Paplašinātā meklēšana
Meklējam apņemt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (128):
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- apņemt marku apņemt zīmi.
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- apsniegt Aptvert, apņemt.
- apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem.
- nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis.
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
- ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- aptvert Cieši apņemt (par audiem).
- nospraņģēt Cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt.
- piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
- iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
- aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
- slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
- apņemšana Darbība, process --> apņemt.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- ņemt tornu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- ņemt cilpu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli.
- ņemt vienu kārtu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli.
- kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt.
- apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- apstigot Ietvert, apņemt.
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- iemigloties Kļūt miglas apņemtam.
- iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko); tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
- iekvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) ir apņemts ar dūmiem.
- apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt).
- aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
- aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
- aplocīties Lokoties apņemt; apvīties.
- ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
- apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apkniebt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par apģērbu).
- apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
- čaukāties Mēģināt, apņemties.
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
- iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- apkārt No ārpuses (apņemt).
- ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
- apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
- apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
- apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu).
- apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
- piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
- apvēdināt Plūstot apņemt (no visām pusēm) - par gaisa plūsmu, smaržu u. tml.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- appūst Pūšot apņemt no visām pusēm (par vēju).
- ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
- apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
- apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
- Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni.
- apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- apsiet Sienot apņemt (ar ko).
- pārsiet Sienot apņemt, sasaistīt (ar ko).
- ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
- nosprādzēt Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši.
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst.
- apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
- apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert: apšalkt.
- golfa bikses taisnas, brīvi krītošas sporta bikses, zem ceļiem apņemtas ar maliņu.
- josta Tas, kas ir gredzenveidā izveidots vai apņemts kam apkārt.
- ieaugt Tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni.
- ieķept Tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- apvīties Tikt apņemtam (ar ko vijīgu).
- apsmirst Tikt apņemtam ar smaku, smirdēt visapkārt.
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
- satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
- apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
- applūst Tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu).
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi.
- aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
- notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
- aptīt Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
- aptīstīt Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
- notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
- aptīstīt Tīstot apņemt, apsegt (ar ko).
- izajemties Uzņemties, apņemties ko paveikt.
- aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apbāzīt Vairākkārt bāžot, apņemt (ko).
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu; apņemt (ar smaržu).
- apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko).
- apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
- apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
apņemt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV