apņirgt
Lietojuma biežums :
apņirgt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apņirdzu | apņirdzam | apņirdzu | apņirdzām | apņirgšu | apņirgsim |
2. pers. | apņirdz | apņirdzat | apņirdzi | apņirdzāt | apņirgsi | apņirgsiet, apņirgsit |
3. pers. | apņirdz | apņirdza | apņirgs |
Pavēles izteiksme: apņirdz (vsk. 2. pers.), apņirdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apņirdzot (tag.), apņirgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apņirgtu
Vajadzības izteiksme: jāapņirdz
Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piesis, protams, nepiekrita, bet vismaz neapņirdza.
- Literatūrā savukārt ar valodas dekonstrukcijas palīdzību tiek noārdīta un apņirgta konvencionālā valoda, tā vietā piedāvājot nonsensa un absurda pildītus tekstu palagus.
- Citi vīri no zāģētavas, “ Uniona” vai “ Kuzņecova”, kur nu tobrīd Tušs strādāja, apņirgtu no galvas līdz papēžiem, ka šis tāds memļaks.
- Ne velti putiniskā režīma atklātie un slepenie pielūdzēji vēl līdz pat šim laikam apņirdz visu to, ko dēvējam par eiropeiskajām vērtībām, to atbalstītājus zākā par liberastiem, sorosīdiem.
- Tu vari pieņemt vai nepieņemt, apņirgt vai atzīt dažnedažādas lingvistiskas formulas un spēlēšanos ar tām, galu galā, ja ieiesies, kur liksies, pats nemanīsi, ka esi sācis runāt vai rakstīt citādi.