apņemt
apņemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apņemu | apņemam | apņēmu | apņēmām | apņemšu | apņemsim |
| 2. pers. | apņem | apņemat | apņēmi | apņēmāt | apņemsi | apņemsiet, apņemsit |
| 3. pers. | apņem | apņēma | apņems | |||
Pavēles izteiksme: apņem (vsk. 2. pers.), apņemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apņemot (tag.), apņemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apņemtu
Vajadzības izteiksme: jāapņem
1.Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
1.2.Satvert, aptvert (ar plaukstām).
1.3.lieto: reti Apsegt (ņemot apkārt).
3.parasti formā: trešā persona No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
3.1.Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā).
3.2.Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
3.3.Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
3.4.Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
3.5.Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
Stabili vārdu savienojumiApņemt āžus. Apņemt marku. Apņemt vēršus. Apņemt zīmi.
- Apņemt āžus apvidvārds, idioma — apaugļoties (par kazām)
- Apņemt marku vārdkoptermins; joma: jūrniecība — apņemt zīmi
- Apņemt vēršus apvidvārds, idioma — apaugļoties (par govīm)
- Apņemt zīmi vārdkoptermins; joma: jūrniecība — apbraukt sacīkšu distances zīmi
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māju apņem plašs dārzs, kurā brīvi klejo zirgi un fazāni.
- Skatīšanas iecirknis apņem centru, ārpilsētas un tālākas priekšpilsētas, piem.
- Savukārt šķūni un saimniecības ēku liesmas bija apņēmušas 20 kvadrātmetru platībā.
- Raugies, lai fileja no visām pusēm būtu apņemta ar marinādi.
- Līdz ieradās likumsargi, auto jau gandrīz pilnībā bija apņēmušas liesmas.