vainot
Lietojuma biežums :
vainot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Atzīt kādu par vainīgu1, piedēvēt kādam vainu1.
PiemēriJūs vaino zādzībā, bet mani – zagtas mantas pārdošanas apzinātā starpniecībā...
2.Atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni.
PiemēriNebija vainojams ne Dovīda jūtīgums, ne viņa mīkstā sirds.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit