Paplašinātā meklēšana

Meklējam vainot.

Atrasts vārdos (24):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (456):

(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
ķerties pie goda aizskart, aizvainot
ķerties pie pogām aizskart, aizvainot
rapļot Aizskart, aizvainot
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
tangēt Aizskart; apvainot
lekties Aizvainot (kādu)
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
močīt augumā aizvainot ar vārdiem
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
aizskart Aizvainot, arī pazemot
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam)
apvaināt Apvainot
apvaiņāt Apvainot
apvaiņavāt Apvainot
apvaiņot Apvainot
obļiķ Apvainot
ukusiķ Apvainot kolēģi
uztielēt Apvainot, apsūdzēt kādu
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
aptaisīt Apvainot, nomelnot, noniecināt
rostot apvainot, pārmest
uzbraukt Apvainot; pārmest
ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt
aizvaiņotājs Apvainotājs
ķenga Apvainotājs, apmelotājs
abižoties apvainoties
uzmest kūkumu apvainoties
uzmest burbuli apvainoties
apsabežīties Apvainoties
apsavaiņāties Apvainoties
apvaiņoties Apvainoties
iebilsties Apvainoties
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties
sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties
sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
pāršaut ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu)
izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
aiztikt ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart
pazemot ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu)
pārsist ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu)
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni)
pārspert ar spērienu ievainot
nosaspardīties ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem)
aizšaut ar šāviņu ievainot
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst
badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē
uzknaibīt atkārtoti knaibot ievainot
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
aizbildēt Atvainot
aizmeldēt Atvainot
atvaiņoties Atvainoties
ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot
izbakstīt Bakstot ievainot
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot
atberzēt Beržot ievainot
apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu)
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
ļaunoties būt dusmīgam, apvainotam
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam
šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu
šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu
sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot
marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
ievainotais cilvēks, kas ir ievainots
aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
apvainots cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
apvainošana darbība, process --> apvainot
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)"
pārsadurties Durot ievainot sevi
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes
sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
pūsties Dusmoties, apvainoties
magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem)
sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem)
pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu)
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu)
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties
ieēvelēt Ēvelējot ievainot
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt
sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
zambāt Iegriezt, ievainot
nestuves ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī
aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.)
aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot
nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu
tērēt ievainot
aizbendēt Ievainot
ienāvēt Ievainot
ierenīt Ievainot
ievaiņāt Ievainot
ievaiņot Ievainot
rēnīt Ievainot
savaiņot Ievainot
caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt)
aizdurt Ievainot ar dūrienu
pārdzernēt Ievainot ar ko asu
ievainoties Ievainot sevi
aizkart Ievainot, aizskart
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt
aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem)
aizdeldēt Ievainot, izpostīt
kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci)
kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu)
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku)
pārbrāzt Ievainot, sasist
piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās
brūce ievainota un nesadzijusi audu vieta
uretrorāfija Ievainota urīnizvadkanāla sašūšana
pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā)
iedarīties Ievainoties
sadzievāties Ievainoties
apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
pušs Ievainots
pušains Ievainots, savainots
piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem)
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu)
nosakasīties ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu)
nokašāties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
nokasīties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā
inkvīzīts Inkvizīcijas procesā persona, kas apvainota smagā noziegumā un kuras nopratināšana pēc punktiem ir sākusies
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus
iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu)
sacelt spuras izrādīt neapmierinātību, sadusmoties, apvainoties
iedzelt izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot
dzelt izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot
dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
dzelt izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2)
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam
piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot
skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
izvaināt Izvainot
evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas
abižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu
jēlumains Jēls, ievainots
apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos
sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu)
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu)
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā
dzīšana kļūšana veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
iebozties kļūt dusmīgam un apvainoties
uzpūsties kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3)
bozties kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku)
bozties kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties
piepūsties kļūt dusmīgam: arī apvainoties
celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties
uzčūlāt kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
aizdzīt kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
dzīt kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot
aizknābt Knābjot ievainot
pārknābt Knābjot ievainot
pieknābt Knābjot ievainot
pieknāpt Knābjot ievainot
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot
saknaibīt Knaibot savainot
noknibināt Knibinot atdalīt un ievainot
pārkniebt Kniebjot ievainot
sakniebt Kniebjot savainot
sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot
uzkošļāt Košļājot savainoties
iekost Kožot ievainot
pārkost Kožot ievainot
aizkost Kožot ievainot, bet nenogalināt
sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt
uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums)
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.)
felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība)
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt
sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu)
ķengāt ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot
aizmalt Maļot savainot
aizvaiņot mazliet sabojāt, ievainot, aizskart
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu
uzmelst Melojot apvainot, inkriminēt
nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt
aizmīt Minot ievainot
nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
mest akmeni uz kādu, kādam morāli tiesāt, nosodīt, apvainot
ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga)
aiznāvēt Nāvīgi ievainot
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot
ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko)
pačūlāt neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
pačūlot neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
uzcirpties nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā
aizaplēsties nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam
boļa neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis
piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku)
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota
iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
iemulēt Noberzt, norīvēt; berzējot ievainot
uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus)
(ie)grūst nazi (arī dunci) ribās nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci)
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās)
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies
dakaut nokaut (slimu, vai ievainotu dzīvnieku)
nevainojams nolieguma divdabis --> vainot
novaināt Nomelnot, apvainot
novainot Nomelnot, apvainot
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots
uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
sa- norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību
sa- norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga
uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots
uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību)
dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku)
apļaunoties Ņemt ļaunā, apvainoties
apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu
sakodināt padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to)
izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
sanerrot panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot
sanervot panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot
sanarrāt panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt
uzteikt par kļūdām vainot citus
sačūlot pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties
sabintēt Pārsiet (ko ievainotu)
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu)
uzbozties pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem)
izpāņāt Pelt, paļāt, vainot, izbrāķēt
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā
sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem)
pārplēst Plēšot ievainot
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt
ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot
noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam
saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot; plosot nonāvēt
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot
iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam
nomētāt ar akmeņiem (kādu) publiski apvainot, nomelnot
dzelt radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem)
spļaut sejā rupji apvainot kādu, atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu
apliet ar samazgām rupji apvainot, visādi noķengāt, nomelnot
samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
aiztērēt Sabojāt, ievainot
gražot Sabozgties, apvainoties
sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties
saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu)
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
sakampstīt Sakost, ievainot
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
(uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu)
ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot
sadraskāt sasist, ievainot
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sapūsties Saskaisties; arī apvainoties
sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam
sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
apzagļavot Saukt kādu par zagli, apvainot zādzībās
apšķelmēt Savainot
sarēnīt Savainot
savaiņāt Savainot
savaiņavāt Savainot
saspraukt Savainot (ādu, ķermeņa daļu), piemēram, spraucoties kam cauri; stipri nobrāzt
sadzelt Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem)
sasavaiņāties Savainot sevi
savainoties Savainot sevi
savaiņoties Savainot sevi
sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.)
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību)
iebrūcēt Savainot, iegūt brūci
sabrūcēt Savainot, ievainot, radīt brūces
apdzievāt Savainot, sabojāt
apdzievot Savainot, sabojāt
apkuļāt Savainot, sitot ar rīksti
apauga Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam
nodrauvēties Savainoties (par kādu locekli)
saskabargāt Savainoties ar skabargām
saskabargot Savainoties ar skabargām
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu)
sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu)
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu)
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut
šņurgāties Skaisties, dusmoties, pelt, vainot
noškaldīt Skaldot ievainot
nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci
spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu)
kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem)
noskrambāt Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci)
saskrambāt Skrambājot savainot, parasti vairākās vietās
ieskrambt Skrāpējot ievainot
ieskrampt Skrāpējot ievainot
noskrāpēt Skrāpējot ievainot
pārskrāpēt Skrāpējot ievainot
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci)
saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās
izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis)
izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas)
mest dubļus (uz kādu) smagi, nepatiesi apvainot; ķengāt
sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu)
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
saspārdīt Spārdot savainot
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3)
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3)
sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot
saspert Sperot savainot
pārspiest Spiežot ievainot
saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt
izspridzināt Spridzinot ievainot
Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
iecirst strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt
pārsaut Šaujot ievainot
sasaut Šaujot ievainot
sašaut Šaujot savainot, sakropļot
pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu)
apvainots tāds, kas ir apvainots
smalkjūtīgs tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu
vesels tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sanitārs tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem)
sanitārs tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.)
pārsagriezties tikt ievainotam ar ko asu
ciest tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām)
dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko
izadurties tikt ievainotam, saskaroties ar ko asu, smailu
dabūt nazi ribās tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci)
dabūt lodi pierē tikt nošautam; tikt ievainotam ar lodi
kosties tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem)
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām)
sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
izvainot Turēt par vainīgu; pelt; apvainot nepatiesi
gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to)
pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to)
nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot
pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
uzdrīksnāt Uzskrambāt, viegli ievainot
Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru
grūst vainu (uz citu) vainot (citu)
novelt vainu (uz kādu, ko) vainot (kādu, ko)
uzvelt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko)
novelt vainu (uz kādu, ko), arī uzvelt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko)
sakapāt vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt
saplosīt vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
nokapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt
sakapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot
samīdīt vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot
samīņāt vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds
aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu
inkulpāts viduslaikos inkvīzīcijas procesā - persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem
brancēt Viegli ievainot
apbrancēt Viegli ievainot (nobrāzt)
šķelmēt viegli ievainot, saskrāpēt
pelt vienam otru apvainot un apmelot
vainoties Vienam otru vainot, apsūdzēt
narvoties Vienam otru, citam citu nozākāt, apvainot
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt

vainot citās vārdnīcās:

MLVV

vainot

LLVV

vainot

MEV

vainuôt