vainot | Tēzaurs

Ziemas versija 2026

412 254 šķirkļi

vainot

vainot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: vaino (vsk. 2. pers.), vainojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: vainojot (tag.), vainošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: vainotu

Vajadzības izteiksme: jāvaino

1.Atzīt kādu par vainīgu₁, piedēvēt kādam vainu₁.

PiemēriJūs vaino zādzībā, bet mani – zagtas mantas pārdošanas apzinātā starpniecībā...

Jūs vaino zādzībā, bet mani – zagtas mantas pārdošanas apzinātā starpniecībā...
Lai vai kā tagad ievirzītos notikumi, par lētticību tiks vainota viņa, notāre Kriņickiene.
– Jā, viņš ir vainojams manā nāvē.
Pie varas esošie politiķi tiktu vainoti par aizkulišu sarunām un vēlētāju muļķošanu.
Ir tik patīkami savās nelaimēs vainot citus.

Saistītās nozīmes

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Tulkojumiblame.

blame, charge

attribute responsibility to; "We blamed the accident on her"; "The tragedy was charged to her inexperience"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni.

PiemēriNebija vainojams ne Dovīda jūtīgums, ne viņa mīkstā sirds.

Nebija vainojams ne Dovīda jūtīgums, ne viņa mīkstā sirds.
Un nevar pie visa vainot tikai padomju laikus.
— Viņš stostījās un raustījās, vainoja dabiskos iemeslus.
Muļķīgi būtu meklēt izskaidrojumus, vainot katolicismu vai padomju ideoloģiju.