apžņaugties
apžņaugties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apžņaudzos | apžņaudzamies | apžņaudzos | apžņaudzāmies | apžņaugšos | apžņaugsimies |
| 2. pers. | apžņaudzies | apžņaudzaties | apžņaudzies | apžņaudzāties | apžņaugsies | apžņaugsieties, apžņaugsities |
| 3. pers. | apžņaudzas | apžņaudzās | apžņaugsies | |||
Pavēles izteiksme: apžņaudzies (vsk. 2. pers.), apžņaudzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžņaudzoties (tag.), apžņaugšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžņaugtos
Vajadzības izteiksme: jāapžņaudzas
Refl. → apžņaugt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai tagad manīju, ka satraukums man bija apžņaudzies kā spīdīga un cieša metāla stīpa, man bija jāsavelkas tievākai un jāelpo seklāk, lai to panestu, man bija ar līšanu tai jāizlien cauri, no pakāpiena uz pakāpienu, augšup.”
- Apakšgalā uzvirpoju ko cangai līdzīgu kas savelkot skrūvi uz izpūtēja apžņaudzas ap trubu.
- Tava apātiskā rokas kustība sakārto krekla apkaklīti, kura apžņaugusies ap kaklu kā pitons.