: jāvaino
1.Atzīt kādu par vainīgu1, piedēvēt kādam vainu1.
PiemēriJūs vaino zādzībā, bet mani – zagtas mantas pārdošanas apzinātā starpniecībā...
- Jūs vaino zādzībā, bet mani – zagtas mantas pārdošanas apzinātā starpniecībā...
- Lai vai kā tagad ievirzītos notikumi, par lētticību tiks vainota viņa, notāre Kriņickiene.
- – Jā, viņš ir vainojams manā nāvē.
- Pie varas esošie politiķi tiktu vainoti par aizkulišu sarunām un vēlētāju muļķošanu.
- Ir tik patīkami savās nelaimēs vainot citus.
2.Atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni.
PiemēriNebija vainojams ne Dovīda jūtīgums, ne viņa mīkstā sirds.
- Nebija vainojams ne Dovīda jūtīgums, ne viņa mīkstā sirds.
- Un nevar pie visa vainot tikai padomju laikus.
- — Viņš stostījās un raustījās, vainoja dabiskos iemeslus.
- Muļķīgi būtu meklēt izskaidrojumus, vainot katolicismu vai padomju ideoloģiju.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit