apžņaugt
Lietojuma biežums :
apžņaugt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apžņaudzu | apžņaudzam | apžņaudzu | apžņaudzām | apžņaugšu | apžņaugsim |
2. pers. | apžņaudz | apžņaudzat | apžņaudzi | apžņaudzāt | apžņaugsi | apžņaugsiet, apžņaugsit |
3. pers. | apžņaudz | apžņaudza | apžņaugs |
Pavēles izteiksme: apžņaudz (vsk. 2. pers.), apžņaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžņaudzot (tag.), apžņaugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžņaugtu
Vajadzības izteiksme: jāapžņaudz
Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik uzspīlēta un apžņaugta, ka nodevīgi atklājās visa intīmā takelāža.
- Miests ir apžņaudzis upi un indē ar savu vircu.
- Andrievs atraisa no svešinieka katliņa saitīti, apžņaudz viņa kāju virs ceļgala, lai apturētu asinis.
- Kaut gan Romā valdīja raksturīgais septembra karstums, viņa zelta kaklasaites prāvais mezgls cieši apžņaudza tumšzilā krekla apkakli, bet uz gaišbrūnajām, spīdīgajām kurpēm nebija redzams ne puteklītis.
- Pašlaik viņš vēlējās tikai vienu - lai Dievs, ja tāds ir, viņu pēkšņi atbrīvo no šīm stieplēm, kas apžņaudz delmus, uz ieliek rokās kaut vai visprimitīvāko ieroci, bet - par to visu varēja tikai sapņot!