apžogot
apžogot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apžogoju | apžogojam | apžogoju | apžogojām | apžogošu | apžogosim |
| 2. pers. | apžogo | apžogojat | apžogoji | apžogojāt | apžogosi | apžogosiet, apžogosit |
| 3. pers. | apžogo | apžogoja | apžogos | |||
Pavēles izteiksme: apžogo (vsk. 2. pers.), apžogojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžogojot (tag.), apžogošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžogotu
Vajadzības izteiksme: jāapžogo
Ierobežot ar žogu.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atminos, dienestā īpašs šiks bija ielīst virvēm apžogotā kvadrātā un boksēties.
- Atraitne veco ozolu apžogoja ar tēstu mietu, augstu žogu.
- Dodamies lejā no kalniņa, viņš pa gabalu redz apžogoto, veco ozolu.
- Kad klinšu malās apžogoti skatu laukumi atkal ļāva acīm slīdēt pāri zilajam jūras plašumam, man gribējās to ieelpot un paturēt sevī.
- Domāju, ka tās nāk no apžogotās teritorijas, kur būtu jānotiek jaunā pasažieru termināļa Emonika būvniecībai, un ložņā pa krūmiem gar miskasti.