aplocīties
aplocīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplokos | aplokāmies | aplocījos | aplocījāmies | aplocīšos | aplocīsimies |
| 2. pers. | aplokies | aplokāties | aplocījies | aplocījāties | aplocīsies | aplocīsieties, aplocīsities |
| 3. pers. | aplokās | aplocījās | aplocīsies | |||
Pavēles izteiksme: aplokies (vsk. 2. pers.), aplokieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplokoties (tag.), aplocīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplocītos
Vajadzības izteiksme: jāaplokās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kur kāds saimnieks mežacūku sivēnus bija ielaidis savos aplokos,
- Ap dzelzceļa barjeru aplokās kā čūska.
- Dzīvnieki jūtas ļoti labi un savos aplokos, kā arī pļavu pastaigās bauda šī gada silto un saulaino vasaru.
- Tā gan netraucēja ne govju, ne aitu ganāmpulkam, kas aplokos it mierīgi baudīja gan svaigo gaisu, gan barību.
- Aplokās ap kailu cisku, baksta ar ķepu un trin vaigu pret kāju, lien pie sejas, nosiekalo zīda naktskreklu uz krūtīm.