apņemties
Lietojuma biežums :
apņemties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
1.1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
2.sarunvaloda, transitīvs Apņemt sev (ko apkārt).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri