iekurt
iekurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekuru | iekuram | iekūru | iekūrām | iekuršu | iekursim |
| 2. pers. | iekur | iekurat | iekūri | iekūrāt | iekursi | iekursiet, iekursit |
| 3. pers. | iekur | iekūra | iekurs | |||
Pavēles izteiksme: iekur (vsk. 2. pers.), iekuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekurot (tag.), iekuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekurtu
Vajadzības izteiksme: jāiekur
1.Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
1.1.pārnestā nozīmē Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielie ugunskuri šoreiz mūspusē tiks iekurti Engurē, Klapkalnciemā un Lapmežciemā.
- Ziemā auksti, toties bija malka, ar ko iekurt krāsni.
- Tā pasūtīta kādam meistaram un jau pērn februārī pirmo reizi iekurta.
- Neviens vietējais nesūdzējās policijai, ka par spīti liegumam iekūrām ugunskuru.
- Izdomāju, ka iekuršu traukā uguni, došu to apkārt viesiem.