apņēmība
apņēmība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apņēmība | apņēmības |
| Ģen. | apņēmības | apņēmību |
| Dat. | apņēmībai | apņēmībām |
| Akuz. | apņēmību | apņēmības |
| Lok. | apņēmībā | apņēmībās |
1.Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids → apņēmīgs.
1.1.Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
2.Stingrs nodoms; apņemšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atzīstot, ka šie panākumi demonstrē valdības apņēmību integrēties eiroatlantiskajās struktūrās;
- Viņi esot apņēmības pilni atgriezties, ja viņus kāds vedīs projām.
- Varbūt ne tik daudz kāda īpaša talanta, cik apņēmības dēļ.
- Pausta arī apņēmība nepalielināt akcīzes nodokļa atvieglojumu un atbrīvojumu kopējo apjomu.
- Tad nu spēlēju,” par savu apņēmību stāstīja basketbolists. “