apvīties
apvīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvijos | apvijamies | apvijos | apvijāmies | apvīšos | apvīsimies |
| 2. pers. | apvijies | apvijaties | apvijies | apvijāties | apvīsies | apvīsieties, apvīsities |
| 3. pers. | apvijas | apvijās | apvīsies | |||
Pavēles izteiksme: apvijies (vsk. 2. pers.), apvijieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvijoties (tag.), apvīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvītos
Vajadzības izteiksme: jāapvijas
1.Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
1.1.Tikt apņemtam (ar ko vijīgu).
1.2.Apņemt (par liesmām, dūmiem).
1.3.Apskaut.
1.4.Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļiem, upēm.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Mēs mežos bieži redzam sev apvijušos vai savstarpēji savijušos kokus.
- Garā aste, apvijoties ap zaru, palīdz tam rāpties augšup.
- Varbūt tad, tobrīd neredzamā nabassaite bīstami apvijās man ap kaklu.
- Skice ar dažādiem variantiem – ap pergolu ir apvijušies augi.
- Problēma bija tā, ka čūska bija apvijusies tam apkārt.