apžmiegt
apžmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apžmiedzu | apžmiedzam | apžmiedzu | apžmiedzām | apžmiegšu | apžmiegsim |
| 2. pers. | apžmiedz | apžmiedzat | apžmiedzi | apžmiedzāt | apžmiegsi | apžmiegsiet, apžmiegsit |
| 3. pers. | apžmiedz | apžmiedza | apžmiegs | |||
Pavēles izteiksme: apžmiedz (vsk. 2. pers.), apžmiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžmiedzot (tag.), apžmiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžmiegtu
Vajadzības izteiksme: jāapžmiedz
Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Droši var teikt, ka apžmiegti legingi un triko ierindojas daiļavas iecienītāko tērpu augšgalā.
- * Pārāk mazi cimdi apžmiedz roku un neļauj ādai normāli elpot, bet pārāk lieli – šļūk nost.
- Pat tad, ja viņai jāiet uz saviesīgu vakara pasākumu, viņa neies iespringt apžmiegtā kleitā un augstos papēžos.
- Viņam bija biezas vadmalas apakšveļa – tik blīva, ka apžmiedza viņu kā korsete, starpkrekls bija no zaķa vilnas, pa virsu divi vilnas kamzoļi, viens plānāks, otrs murskuļaini biezs, dāņu bikses, trīs adītas zeķes, kājās nemiecētas roņādas kurpes.
- Mazākais, vecišķa izskata sīkulis, bija tērpies apžmiegtās ādas biksēs, kas cieši iespīlēja viņa tievos augšstilbus, un tikpat apspīlētā ādas jakā.