aploce
aploce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aploce | aploces |
| Ģen. | aploces | aploču |
| Dat. | aplocei | aplocēm |
| Akuz. | aploci | aploces |
| Lok. | aplocē | aplocēs |
1.Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta; riņķa līnija.
2.Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
3.joma: poligrāfija Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām.
Avoti: LLVV, GV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķidrums izplūst no darbrata ārējās aploces ar ātrumu ( u2).
- Logailas veidotas ar segmentveida aploci, oriģinālie logi bijuši ar sīkrūšu dalījumu.
- Stiprinātāji var atrasties ass, radiālā un aploces virzienos.
- Lai pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas, tas pie korpusa fiksēts ar platu alumīnija aploci.
- Senāks riņķa līnijas nosaukums latviešu valodā ir aploce.