iekust
iekust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekūstu | iekūstam | iekusu | iekusām | iekusīšu | iekusīsim |
| 2. pers. | iekūsti | iekūstat | iekusi | iekusāt | iekusīsi | iekusīsiet, iekusīsit |
| 3. pers. | iekūst | iekusa | iekusīs | |||
Pavēles izteiksme: iekūsti (vsk. 2. pers.), iekūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekūstot (tag.), iekusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekustu
Vajadzības izteiksme: jāiekūst
1.Iesākt kust; mazliet izkust.
2.Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko); tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Radvilis, mani gaidīdams, tur iekūst ar savu kalsno stāvu.
- Tomēr šie ieceļotāji pieņēma vietējo iedzīvotāju valodu un tradīcijas un iekusa kurseniekos.
- Likās, tie iekusuši ādā, un āda tagad jāuzplēš no jauna.
- Logi un durvis iekusušas sienās, tik tikko nojaušamas.
- Man patīk strādāt, un brīdis, kad sastrādātais iekustas, allaž pārsteidz.